Puzuri latviešu kultūrā ir plaši pazīstami dekoratīvi elementi, kas tika
izmantoti ēku un māju rotāšanā Ziemassvētkos, Mārtiņdienā, Meteņos,
Lieldienās un citos svarīgos gadskārtu notikumos un tie tika dāvināti
arī dažādos godos. To populārākais nosaukums ir "puzurs", taču tie ir sastopami ar tādiem nosaukumiem kā ķists, saulīte, lukturi, krīģi, spurguļi.
Ar puzuriem senie latvieši rotāja savas mājas- tos kāra istabas
stūros, istabas vidū, lai tie varētu lēnām griezties. Tiek uzskatīts, ka
puzurs griežas un kustas mājās, kur ir dzīvība un labvēlīga vide. Šis
senlatviešu rotājums ar savu griešanos savāca sevī visu ļauno enerģiju
un attīrīja enerģētiski telpu. Bija ticējums, ka dažādu svētku laikā
puzuri pasargāja māju no ļauniem gariem, raganām un laumām, taču pēc
svētkiem tie bija jāsadedzina, lai ļaunie spēki nevarētu tur iemājot.
Pēc atsevišķiem avotiem tiek uzskatīs, ka puzuru taisīšana sākās jau rudenī un ilga līdz pavasarim.
Tā kā senie latvieši uzskatīja, ka puzurs ir ļauno garu atbaidītājs,
tad tos izmantoja dažādos latviešiem svinīgos brīžos, kā piemēram,
kāzās. Šeit izmantoja īpašu puzura veidu, ko dēvē par "ķistu" un tas
nāca no Kurzemes. Tas varēja būt vairākos līmeņos un tradīcijas vēsta,
ka, jo vairāk līmeņu šim puzuru veidam, jo vairākās paaudzēs turpināsies
jaunā pāra dzimta un tā būs laimīgāka.
Šie rotājumi, ko dēvē par puzuriem, seniem latviešiem bija kā
sakārtota visuma simbols jeb pasaules modelis, un tam piemita maģiska
iedarbība.
Tāpat puzuriem liela nozīme ir kustībai, kas sevī ietver dzīvību un
vitālu spēku. Kur nav kustības, tur iestājas panīkums un sastingums.
Līdzīgas formas veidojumi kā seno latviešu puzurs, bija jau zināmi no
Vācijas, kur tos kāra istabās dažādās vietās. Tāpat tie ir zināmi arī
mūsu tuvākajiem kaimiņiem- Lietuvai un Igaunijai, kā arī Skandināvijas
valstīm.
Latviešu puzurs ir noslēpumiem apvīts līdzīgi kā Lielvārdes josta un tas sevī glabā senču noslēpumus un mitoloģiju.
Līdz šim brīdim nav izpētīta puzuru pilnīga nozīme mūsu tautas
kultūrā un nav skaidrs no kurienes mēs esam aizguvuši šo formu, kas
atgādina Ēģiptes piramīdu un kādu informāciju tas sevī ietver.
Vizuļo istabās puzuri kārti,
Sētās, kur puteņi sniegpārslas jauc,
Celiņi slaucīti, atcelti vārti:
Rakstītās kamanās Ziemassvētki brauc.
Mēs katrs vēlamies, lai mūsu bērni būtu veseli, laimīgi, paklausīgi un
neniķotos. Paklausīgs bērns ir katru vecāku sapnis. Kā mēs to varam
panākt? Seniem latviešiem bija tam īpaša recepte- virs bērnu gultiņām
tika piekārti puzuri un viņi ticēja, ka tad bērns augs laimīgs un
priecīgs, bērns tiks pasargāts no dažādām slimībām un ļauniem spēkiem.
Ja senie latvieši ticēja šādām tradīcijām un tās pildīja savas
funkcijas, kāpēc gan tas nevarētu notikt arī mūsdienās? Nekas jau nav
mainījies- esam latvieši, mums ir mazi bērni, kurus arī kā mūsu senči
vēlamies pasargāt no dažādām likstām un ļaunumiem.
Katra cilvēka dzīvē pienāk brīdis, kad iestājas apjukums, bailes,
neskaidrība un haoss. Kā ar to tikt galā? Senie indieši un mūki veidoja
mandalu, kas joprojām ir pazīstams kā sevis sakārtošanas modelis un
veicina cilvēkā harmoniju, mieru. Kāpēc mums būtu jāmācās likt mandala,
ja mūsu senčiem jau bija zināms veids kā sakārtot savu iekšējo pasauli,
iegūt harmoniju un dvēseles mieru? Atslēgas vārdi ir- veido pats
savu puzuri.Varbūt, ka beidzot ir pienācis laiks smelties spēku nevis
no citu tautu kultūrām, tradīcijām, bet gan mūsu pašu seno latviešu
tradīcijām un ticējumiem! Puzuru veidošana sniedz meditatīvas sajūtas- tu nokļūsti
domās ar sevi, spēj sevī ieklausīties un atbildēt uz sev neskaidriem
jautājumiem.
Foto ņemta no mājas lpp puzurs.lv: puzuru autore Indra Kadaka
p.s. ķersimies mēs arī klāt pie savu puzuru veidošanas un tas nav nemaz tik grūti, lai jums veicās šajā lieliskajā darbā
Avots: http://www.puzurs.lv/index1.php |