DIEVA APTIEKAS
VESELĪGĀKĀS ZĀLES – KATRĀ DĀRZĀ!
Cik aplami ir iedomāties, ka Dievs, visa Radītājs, nebūtu
veidojis zāles, ar ko visiem dziedināties! Kā cilvēkiem, tā putniem, zvēriem
u.c. dzīvām būtnēm… Kur atrodama Dieva aptieka? Pļavā, laukā, mežā, dārzā, tīrumā,
grāvī, grāvmalē, upmalā, mežmalā, taciņas vidū, ceļmalā un citās vietiņās.
(Ieeja ir bez maksas!) Dieva veidotās zāles – pilnīgi visa augu valsts –
ievērības cienīgi vai pavisam neievērojami augi, ko dažkārt cilvēks pat par nezālēm
saukā! Bet tieši tos, kas cilvēkam dziedinoties jālieto, svaigus jāēd vai nu
zāļu tējās un uzlējumos jāgatavo, Dievs ir "nolicis” ne tikai pa rokai, bet pie
kājām – taciņas malā vai vidū (ceļmalīti, dziedniecības pieneni, maura retēju,
podagras gārsu u.c. augus), bet daudzi augi, piemēram, lielā nātre u.c.
nātres ir augi, kas mitrākās augsnēs augdami "seko” cilvēkam. Kur nav cilvēka,
nātres neaug. Vairums, tieši izcili dziedniecisku augu ir ļoti agresīvi, t.i.
grūti izravējami, viegli vairojas ar sakņu gabaliņiem un tamlīdzīgi (ložņu
vārpata, parastie pelašķi, maura retējs, podagras gārsa, parastās vībotnes,
lielās u.c. nātres utt.). Ja tas tā nebūtu, tad iespējams, ka šo augu pašu
vairs nebūtu, jo cilvēks – nezinītis sen, vismaz savā dārzā noteikti, būtu no
tādām "nezālēm” atbrīvojies…
Kā zināt, kuras tad pašas dziednieciskākās, vērtīgākās
augu zāles? Ielūkojoties tautas dziedniecības sasniegumu pūrā, jābrīnās un
jāsecina, cik ļoti ļoti sen cilvēki ar dievišķu, gaišredzīgu prātu un skatienu
uz augiem un slimajiem ļaudīm ir pratuši pareizi, atzinīgi novērtēt daudzus
zaļās dzīvības valsts pārstāvjus, pat dodot tiem, tēlaini izsakoties, "vārdus”
un "uzvārdus”, īsumā skaidrojot: ģints nosaukums kā auga "uzvārds”, bet
konkrētās ģints sugas nosaukums ir kā auga "vārds”.
Paši ievērojamākie dziedniecības augi ir tieši tie, kam
"vārds” ir: ārstniecības, dziedniecības, aptiekas vai kāds cits tamlīdzīgs
vārdiņš, kas latīniski nozīmē "officinalis,-e”. Tamlīdzīgs vārds var būt
izteikts arī kādā citā (zinātniskajā) valodā (grieķu, franču u.tml.), bet tieši
ar tādu pašu nozīmi: dziedniecības. Dažreiz arī auga "uzvārdā” ir pateiktas
ziņas par auga ārstniecības spējām, piemēram, latviski – Eiropas dziedenītes
u.tml. Jāpiebilst vēl, ka vārds "officinalis,-e” dažiem augiem tiek dots vēl
šodien un droši vien tiks kā papildinājums dāvāts pie jau pašreiz esošā "vārda”
arī nākotnē, piemēram, pavasara nosaukumu prīmula (gaiļbiksīte, gailenīte,
gaiļpiesīte) nesen ir ieguvusi arī nosaukumu dziedniecības. Bet nākotnē par tāda
"vārda” īpašniekiem varētu kļūt, teiksim, maura retējs, divšķautņu asinszāle,
lielā nātre, lielā ceļteka, kailā lakrica, parastā vībotne, lielā strutene
u.c. Turpmāk minēto septiņnieku augi un vēl citi ar ievērojamām dziedinošām
īpašībām apveltītie, tautā augstu novērtētie augi, piemēram, parastā raudene,
podagras gārsa, trejkrāsu vijolīte (atraitnīte) u.c. sīkās atraitnīšu sugas,
kā arī varbūt dažs labs līdz šim brīdim pilnīgi nenovērtēts augu valsts
pārstāvis.
