Es vēlu visiem Laimi! 

L.Kartunova
„Namēja gredzena noslēpums”
Žurnāls „Veselība”, 2002.g., maijs. 

Nameja gredzens, šķiet, ir vismistiskākā un visvairāk apspriestā latviešu rota. Un aizvien turpinās diskusijas un rodas jaunas versijas par tā nozīmi. Latvijas Valsts celtniecības zinātniskās pētniecības institūta Urboekoloģijas sektora vadītāja LUDMILA KARTUNOVA Nameja gredzenā saskatījusi vienkāršu un ģeniālu ierīci, kas uzlabo veselību.

Gredzeni ar sākumu un galu

Gandrīz visi seno latviešu gredzeni nav noslēgti - tie ir ar sākumu un galu. Vai vēl kādā pasaules zemē ir līdzīgas rotas? Zināms, ka šādus nenoslēgtus gredzenus kopš seniem laikiem izgatavojuši arī Ziemeļamerikas indiāņi - starp citu, tauta, kas dzīvo tajos pašos platuma grādos, kuros atrodas Latvija. Varētu šķist, ka gredzeni veidoti ar pārrāvumu speciāli - lai tos varētu ērtāk pielāgot pirkstam, vieglāk uzlikt un noņemt. Tomēr tad tiem vajadzētu būt elastīgākiem, taču tie ir diezgan cieti.

Pirmais, kas šajā gredzenu formā saskatīja zināmu nozīmi, bija viens no vadošajiem Latvijas speciālistiem akustikā, profesors Kārlis Tomariņš. Vēl skolas laikā viņa skolotājs, stāstot par elektrisko svārstību kontūru, kā vienkāršāko piemēru minējis nenoslēgtu vara vai sudraba gredzenu. Tāds kontūrs darbojas kā rezonators, ja atrodas elektromagnētiskajā laukā. Bet Nameja gredzens atrodas trīs laukos:

•         elektromagnētiskajā laukā, ko rada kosmiskie avoti;

•         biomagnētiskajā laukā, ko rada cilvēks, kurš nēsā šo gredzenu;

•         Zemes elektromagnētiskajā laukā.

Šie trīs lauki rada vienu mainīgu elektromagnētisko lauku. Pateicoties elektromagnētiskajam laukam, starp gredzenu un tā nēsātāju rodas savstarpēja enerģijas un vielu apmaiņa - savstarpēji iedarbojas divas elektromagnētiskās sistēmas uzlabojas organisma asinsrite un vielu maiņa. Tāda veida Nameja gredzens ģenerē papildu enerģiju, kuras trūkst apkārtējā vidē.

Latvijā ir zemas intensitātes gravitācijas lauks

Vai Latvijā trūkst dabiskā enerģija? Ģeoekoloģiskie pētījumi Latvijas rajonos rāda, ka radiācija, magnētisms un gravitācija ietekmē iedzīvotāju demogrāfiskos rādītājus - mirstību, dzimstību, dabisko pieaugumu. Pētījumi liecina, ka visi šie lauki atstāj iespaidu uz organismu. Zināmās robežās katrs no šiem laukiem cilvēkam nerada nepatīkamas sajūtas, taču, pārsniedzot šīs robežas, var sākties problēmas ar veselību. Bijušās PSRS un ASV kosmiskie pētījumi pierādīja, ka gravitācijas laukam ir ārkārtīgi svarīga nozīme kā dabiskās enerģijas avotam. Jo intensīvāks ir Zemes gravitācijas lauks, jo vairāk cilvēks saražo savu ķīmisko enerģiju - ATF -- un jo intensīvāka ir viņa vielmaiņa.

Kas šodien zināms par gravitācijas lauka intensitāti Latvijā? Iegūtie dati liecina, ka Latvijas teritorijā ir vājas intensitātes gravitācijas lauks. Līdz ar to organismi te izjūt enerģijas deficītu. Starp citu, tādā pašā situācijā atrodas Ziemeļamerikas indiāņi.

