Lai pakļautu kādu tautu, vispirms jāiznīcina tās kultūras un garīgās vērtības.
Gan uz akmeņiem, klinšu sienām sastopamas zīmes. Arheoloģiskajos
izrakumos- apbedījumu un dzīves vietās atrastos darba rīkus, rotas, māla
traukus un c. priekšmetus , rotā noslēpumainas zīmes.
Nav tik svarīgi vai tas bija cilvēku roku darba vai dabas veidojums.
Pirmās rakstu zīmes un pirmais alfabēts Senlatvijā neparādījās rokrakstu
vai akmenī kaltu zīmju veidā. Kad uzplauka senās Grieķijas civilizācija
un grieķu domātāji radīja savus nemirstīgos darbus, Baltijas jūras
piekraste bija no civilizācijas visai tāls nostūris, taču arī līdz
šejienei nonāca ziņas par citām zemēm. Sūtņi bija metālā kaltā nauda.
Latvijas teritorijā 4 dažādās vietās atrasta Grieķijas senās monētas/
Bronzas monētas pirmām kārtām bija vajadzīgas kā izejviela, tās bija arī
informācijas avots par apkārtējo pasauli. Uz bronzas monētām, ko
iemainīja pret dzintaru un zvērādām bija iekalti cilvēku attēli svešādos
tērpos un bargi vīri-Zeva galva uz valdnieka Ptolomeja laikā-
3.gs.p.m.ē.- kaltās monētas.
Romas impērija savas robežas atvirzīja tālu uz ziemeļiem. No Baltijas
jūras piekrastes Romā nonāca dzintars, savukārt impērijas bronzas
monētas vairākus gadsimtus bija naudas vienība Senlatvijā, arī pildot
informācijas avota funkcijas.
9-11 gadsimtā Senlatvija bija tehnoloģiski attīstīta zeme.
Monētas veicināja informācijas apmaiņu ar kaimiņu tautām .Rezultātā
baltu ciltis sasniedza daudz augstāku tehnoloģijas attīstības pakāpi
nekā kaimiņu tautas. Šajā laikā pasaulē savus sirojumus sāka
Skandināvijas vikingi. Viņi iekaroja milzīgas teritorijas, savos ziedu
laikos tie pārvaldīja arī Britāniju, Normaņu kņazu dinastija kļuva par
Kijevas Krievzemes valdniekiem.
Balti ļoti ātrā laikā pārņēma daudzas tehnoloģijas, visai īsā laikā
iemācījās lietot podnieka ripu, apstrādāt sudrabu, iegūt un pārstrādāt
dzelzi un pat kalt Damaskas tipa tērauda zobenus. Ja tik sarežģītas
lietas baltu ciltis varēja pārņemt vēsturiski ļoti īsā laika posmā, tad
kāpēc 1000 gadus saskaroties ar lietām, uz kurām ir uzraksti no
visdažādākajiem alfabētiem, balti nesāka pārņemt šādu informācijas
tehnoloģiju?
Senlatvijas iedzīvotāji pārņēma ne tikai citu tautu tehnoloģijas, bet
arī izklaides-kauliņspēles. Lieto rotas no Indijas okeāna
piekrastes-gliemežvāku krelles.
Senajos laikos tekstus, izņemot akmenī vai metālā iekaltos,
periodiski atjaunoja. Klosteros mūki pārrakstīja un atjaunoja senās
hronikas un svētos rakstus.
Pagānu, par kādiem kristīgajā pasaulē uzskatīja arī senlatviešus,
reliģiskie sacerējumi netika glabāti un saudzēti .Rakstu zīmes uz svina
vai alvas, māla vai vaska plāksnītes, bērza tāss Latvijas klimatiskajos
apstākļos nesaglabātos. Eiropā papīra ražošanas noslēpumus iepazina ap
10 gs..
- rakstu zīmes iededzināja vai iegreba kokā,
rakstīja uz ādas, izdurot caurumiņus
- uz kaula priekšmetiem
- rakstus iekala metālā.
Iespējams, ka senlatvieši savus svarīgos vēstījumus tetovēja uz tā Arābu
ceļotāji savās piezīmēs raksts, ka Austrumeiropā 10 gs. tetovēšana
starp vietējiem bijusi ļoti izplatīta.
Akmeņos iecirstās zīmes.
