Apraksts
Sibīrijas žeņšeņa
dzimtene ir kalnu un mežu reģions Korejā, Ķīnas ziemeļaustrumi un
Sibīrijas austrumu daļa. Šodien sakne tiek kultivēta arī Eiropā,
bioloģiskās audzētavās Vācijā un Šveicē. Sibīrijas žeņšeņa ir
daudzgadīgs arāliju dzimtas lakstaugs, 50- 80 cm augsts. Sakne
dzeltenīga vai balta, cilindriska ar 2-6 sānsaknēm, pēc ārējā izskata
atgādina cilvēka figūru. Lapas 2-5 ar garu kātu, staraini piecdaļīgas ar
zāģzobainu malu. Lapas sakārtotas rozetē stumbra augšdaļā. No lapu
rozetes vidus paceļas ziednesis, kura galā ir čemurveida ziedkopa ar
sīkiem zaļganbaltiem ziediņiem. Medicīnā izmanto 4-7 gadu vecus augus.
Saknes apstrādā ar ūdens tvaiku, plaucē verdošā ūdenī, vai vāra cukura
sīrupā. Žāvē saulē vai 30-50`C temperatūrā. Drogas smarža ir specifiska,
garša salda, dedzinoša, vēlāk rūgtena. Atkarībā no sagatavošanas iegūst
balto, dzelteno un sarkano žeņšeņu.
Pielietojums
Sibīrijas žeņšeņa
preparātus plaši izmantoto medicīnā. Tie ir vieni no labākajiem
stimulējošiem un tonizējošiem līdzekļiem, tie nav toksiski. Aktīvo vielu
iedarbība uz organismu ir vispusīga tonizē sirdi un asinsvadus, stimulē
endokrīno sistēmu, sekmē hormonu producēšanos organismā, ēteriskā eļļa
mazina sāpes nervu centros. Drogu tinktūru dzer 12-25 pilienus 3 reizes
dienā pirms ēšanas pret hipotoniju, fizisku, garīgu nogurumu,
pārpūlēšanos, neirastēniju, hronisku gastrītu, impotenci. Austrumu
medicīnā žeņšeņa sakni lieto kā spēku atjauninātāju un dzīves
pagarinātāju līdzekli. Korejā auga lapas lieto brūču un čūlu ārstēšanai.
| 
)