VISIEVĒROJAMĀKIE
DZIEDNIECĪBAS AUGI
Asklēpiju dzimtā:
●
dziedniecības indaines – Antitoxicum officinale.
Asteru (kurvjziežu) dzimtā:
●
dziedniecības, ārstniecības kliņģerīte – Calendula officinalis, elitārais
zelta septiņnieka augs;
●
smaržīgā, īstā aptiekas kumelīte – Matricaria chamomilla, elitārais, sudraba
septiņnieka augs;
●
dziedniecības, ārstniecības pienene, cūkpiene – Taraxacum officinale,
elitārais, zelta septiņnieka augs.
Baldriānu dzimtā:
●
dziedniecības, ārstniecības baldriāns – Veleriana officinalis.
Gundegu dzimtā:
●
dziednieciskā peonija – Paeonia officinalis.
Kāpostu (krustziežu) dzimtā:
●
dziedniecības ķiplocenes – Alliaria officinalis
●
dziedniecības žodzenes – Sisymbrium officinale;
●
dziedniecības avotkreses – Nasturtium officinale.
Liliju dzimtā:
●
dziedniecības mugurene – Poligonatum officinalis;
●
dziedniecības sparģeļi – Asparagus officinalis.
Magoņu dzimtā:
●
dziedniecības, ārstniecības matuzāle – Fumaria officinalis.
Malvu dzimtā:
●
dziedniecības alteja – Althea officinalis.
Neļķu dzimtā:
●
dziedniecības ziepju saknes – Saponaria officinalis.
Panātru (lūpziežu) dzimtā:
●
dziedniecības izops – Hyssopus officinalis;
●
dziedniecības lavanda – Lavandula officinalis;
●
dziedniecības, ārstniecības melisa – Melissa officinalis;
●
dziedniecības pātaines, betonikas – Betonica officinalis;
●
dziedniecības rozmarīns – Rosmarinus officinalis;
●
dziedniecības, ārstniecības salvija – Salvia officinalis.
Prīmulu dzimtā:
●
dziedniecības prīmula, pavasara prīmula, gaiļbiksīte, gaiļpiesīte – Primula
veris, Primula officinalis.
Rožu dzimtā:
●
dziedniecības ancītis – Agrimonia eupatoria;
●
dziedniecības brūnvālīte – Saguisorba officinalis.
Seleriju (čemurziežu) dzimtā:
●
dziedniecības, ārstniecības dižzirdzene – Archangelica officinalis,
elitārais bronzas septiņnieka augs;
●
parastais fenhelis, aptiekas dille, saldā dille, dziedniecības fenhelis –
Foeniculum vulgare, Foeniculum officinale;
●
dziedniecības, ārstniecības lupstājs, lībstoks, lupstājs, aptiekas lupstājs –
Levisticum offinale.
Skarblapju dzimtā:
●
dziedniecības cietsēkles – Lithospermum officinale;
●
dziedniecības skarblape, gurķene, gurķmētra – Borago officinalis;
●
dziedniecības suņumēles – Cynoglosum officinale;
●
dziedniecības, ārstniecības tauksakne – Symphytum officinale;
●
dziedniecības vēršmēles – Anchusa officinalis.
Sūreņu
dzimtā:
●
dziedniecības rabarbers – Rheum officinale.
Tauriņziežu dzimtā:
●
dziedniecības, ārstniecības amoliņš, mārābols – Melilotus officinalis.
Verbenu
dzimtā:
●
dziedniecības verbena – Verbena officinalis.
Cūknātru (vīrceļu) dzimtā:
●
dziedniecības rūgtenes – Gratiola officinalis;
●
dziedniecības veronikas, zemtekas – Veronica officinalis;
●
dziedniecības, ārstniecības žibulīši – Euphrasia stricta, Euphrasia
officinalis.
VISVĒRTĪGĀKIE
– VISA ORGANISMA ATVESEĻOTĀJI AUGI
Jāpievērš īpaša vērtība arī citās pasaules valstīs
pamatīgāk izpētīto elitāro (visvērtīgāko) augu – visa organisma atveseļotāju
– 27 dziedniecības augu savdabīgai kopai, kas sastādās no 3 daļām, katrā pa 9
augiem.
Katrs no deviņnieku augiem ir vērtīgs kādu noteiktu
kaišu ārstēšanai. Katram no 27 elitāro augu kopā esošajiem augiem ir arī šādas
īpašības: urīna dzīšana, žults dzīšana un kuņģa–zarnu ceļu tīrīšana (no
gļotām), kā arī pretiekaisumu, pretstrutu, pretvīrusu iedarbība – tādējādi
organisma veseļošana īstenojas kopumā bez nevēlamām blakus iedarbībām.
