Ar vien vairāk un vairāk atceramies par to, kas tepat blakus, ik vienam
pieejams, bet ne katram saprotams bijis. Mūsu tautas dziesmas. Nu takš
strādā viņas, uhh - kā strādā!
Ikdienā skaitāmās:
Rītiņa celdamās,
Pirmā Dieva pieminēju:
Dieviņš man palīdzēja
Šai visā dieniņā.
Nāc, Dieviņ, pats palīdzi
Grūta darba padzīvot;
Tev, Dieviņ, spēks, varīte,
Tev gudrais padomiņš.
Aiz upītes balti bērzi
Sudrabiņa lapiņām;
Es paklāju villainīti,
Man piebira sudrabiņa.
Dod, Dieviņ, nepagurt,
Labu darbu strādājot;
Labu darbu strādājot,
Citiem darbā palīdzot.
Trīci, trīci apses lapa,
Kas jel tevi trīcināja?
Mīļā Māra trīcināja,
Apakšā stāvēdama.
Dod, Dieviņ, kalnā kāpt,
Ne no kalna lejiņā;
Dod, Dieviņ, otram dot,
Ne no otra mīļi lūgt.
Šie vārdi neitralizē kaitīgus strāvojumus telpā, t.sk. āderes. Skaitāmi atrodoties uz telpas sliekšņa.
Miedziņš mani kairināja,
Uz slieksnīša tupēdams;
Es miegam pavaicāju,
Vai ir krekls mugurā?
Enerģijas aktivizēšanai.
Dievs man deva, Dievs man deva,
Dievs rokā neiedeva;
Dievs man deva pa soļam,
Pa solīša galiņam.
Slikto enerģiju aizraidīšanai.
Krustiem auga bērziem saknes,
Krustiem zvaigznes debesīs;
Sāniem jāja Dieva dēli,
Krustiem tek kumeliņi.
Jaunā vietā ko uzsākot.
Palīdz, Dievs, man jaunam
Šai jaunā vietiņā,
Bērza slotas kuplumiņu,
Apinīša vieglumiņu.
Jaunas praktiskas lietas vēloties.
Dod, Dieviņ, dodamo,
Es saņemšu ņemamo.
Es saņemšu ņemamo
Ar abām rociņām!
Lai nāk klāt.
Ozolam kuplumiņš
Saknītēm dziļumiņš
Birst manā rociņā,
Birst manā ķocītī. Sētas, mājvietas svētības vārdi.
Še ēdam, še dzeram,
Še Dievs rod rodamo,
Še Dieviņš nakti guļ,
Še dusēja launadziņu.
Svētī, Dieviņ, to vietiņu,
Kur ēdām, kur dzērām,
Audzē, Dieviņ, divi vārpas
Viena salma galiņā!
Visapkārt vasku sveces,
Vidū klāts liepas galds:
Dieviņš sveces dedzināja,
Laimīt galdu apklājusi.
Ar Dieviņu sanācām,
Ar Dieviņu šķiramies,
Ar Dieviņu, lai palika
Šī svētīta istabiņa.
Uguns vārdi.
Dedzi, dedzi uguntiņa,
Tu nezini ko es došu,
Es tev došu medutiņ',
Skaidravota ūdentiņ'.
Grūtību pārvarēšanai.
Visi meži guņiem pilni
Visi meži atslēgām,
Visam gribu cauri ieti
Vaļā vērti atslēdziņ,
Visam varu cauri ieti
Ar Dieviņa palīdzīb!
Kaitējumu neitralizēšanas vārdi. Pret nepatiesiem apvainojumiem.
Labi ļaudis kalnā kāpa,
Mani grūda lejiņā.
Manis Dievs, mana Laime
Vadi mani kalniņā.
Ar darbu saistītu jautājumu kārtošanai. (iestājoties darbā, lai veiktos)
Palīdz Dievs, nu es gribu
Bargu kungu vergos iet,
Dod Dieviņ jautru miegu,
Iznesīgu valodiņ! (veiksmīgi pārcelties citā darbā)
Tin, Dieviņ, kunga prātu
Baltā diegu kamolī,
Lai tas mani drīz izlaida
Citā kungu novadā. (kad jāiet pie priekšniecības uz smagām pārrunām)
Kad es gāju pie kundziņa,
Maza bērna kreklu vilku;
Dod Dieviņ, kundziņam
Maza bērna padomiņu!
Pateicības vārdi.
Paldies saku Dieviņam,
Tas darbiņšpadarīts;
Citu jaunu iesākdami,
Lūgsim Dievu palīgā.
(pēc ēšanas)
Paēduši, padzēruši,
Pateiciet Dieviņam!
Dieva galds, Māras maize,
Mūsu pašu sūra vara.
Domas, vēlējuma nostiprināšanai.
Lai bij vārdi, kam bij vārdi,
Man pašam bij stipri vārdi;
Daugaviņu noturēju
Mietu dūru viducī.
Pārmaiņu veicināšanai.
Visi ļaudis tā sacīja;
Kas dos lietu no nelietas?
Dievs dos lietu no nelietas,
Paliks lieta nelietā.
Vienotībai.
Sūri grūti, sūri grūti
Es turēju tēvu zemi:
Ielāpiņus lasīdams,
Salāpīju kažociņu.
Tēvzemes aizsardzībai un augšupejai.
Es apvilku vara stīpu
Apkārt sava tēvu zemi;
Kas gribēja iekšā tikt,
Lai kaldina zobentiņu.
Karavīri bēdājās,
Asiņaina gaisma aust;
Nebēdājies, karavīri,
Sudrabota saule lec.
