Es vēlu visiem Laimi! 

Ko domāt? Ko darīt?

Ne visu no minētajiem augiem zemturi tūlīt – zem Jaunavas zīmes, pavasarī – zem Vērša zīmes vai vasarā – zem Vēža zīmes stādīs vai sēs dārzā vai dārzmalē jeb ci­tur. Vis­pirms jāmācās – jālasa grāmatas, raksti par augiem, tad rūpīgi jāapskata pagalms, tīrums, grāvis, upmala, mež­ma­la, pļava, mežs u.tml. vietas. Pilnīgi iespējams, ka dau­dzi zi­nātnieku augsti novērtētie augi jau sen tur brīvā da­bā, pat visnecilākajās vietās ir atrodami, bet nav pa­ma­nīti aiz ne­ziņas, cik tie ir vērtīgi. Piemēram, maura retējs, pats pir­mais zelta septiņnieka augs, tā pati cūkpiene, dzied­nie­cī­bas pienene, zelta septiņnieka augs, parastā vī­bot­ne, sud­ra­ba septiņnieka augs u.c. šķietami ir neievē­ro­ja­mi, bet, pa­tie­sī­bā, izrādās, visaugstāk novērtētie augi vals­tīs, kurās no­piet­ni darbojas ar augu zāļu pētīšanu, novēr­tē­šanu un lie­to­šanu. Te vietā ir atziņa, ka senie baltieši un it īpaši latvieši ir bijuši apbrīnojami gudri, gaišredzīgi dziednieki un vienmēr likuši lietā savas zinības, nopietni vērojuši un pielietojuši augus, pētījuši sirdzējus.

Bagātie priecājas –

Šķiet nabagus nomirušus.

Nabadziņi gavilēja

Grāvī gārsas lasīdami.

Latvju daina

Dainas saturs mūsdienīgs! Nabagiem Dievs dod padomu kā nenomirt badā (ēdot gārsu), kā dziedināties, kā izdzīvot, bet bagātie, kad kļūst slimi, ja tie nav pietiekami gudri, ir spiesti rīt ķīmiskās tabletes.

Nabadziņi priekā skaļi dziedāja un līksmoja tādu ko­losālu dziedniecības augu kā podagras gārsa grāvī at­ra­duši, lasīdami – pret ziemas vīrusu kaišu sekām, kā vi­ta­mīnu avotu, kā hlorofīlvielu koncentrātu, kā organismu un asiņu attīrošu zālīti un barību (salātos, sautējumos, mērcēs, tējās), kā arī ārīgai lietošanai pret kukaiņu kodu­miem u.c. vainām. (Ziedoša, 20. jūnijā jāievāc ziemai.)

Latviešu bizness

Latvijai ir visi priekšnoteikumi – paša DIEVA prog­rammējums, lai tā kļūtu par visizcilāko dziedniecības valsti pasaulē. Tajā skaitā arī ainavu terapija. Arī Latvijā vāktajiem ārstniecības augiem un Latvijas dārzos un tīru­mos izaudzētajiem citiem dziedniecības līdzekļiem, ar eko­loģiski tīru augu barību latvieši varētu kļūt plaši pazīs­tami pasaulē, attīstot dziedniecību kā izcili svarīgu tautas saimniecības nozari. Tieši tā, kā tas ir bijis sirmā senatnē, kad no tālām zemēm uz Latviju (Lata Galliju) pie latvju zintniekiem brauca slimie – dziedināties un pēc zālēm.

Lielas un mazākas dziedniecības varētu būt dau­dzās mūsu Tēvijas vietās, kurās darbotos dziednieki, zint­nieki, homeopāti, ārsti – dziednieki, bet sirdzējus dziedi­nā­­tu ar pareizu uzturu, sulām, zāļu tējām, uzlē­ju­miem, ūde­­ņiem, ainavu terapiju un citām nozīmīgām ār­stē­šanas metodēm un zālēm, ar pozitīvo enerģiju.

Tieši Latvijā ir pilnīgi nepieciešams augu zāļu pēt­niecības institūts vai kaut kas tamlīdzīgs, jo daudzas zāles un zālītes, kā arī uzturs (augu) vēl nav pietiekami izpētīts un netiek arī pilnībā pielietots ārstēšanas praksē. Būtu jāstudē arī augu pētniecības institūtu – klīniku pasaules pieredze un atklājumi.

Domāsim, vērtēsim, rosīsimies, mācīsimies un strā­­­dāsim! Vērtīgākos dziedniecības augus vairosim, sau­dzēsim, audzēsim sev un citiem!