Par baltu astroloģiskajām lietām publisku materiālu ir ļoti maz,var
teikt,ka to tikpat kā nav. No baltiem palikušas divas tautas –
latvieši un lietuvieši, tomēr senās zintis nav pazudušas, tās ir
saglabātas pieredzē, kas nodota tālāk no paaudzes paaudzē.
Vienreizējs piedāvājums, amuletu gatavotāji ir savākuši visu nepieciešamo literatūru par mūsu seņču zīmēm, lai varētu piedāvāt kad un kādu amuletu pircējam izvēlēties, vēlu veiksmi šiem meistariem.
Lai īsteni izprastu to vareno cīņu, kas pirms tūkstoš gadiem iesākās
starp mūsu seno dievestību un viņas apkarotājiem, nākas kaut arī īsu
brītiņu aplūkot šīs dievestības saturu un viņas turētājus latviešus.
Pērkons kā dabas parādība seno latviešu
pasaules priekšstatos uztverts visai pretrunīgi. Par bailēm no pērkona
un
cenšanos izvairīties no posta, ko tas var nodarīt, liecina daudzās maģiskās
formulas, izdarības, lūgšanas. Par Pērkonu (Dieviņš, Pērkontēvs, Vecais tēvs,
Vecais kalējs, Debesu kalējs) sauc arī vienu no senlatviešu dievībām.
Smiltenes audēja Raita
Leite ir noaudusi vairāk nekā 200 trīsmetrīgas rakstainās jostas un
neskaitāmas, kā pati tās nosaukusi, "grāmatzīmes”. Katrā ir ieausta kāda noteikta
zīme: Dzīvības zīme dod spēku, atpūtina Ozoliņš, Zvaigznes un Saules zīmes
aizsargā, Ugunskrusts visvairāk atvaira ļaunumu.
Raksta nolūks ir iepazīstināt lasītāju ar
latviešu tēlotāja raksta saturu, iedalījumu un parādīt raksturīgākos
zīmju un lietošanas paraugus. Laika gaitā pētnieki latviešu rakstu zīmēm
devusi dažādus nosaukumus, bet šeit lietotais sakārtojums un nosaukumi
balstīti uz dainu ziņām.
Puzuri latviešu kultūrā ir plaši pazīstami dekoratīvi elementi, kas tika
izmantoti ēku un māju rotāšanā Ziemassvētkos, Mārtiņdienā, Meteņos,
Lieldienās un citos svarīgos gadskārtu notikumos un tie tika dāvināti
arī dažādos godos.
Gan uz akmeņiem, klinšu sienām sastopamas zīmes. Arheoloģiskajos
izrakumos - apbedījumu un dzīves vietās atrastos darba rīkus, rotas, māla
traukus un c. priekšmetus , rotā noslēpumainas zīmes.