Ja Zemes gravitācijas lauka intensitāte ir lielāka par 10-20 miligaliem, un pārējie ģeoloģiskie apstākļi ir labvēlīgie organisms veiksmīgi tiek galā ar ATF sintēzi un vielmaiņu. Tāda situācija ir, piemēram, Saldus un Dobeles rajonā. Ja gravitācijas lauka intensitāte ir zema vai vēl sliktāk - negatīva, ATF sintēze ir vāja un vielmaiņa ir palēnināta. To visspilgtāk var novērot Ludzas rajonā, kur iedzīvotāju pieaugums visu laiku ir negatīvs. Latgale, Vidzeme un Rīgas rajons atrodas vāja gravitācijas lauka zonā, tāpēc te iedzīvotāji pastāvīgi izjūt enerģijas trūkumu.

Kā iegūt papildu enerģiju? Var aizbraukt atpūsties uz dienvidiem vai arī uz tiem Latvijas rajoniem, kur ir intensīvāks gravitācijas lauks, bet var arī vienkārši nēsāt Nameja gredzenu, kurš rada papildu enerģiju.

Kā Nameja gredzens iedarbojas uz cilvēka organismu?

Domājams, ka Nameja gredzena radītās enerģijas iespaidā uzlabojas asinsrite un tiek asimilēts sudrabs vai varš (atkarībā, no kura metāla gredzens izgatavots). Uzlabota asinsrite palīdz organisma šūnas ātri apgādāt ar uzturvielām un izvadīt no tām šlakvielas, savukārt sudraba vai vara asimilācija kompensē trūkumu pēc šiem mikroelementiem. Latvijas augšņu ģeoķīmiskās analīzes rāda, kā gan sudraba, gan vara un vairāku citu elementu daudzums augsnē ir ļoti niecīgs. Katram no šiem elementiem ir liela loma bioloģiskajos procesos. Varš sekmē asins veidošanās procesu, stimulē elpošanu un asinsriti, turklāt nepieciešams B vitamīna sintēzei; par vara trūkumu var liecināt sausa āda. Sudrabam ir zināma nozīme organisma iekaisuma procesu likvidēšanā. Organisms spēj uzņemt sudrabu un nogādāt to uz iekaisuma vietu. Šo organisma spēju medicīnā izmanto, lai ar sudrabu atklātu slēptus iekaisumus. Tādējādi Nameja gredzens ir ne tikai rota, bet arī vienkārša, efektīva ierīce veselības uzlabošanai. Interesanti, ka gredzenam katrā Latvijas reģionā ir sava konstrukcija. Turklāt, jo smagāka ir ģeoloģiskās vides ietekme uz organismu, jo sarežģītāka ir gredzena forma. Latvijā vislabvēlīgākajos reģionos - Kurzemē un Zemgalē - gredzenam ir viens vijums, mazāk labvēlīgajā Vidzemē - trīs vijumi, savukārt Latgalē un citās veselībai sarežģītās vietās - tas ir ar daudziem vijumiem.

Mūsdienu Nameja gredzens neārstē

Jau sen pagājuši tie laiki, kad tika radīts Nameja gredzens, tomēr tas pāriet no paaudzes uz paaudzi, priecējot ļaudis ar savu skaistumu un izsmalcinātību. Gredzens uzticīgi kalpo savai tautai kā kultūras daļa, kas raksturīga tikai šai teritorijai. Taču vēsturi nedrīkst vienkārši nokopēt, neiedziļinoties tās būtībā, jo tad var pazaudēt pašu vērtīgāko informāciju. Mūsdienās ļoti daudzi nēsā Nameja gredzenu, kurš izskatās līdzīgs vēsturiskajam, taču nav tas gredzens, kurš uzlaboja organisma veselību. Šie mūsdienu gredzeni parasti ir veidoti slēgti, tā zaudējot galveno ~ savu ārstējošo iedarbību.

Ne velti vēsturnieks F. Balodis 1910. gadā savā darbā Daži materiāli par latviešu cilti rakstīja: "Pagātni pētīt, tagadni vētīt - ir nākotni svētīt." Kultūru vajadzētu sargāt, ne tikai liekot uzrakstu valsts nozīmes piemineklis, bet arī to pētot un liekot lietā citu paaudžu atklājumus. Vai var uzskatīt, ka Nameja gredzens nekā jauna vairs neatklās? Diez vai - ļoti iespējams, ka tas glabā ne vienu vien vēl noslēpumu.