Cik aplami ir iedomāties, ka Dievs, visa Radītājs, nebūtu
veidojis zāles, ar ko visiem dziedināties! Kā cilvēkiem, tā putniem, zvēriem
u.c. dzīvām būtnēm… Kur atrodama Dieva aptieka? Pļavā, laukā, mežā, dārzā, tīrumā,
grāvī, grāvmalē, upmalā, mežmalā, taciņas vidū, ceļmalā un citās vietiņās.
(Ieeja ir bez maksas!) Dieva veidotās zāles – pilnīgi visa augu valsts –
ievērības cienīgi vai pavisam neievērojami augi, ko dažkārt cilvēks pat par nezālēm
saukā! Bet tieši tos, kas cilvēkam dziedinoties jālieto, svaigus jāēd vai nu
zāļu tējās un uzlējumos jāgatavo, Dievs ir "nolicis” ne tikai pa rokai, bet pie
kājām – taciņas malā vai vidū
Dzīvu var ārstēt ar dzīvu. Un dzīvus augus var dabūt
visu gadu, pat ziemā – arī Latvijā, kā, piemēram, skujas, kas ir aktīvas
ziemā, alkšņu čiekurus, kadiķu ogas, skujas un mizu, priežu skujas un mizu u.c.
Tomēr ir vainas, kur arī šie augi nevar palīdzēt, tad nāk palīgā uz ziemu
savāktās saknes, īpaši rutki, kāļi, rāceņi, zāļu tējas, kā arī ziemas ogas –
dzērvenes, brūklenes, irbenes, pīlādži, vilkābeles, smilšērkšķi, mežrozītes,
cidonijas, ērkšķogas, mellenes, kas ziemā saglabājas svaigas – tātad bioaktīvas,
dzīvas! Bet vēl labāk un drošāk ir, ja talkā nāk istabas augi gan
veselības uzturēšanā, gan tās atgūšanā.
Tas ir divmāju mūžzaļš krūms ar tumši brūnu mizu. Uz
sievišķajiem krūmiem attīstās čiekurogas. Nogatavojušās tās ir zilgani
melnā krāsā. Tās ievāc septembrī, oktobrī, novembrī vai ziemā
Rudenī kastaņus, ko atrodam, tā vien gribas samīļot un ielikt kabatā-
tādus apaļus, gludus, spīdīgus un piesātināti brūnus... Un ārstējošus.
Mūsu senči kastanīti vienmēr turēja sev līdzās, lai tas aizsargā.
Ielieciet kabatā kastani! Veiksmei.
