Rudenī kastaņus, ko atrodam, tā vien gribas samīļot un ielikt kabatā-
tādus apaļus, gludus, spīdīgus un piesātināti brūnus... Un ārstējošus.
Mūsu senči kastanīti vienmēr turēja sev līdzās, lai tas aizsargā.
Ielieciet kabatā kastani! Veiksmei.
Kastaņa enerģētika
Kastaņa enerģētika ir apbrīnojama. Enerģētiskā palīdzība no
kastaņa ir pat pierādāma. Kastanis, kas nēsāts pie sāpošās vietas vai
kastaņi, kas glabāti spilventiņā, uz kura guļ slims cilvēks, atdod
slimniekam visu labo, uzsūcot negatīvo, tādējādi kastaņiem sairstot
pilnībā. Ja veiksiet eksperimentu, ņemiet āmuru, mēģiniet sadauzīt tikko
no koka kritušu kastani un kastani, kas bijis pie slima cilvēka, tad
redzēsiet, ka ārstējošais kastanis sairs miltos, turpretī jauns kastanis
nebūs gan tik viegli sasitams. Dodiet kastaņus bērniem- ielieciet jakas
kabatā vai cimdiņos, lai tie attīra viņu enerģēriku un pasargā.
Kastaņa ķīmija
Viss kastaņkoks ir izmantojams ārstniecībā- gan miza, gan ziedi, gan augļi, gan mazākie zariņi, pat lapas.
Kastanī ir eskulins, kas ir galvenā viela, ja jāšķīdina trombi, tāpēc
kastanis prot ārstēt varikozas vēnas, aptur asiņošanu, palīdz pret
čūlām. To lieto pēc operācijām, asinsizplūdumiem galvā. Ārīgi tas
palīdzēs reimatisma un neiralģijas slimniekiem, tas ārstē hipertoniju,
sklerozi un hemoroīdus.
Pagatavošana
Reimatisma un kaulu sāpju gadījumā derēs kastaņu spirta izvilkums vai
kastaņu augļu pulvera tēja, ko pagatavo šādi: uz 1 l ūdens samaļ 9
kastaņus, bet uz 3l ūdens- 27 kastaņus. Kastaņus rūpīgi sadaudza sīkos
gabaliņos, uzvāra, atstāj kastaņus ievilkties vēl 1 stundu, tad lieto,
pielejot pie vannas.
Kastaņu uzlējumu pagatavo pavisam vienkārši- salasa kastaņus, ar visu
brūno mizu tos sagriež mazos gabalos, piepilda lielu trauku (piemēram,
trīslitru burku) līdz malām. Pāri uzlej degvīnu. Atstāj ievilkties
vismaz 10 dienas, vislabāk- mēnesi. Kad stiprais uzlējums gatavs, to
iepilda mazākos trauciņos, vēlreiz atšķaidot ar degvīnu. Ar šādu
daudzumu cilvēkam, kurš ārstēsies regulāri, pietiks visu gadu.
Visām minētajām slimībām der ziedu dziednieciskais spēks. Salasa
kastaņas ziedus, izspiež parastajā elektriskajā sulu spiedē, pievienojot
divreiz vairāk degvīna. Lieto trīsreiz dienā par 50 pilieniem. Sulu bez
degvīna lieto trīsreiz dienā par 27 pilieniem.
Dzemdes asiņošanas gadījumā visātrāk palīdzēs mizu novārījums: puslitram
ūdens pievieno 55g mizas, vāra, līdz palicis ¾ ūdens. Dzer pa pusglāzei
trīsreiz vienā.
Sirds un aknu slimību gadījumā arī lieto ziedu uzlējums vai tinktūra.
Zināms, cik smagi var būt odu, knišļu un ērču kodumi vasarā. Tāpēc katru
pavasari jau laikus savāciet kastaņas ziedus, ielieciet tos degvīnā, tā
iegūstot lielisku līdzekli, kas noņems koduma sāpes un apsārtumu, kā
arī noderēs bērniem sasitumu, skrambu gadījumos.
Sāpošas, varikozas vēnas moka daudzus cilvēkus, izmēģināts ir liels
klāsts no aptiekās nopērkamajiem līdzekļiem, kompresijas zeķbikses utt.,
tomēr šķiet, ka nepalīdz nekas- sāp arvien vairāk. Mūsu vecvecmāmiņas
noteikti pateiktu, ka visātrāk palīdzēs kastaņu degvīna uzlējums, jo
efekts būs jūtams jau trešajā dienā. Šādu uzlējumu gan var un vajag
lietot arī sāpošu locītavu un sastieptu saišu gadījumos, ne tikai
varikozām vēnām.
Ja ir izveidojusies diska trūce, smērējiet muguru ar kastaņu uzlējumu.
Zilumu, izgulējumu gadījumā kastaņu uzlējums ātri vien atjaunos ādas
šūnas.
Ādas slimību gadījumā jādzer ziedu sula trīsreiz dienā pa 1 ēdamkarotei
(puse uz puse ar ūdeni) vai mizu novārījums trīsreiz dienā pa vienai
tējkarotei (puse uz puse ar ūdeni), kā arī ārīgi ierīvējot slimo vietu.
Vilkēdes gadījumā palīdz kastaņu mizu novārījuma komprese.
Saaukstēšanās un sāpoša kakla gadījumos jālieto mizu novārījums- jāskalo
kakls. Ja ir bronhīts un neciešams klepus, jālieto kastaņu pulveris- pa
naža galam trīsreiz dienā.