Ienākot kristietībai ļoti dadzi zīmju akmeņi ir iznīcināti. Iecirstos
uzrakstus nevērtēja augstu. Šobrīd Latvijā reģistrēti 73 pēdakmeņi. Ļoti
unikāls akmens ar iecirstām zīmēm atrasts pie Grobiņas. Zīmējums
atgādina mēness sirpi ar šķērslīnijām, Lielvārdes zīmju akmens( foto)
Mežotnes kaļķakmens plāksnītes-varēja būt, jo Mežotnes pils apkārtnē tās
ir pieejamas. Pirms krustnešu iebrukuma Mežotne bija slavena ar saviem
burvjiem un zintniekiem, tāpat ir iezīmēta arābu ģeogrāfu pasaules
kartes. Viena no retajām kaļķakmens plāksnītēm ar uzrakstu, kas
saglabājusies līdz mūsu dienām, atrasta Baltkrievijā.
Kādus vārdus lietoja senlatvieši. Ja mēs nonāktu 9 gs.
Zemgalē, tad zemgaļi mūsu valodu vispār nesaprastu, arī mēs ar grūtībām
saprastu valodu, kurā runājuši mūsu senči. Tautas mutvārdu daiļrade ir
dzīva gadsimtiem ilgi, tāpēc arī tur ir iekļauti vārdi, kuri ieplūduši
valodā no vācu zviedru, krievu, leišu, un lībiešu valodām. Vienotas
latviešu valodas nebija. Valodnieks Konstantīns Karulis Rakstīja ka 9-11
gs. krievu un senlatviešu cilšu valodas bijušas pārsteidzoši līdzīgas.
Ir sarežģīti novilkt robežu , cik tālu Austrumeiropas līdzenumā bija
baltu cilšu apdzīvotie apgabali. Baltu un slāvu ciešās sadarbības pamatā
8-11 gs. bija galvenokārt ekonomiskie motīvi. Balti kopā ar
austrumslāvu ciltīm kontrolēja svarīgāko Ziemeļeiropas tirdzniecības
ceļu, kas pa Daugavu un tālāk pa Volgu gāja uz Volgas Bulgāriju- valsti,
kura jau 10 gs. par savu oficiālo reliģiju pieņēma islāmu un bija
tirdznieciski saistīta ar Arābu halifātu. No Daugavas tālāk kuģojot pa
Dņepru, varēja nokļūt Melnajā jūrā un tālāk līdz Bizantijai. Baltu un
slāvu kopējās ekonomiskās intereses arī noteica jauno vārdu vienlaikus
ienākšanu valodā.
Vārds krievs cēlies no vārda krīvs, kas senajā baltu reliģijā
apzīmēja reliģisko līderi kā arī no austrumslāvu cilts kriviču
nosaukuma, ar kuru robežojās latgaļu apdzīvotā teritorija. Savukārt
kriviču nosaukuma izcelsmi Krievijas slavenais vēsturnieks Nikolajs
Karamzins skaidro- kriviču nosaukums,šķiet, liecina par to, ka viņi
atzina baltu galveno priesteri krīvu par savas ticības galvu-.Viena no
slavenākajām senkrievu hronikām Nestora hronikā ir uzskaitītas slāvu
ciltis, kā arī lietuvieši, lībieši, zemgaļi, kurši.
Kaut nebija vienotu valstisku veidojumu, varēja pastāvēt garīgā
vienotība. Lai šī reliģiskā vienotība būtu, ir jābūt veidam kā informēt
tālākas teritorijas par krīvu sapulces lēmumiem.
Arābu halifāts 7 gs. beigās kļuva par ietekmīgu pasaules lielvaru. Arābu
sudraba monētas kļuva par starptautisko norēķinu vienību. Arī
Senlatvijā vairākus gadsimtus, līdz pat 11 gs. vidum, kā vietējā naudas
vienība tika izmantots arābu sudraba dirhēms.
Mežotnē atrastais bronzas atsvariņš *9/11gs.* , ka zemgaļi Mežotnē
lietojuši arābu burtus tirdznieciskajos sakaros un, iespējams, arī lai
burtos.
Pēc arābu alfabēta nākamā vislielākā ietekme uz latviešu senāko rakstību ir rūnu alfabētam.
