Apraksts
Ērkšķogas cēlušās Eiropā,
taču aktīvi kultivēt tās sāka tikai XVI gadsimtā. Francijā ērkšķogas
sauca par "makreļu ogām", jo tās saberztas pasniedza mērces vietā ar
zivi - makreli. Bet Anglijā, kur ērkšķogas bija ļoti lielā cieņā un tās
savā dārā audzēja pat karaliene Elizabete, tās sauca par zosu ogām, jo
tur tās saberztas pasniedza ar zosu, pīļu un medījumu gaļu. No Anglijas
ērkšķogas nonāca Holandē, kur tās sāka sālīt un likt pie gaļas, kā arī
Vācijā, kur no ērkšķogām mēģināja raudzēt vīnu. Ir zināmas vairāk nekā
50 ērkšķogu sugu, kuru ogām ir ļoti dazāda nokrāsa (baltas, dzeltenas,
zaļas, puprpursarkanas, melnas u.c.). Tā kā katrai sugai ir daudz
sķirņu, kopējais ērkšķogu šķirņu daudzums skaits sasniedz pusotru
tūkstoti. Visvairāk šķirņu uzlabošanā ir ieguldījuši angļi - viņu
izveidotās šķirnes dod tik lielas ogas kā plūmes. Arī pie mums, Latvijā,
ērkšķogas ir izplatītas ogas. Liela daļā iedzīvotāju tās audzē savos
dārziņos.
Pielietojums
Ērkšķogām ir organismu
tīroša iedarbība, kā arī tās ir brīnišķīgs skaistumkopšanas līdzeklis.
Ērkšķogas lieto pret aptaukošanos - 3-4 nedēļās apēdot 1 kg ogu
diennaktī. Sula atjauno organismu, tā labvēlīgi iedarbojas uz vielmaiņu,
normalizē zarnu darbību pie hroniskiem aizcietējumiem. Ērkšķogu laikā
ieteicama svaigu ogu kūre, apēdot dienā 3-4 glāzes svaigu ogu. Kūres
ilgums -1 mēnesis. Tā jārīkojas vairākus gadus pēc kārtas. Jūtami
uzlabojas asins sastāvs, normalizējas vielmaiņa un gremošana. Lieto pret
nieru un urīnceļu slimībām, mazasinību (kopā ar medu), ādas slimībām,
asins izplūdumiem, organisma attīrīšanai no smagiem metāliem. Saspiestas
ērkšķogas vai to sulu lieto galvenokārt sausas sejas ādas barošanai un
balināšanai. Ērkšķogu sulā samērcētu vati vai vairākārtīgi salocītu
marli uzliek sejai kā kompresi un patur 15-20 min.
| 
)