Šiem 27 visaugstāk novērtētajiem augiem ievērojamākie
zinātnieki botāniķi–dziednieki piešķīruši īpašas "medaļas”, vietas: 9 augiem –
zelta, 9 augiem – sudraba, 9 augiem – bronzas un 9 augiem – nemedaļotu,
ceturtā septiņnieka augstu novērtējumu.
Deviņi
Latvijasspēcīgākie AUGI
Zelta devītnieks:
1)
maura retējs, platkājiņš, baltvēderiņš – Potentilla anserina,
visaugstāk novērtētais augs mūsu klimatiskajā joslā;
2)
divšķautņu asinszāle – Hypericum perforatum, visnozīmīgākā
asiņu atskābļotāja zāle, otrs visaugstāk novērtētais augs;
3)
lielā nātre – Urtica dioica, viena no
visizcilākajām asins tīrītājām, asinsatskābļotajām zālēm;
4)
dziedniecības kliņģerīte – Calendula officinalis,
ne tikai senlaikos arī pretvēža līdzeklis;
5)
dziedniecības pienene, cūkpiene – Taraxacum officinale,
universāla, derīgas visas auga daļas, it sevišķi ziedi – jāēd svaigi vai
svaigi jāsajauc ar medu;
6)
lielā ceļteka, ceļmalīte, ceļmallapa – Plantago
major, visvairāk – brūcēm;
7)
kailā lakrica, lakricsakne – Glycyrrhiza glabra,
galvenokārt elpošanas ceļu dziedināšanām (Saldsaknīte ir pavisam cits
augs!);
8) ķimene;
9)
kosa.
Sudraba devītnieks:
1)
Helēna ālante – Inula helenium;
2)
ganu plikstiņš, naudulītis, plikšķis – Capsella bursa–pastoris;
3)
parastā vībotne, vīpata – Artemisia vulgaris,
jālieto daudz plašāk nekā līdz šim, jo spēj vairāk, nekā domājām līdz šim;
4)
lielās strutenes – Chelidonium majus,
viens no pretvēža līdzekļiem;
5)
parastie pelašķi – Achillea millefolium;
6)
parastais timiāns – Thymus vulgaris, arī pret alkoholismu un
pīpēšanu;
7) smaržīgā,
īstā aptiekas kumelīte – Matricaria chamomilla,
ar kumelīšu ziediņu putriņas kompresēm var izārstēt caura zoba iekaisumu un
sastrutojumu;
8)
gārsa;
9)
baltā nātre.
Bronzas devītnieks:
1)
dziedniecības, ārstniecības dižzirdzene – Archangelica
officinalis (nejaukt ar meža zirdzenēm un purva mātsaknēm!);
2)
dārza majorāns – Majorana hortensis arī parastajai
raudenei pienākas medaļa;
3)
meža zemenes – Fragaria vesca;
4)
lielais dadzis – Arctium lapa;
5)
dumbrāju zaķpēdiņas, dilumzāle, kaķpēdiņa – Gnaphalium
uliginosum;
6)
parastie apiņi – Humulus lupulus;
7)
treidaivu sunīši – Bidens tripartitus;
8) kazeņlapas;
9)
melleņu mētras.
Ceturtais – pēdējais devītnieks:
1)
parastās (smaržīgās) kalmes – Acorus calamus, ievērojami
mazina kuņģa skābes daudzumu;
2)
parastās bārbeles – Berberis vulgaris;
3)
dzeltenās kaķpēdiņas – Helichrysum arenarium;
4)
brūklenes – Vaccinium vitis–idala;
5)
trejlapu puplakši – Menyanthes trifoliata;
6)
meža retējs – Potentilla erecta;
7)
putekšņlapu ortosifones jeb nieru tēja (Javas tēja)
– Orthosiphon stamineus;
8) auzas;
9)
brūkleņu mētras.
Jādomā, ka, atveseļojot visu organismu, var izvairīties
no nenormāla asinsspiediena, asiņu kaitēm, asinsvadu slimībām, insulta,
infarkta, dažādām nepietiekamībām, vēža, gangrēnas u.c. skābu asiņu slimībām.
Ar Dieva
palīdzību – Velta Veronika ANTULE
|