Domājams, ka rūnām līdzīgs alfabēts izplatījās Viduseiropā 4.
gadsimtā- mūsdienu Ziemeļitālijā- kad tur apmetās ģermāņu ciltis, kas
ātri apguva rakstības noslēpumus un izmantoja rūnu alfabētu. No senākām
ģermāņu rūnām izveidojās arī skandināvu rūnas. Baltu ciltis rūnu
alfabētu sāka iepazīt kopš 7-8 g.s. kad sākās vikingu sirojumi.9 g.g.
kurši padzina vikingus no Kurzemes, kā kara laupījums kuršu rokās nonāca
arī vikingu uzraksti un instrumenti rūnu raksta iekalšanai uz akmeņiem.
Pēc tam , kad skandināvi pieņēma kristīgo ticību, rūnu rakstība no
ikdienas aprites izzuda. Rūnu rakstību zināja un lietoja vēlākos laikos,
kā savdabīgu slepenrakstu, reliģiskajos rituālos un dziedinot, zīlējot
nākotni.
Viens no labākajiem pierādījumiem, ka senatnē latviešiem ir bijusi
sava rakstība, ir rakstības pēdas valodā. Par to liecina vārds runāt
Sakne run tiek saistīta ar gotu rūna- noslēpums. Valodnieks Konstantīns
Karulis uzskatīja, ka sākotnējā nozīme bijusi svinīga runāšana mītiskā
rituālā. Somu valodā rūna nozīmē dziedājums, vēl senatnē 17 g.s.- runas
deva.- norāda uz ļoti senu saikni, kas nozīmē, ka oficiālas runas tika
pasniegtas kā rūnu raksti, kurus nolasīja.
Šo vārdu saglabāšanās liecina, ka baltiem ir bijusi sava rūnu rakstība- rūnām līdzīgas zīmes 9-10 g.s. sauktas par rūnām.
13 g.s. ar vārdu burts neapzīmēja alfabēta burtus, to sāka lietot no
19 g.s.. Vārda burts agrīnā nozīme ir iegriezt zīmes kokā. Īpašuma zīmes
dravu kokos un bišu kokus dēvēja par burtu kokiem. Vēlāk jebkuru zīmju
griešanu, arī uz zīlējamiem kociņiem, sāka dēvēt par buršanu, vārds burt
ieguva nozīmi veikt maģiskas darbības. Līdz tam- burtnieks ir
bitenieks.
Kad 11 g.s. pārtrūka ekonomiskās saites ar arābu pasauli, baltu
ciltis pārorientējās uz tirdzniecību ar slāviem un skandināviem, kas
iezīmēja rakstību maiņu. Hronikas liecina, ka baltu ciltis slēgušas
savstarpējus līgumus-rakstiskus. Piemēram, Lietuvā 1219 g.- par cilšu
savienību. Rūnu rakstība lietota uz Lietuvas monētām, prūšu karogā.
Latvijā saglabājušies neatšifrēti uzraksti uz koklēm.
11-13 g.s. Senlatvijā bija pazīstami dažādi, galvenokārt ar kristīgo
ticību saistīti priekšmeti ar uzrakstiem latīņu valodā. Arī ikdienā sāka
lietot priekšmetus, kuri ir raksturīgi Rietumeiropas kultūrai un
tehnoloģijai.
9.g.s. slāviem tika radītas 2 jaunas rakstības- kirilica un glagolica. Kirilica ir radīta no pārveidota grieķu alfabēta.
Pakāpeniski arī kriviču un latgaļu novados ienāca krusta simboli un
jaunā rakstības forma. Arābu autors Ibn Hordadbeks norāda, ka slāvu
valoda bija galvenā valoda tirdzniecības sakaros Austrumeiropā.12-13
g.s. balti bija vienīgā nekristītā cilšu grupa pie Baltijas jūras
dienvidu un austrumu daļā. Ciešie sakari ar krivičiem, iespējams
izkonkurēja rūnu rakstību. Slāvu ciltis tajā laikā galvenokārt rakstīja
uz bērza tāss.
Saimnieciskie sakari 12-13 g.s. galvenokārt virzījās rietumu virzienā.
Seno baltu un lībiešu zemes no visām pusēm, izņemot dienvidus, apņēma
kristiešu valstis. Mazinājās Daugavas ūdensceļa nozīme, kas atstāja
pēdas arī seno baltu rakstībā, parādījās rakstība latīņu burtiem.
Tērvetes pilskalnā atrastas 3 saktas ar uzrakstiem latīņu burtiem-
nav atšifrēti.13 g.s. senlatviešu māksla ir sasniegusi augstu līmeni, to
pierāda arī gleznojums uz Tērvetes krāsns sienas-pagaidām vienīgais
mūsu senču attēls.
Avots: http://www.viss.lv/?k=163125 |