Pret sāpēm palīdzēs sasmalcināto kastaņu komprese. Sasmalcinātie augļi
jāaplej ar nelielu daudzumu verdoša ūdens, ļaujot ievilkties 15- 20
minūtes, tad siltu kastaņu masu ietin drāniņā un tur uz sāpošas vietas
vienu stundu, silti sasedzot.
Ja ir deguna blakusdobumu iekaisums, izklausīsies dīvaini, bet tiešām
palīdzot kastanis, kam noņemta brūnā miziņa un no kura ir pagatavota
tāda kā deguna "tapiņa”, piemērota tieši nāsij. Šādu tapiņu tur nāsīs 20
minūtes, bet, ja rodas dedzinoša sajūta, mazāk. Šāda procedūra
jāatkārto pēc divām dienām.
Uz veselībām!
te vēl par kastanīti Stiprina un aizsargā
Paņemot rokās kastanīti, ir sajūta, ka tas ar savu rudenīgo brūnumu pat
silda plaukstu. Kādēļ nespējam paiet garām zemē nokritušajam spīdīgi
brūnajam bumbulītim? Tautas dziedniece Benedikta Mežale uzskata, ka
kastaņiem piemīt liela pozitīvā enerģija, kas stiprina un aizsargā.
Viņasprāt, tie ietekmē pat āderu spēku.
Priekam un rotaļām
Sievietēm kastaņi esot jānēsā kreisajā, bet vīriešiem – labajā kabatā
(jo sievietēm kreisā tiek uzskatīta par laimes pusi, bet vīriešiem –
labā). Tātad – bāžam tik kabatā, novēlot sev laimi, veiksmi, prieku un
veselību.
Ja kabatā pietrūkst vietas – uzdāvini draugam vai paziņam, būsi uzdāvinājusi gabaliņu rudens prieka un pretī saņemsi smaidu.
Žēl, ka kastaņus salasīt varam tikai rudenī, jo ilgi istabā nostāvējuši,
tie zaudē savu skaistumu, sažūst un izkalst. Lai pagarinātu kastaņu
mūžu, un saglabātu skaisto spīdumu, pagatavojam glicerīna – ūdens
šķīdumu attiecībā 1:1, iemetam tajā kastaņus un atstājam uz nedēļu vai
divām. Jārēķinās, ka šķidrums ne pārāk labi smaržo. Šādu iebalzamēšanas
metodi var izmantot arī rudens lapu saglabāšanai.
Spīdumu varam uzlabot arī vienkārši appūšot kastaņus ar matu laku vai ieziežot ar sviestu vai eļļu.
Sestdien ar bērniem pielasījām pilnu groziņu brūno kastaņu bumbuļu. Cik
skaisti izskatās brūnie kastanīši sabērti lielā stikla traukā uz galda.
Bērni savukārt rotaļājas, liekot kastaņus rindiņā, trauciņus, ripinot pa slidkalniņu.
Paņemam galdnieka līmi, krāsiņas un mūsu kastaņi pārvēršas kastaņu
vīriņos, sievās un visādos amizantos zvēriņos. Vienam pielīmējam
cepurīti, citam kurpītes vai austiņas un, kad līme sacietējusi,
priecājamies par pašu gatavotajām rotaļlietām.
Arī mazulis aizrautīgi virpina pirkstiņos brūnos kastanīšus, rotaļājas
ar uz sedziņas sabērtiem kastaņiem, krāsainām lapām, koka karotēm un
citām mājās atrodamām rotaļlietām. Ar zīlēm jāuzmanās, paturot prātā, ka
mazulis visu gribēs nogaršot, un ar zīli viņš var aizrīties, kastanis
šim nolūkam būs par lielu, tā, ka ar tiem rotaļājamies droši.
Izaudzē puķupodā!
Tas darāms tieši tagad, kamēr kastaņi vēl pavisam svaigi un „tikko
izšķīlušies”, un nav iekaltuši. Tūliņ pēc ienešanas istabā, iestādām
puķupodā melnzemē vai kūdrā, būtiski ir lai zeme ir mazliet mitra, nav
pārāk sausa vai slapja, citādi, labi gribēdami, pārāk čakli laistot,
varam kastani sapūdēt. Varam turēt arī vēsā vietā. Un tad gaidām
pavasari, vai mūsu lolojums būs gatavs izdīgt. Kad kociņš izdīdzis,
vasaras sākumā stādām ārā zemē.
Pirmajā gadā kastanītis paaugsies kādus 25-30 cm, nākamajā gadā jau
iegūs maza kociņa izskatu. Tieši tāpat no ozolzīles varam izdiedzēt mazu
ozoliņu.
Stresa bumbas latviešu gaumē
Droši vien esam redzējuši krāsainās un smagās ķīniešu Iņ – Jaņ bumbiņas,
kuras virpinām plaukstā stresa un satraukuma mazināšanai. Varbūt mūsu
enerģētikai tuvāki un ar spēcīgāku emocionālo iedarbību ir pa ceļam
atrastie brūnie kastanīši, kuri, kā zinām, dziedē, pasargā no neveiksmēm
un satur daudz pozitīvās enerģijas un rudens prieka. Iespējams,
atjaunojot saikni ar dabu, savā veidā atjaunojam iekšējo mieru un
harmoniju, izmēģini!
Asāku izjūtu cienītāji var izmēģināt pavirpināt plaukstā „stresa bumbas” nenoņemot adatainās čaulas.
Autore: Māra Ančupāne, mammam.lv/tetiem.lv, materiāla veidošanā izmantotā literfatūra: Kastaņu laiks, žurnāls Ieva, 2005, Svētavots, Nr.3, Avīze par dziedniecību, zintniecību un latvisko dzīves ziņu.
