Es vēlu visiem Laimi! 

Apraksts

Ķirbji ir ogas, apgalvo botāniķi.Taču mēs šodien atmetīsim jebkādu zinātnisku funktieri un runāsim, domāsim un priecāsimies par to, ka ķirbji ir ēdami! Ķirbji ir ķirbju dzimtas augs (un šī ir gandrīz vai pēdējā botāniskā informācija), kura tuvākie radinieki augu pasaulē ir melones, arbūzi, gurķi un kabači. Ķirbju dzimtene ir Dienvidamerika, un tas vien jau liecina, ka ķirbjiem patīk saule un siltums. Lai iegūtu labu ķirbju ražu, nepieciešamas 80 līdz 120 (atkarībā no šķirnes) siltas dienas, kad vidējā temperatūra nenoslīd zem 18 grādiem. Tālab Latvijas apstākļos nevajadzētu ķirbjus stādīt ātrāk par maija vidu vai otro pusi. Labā ziņa – ķirbji nav īpaši jutīgi pret slimībām un kaitēkļiem, tālab labus panākumus ķirbju audzēšanā var gūt arī tie, kas līdz šim uzrādījuši arī pieticīgus panākumus lauksaimniecībā. Jārēķinās vien ar to, ka ķirbim nepieciešams daudz vietas un barības vielām bagāta augsne. Kurš gan no mums nav redzējis īstu lauku kompostkaudzi, kas daiļi noaugusi milzīgām, zaļām lapām, no kuru apakšas laukā lūr omulīgi apaļvaidži dzeltenā, koši oranžā vai zaļā krāsā? Ķirbji ir lielākie ķirbjveidīgie, milzu ķirbji var sasniegt pat 600 kg svaru. Tomēr neskatoties uz savu svarīgumu tiešā un pārnestā nozīmē, mūsu ikdienas uzturā tie līdz šim ieņēmuši nepelnīti mazu lomu. Viens no iemesliem – mums zināmo un pieejamo šķirņu izvēle varētu būt bijusi lielāka. Lai nu kā, pasaule tomēr mainās, un šobrīd arī Latvijā ir ķirbju audzētāji, kuru kolekcijā ir pat 200 dažādas ķirbju šķirnes.

Pielietojums

Ķirbis — pasaules lielākā oga — ir neizsīkstošs veselības avots. Tā attīra organismu un palīdz dziedēt locītavas. Ķirbja veselīgās īpašības zūd, ja to cep vai vāra. Jo vairāk to apstrādā, jo nevērtīgāks tas kļūst. Kā jau visos dārza labumos, arī šajā auglī ir daudz vitamīnu un minerālvielu — aminoskābes, C vitamīns, B grupas vitamīni, karotīns, pektīnvielas, fosfors, silīcijs, kobalts, magnijs, varš. Uzturā lietojamas ir visas ķirbja sastāvdaļas, ieskaitot ziedus un stīgas.  Ziedus var izmantot salātos kopā ar citiem augļiem un ogām, sajaucot tos ar labu eļļu. Tā organisms saņem ēteriskās eļļas, kas palīdz pretoties saaukstēšanās slimībām rudenī. Stīgas palīdz sirds un nervu mazspējas gadījumā, tām ir arī urīndzenoša iedarbība. Ķirbis – tā ir saule no iekšpuses! Par ķirbja renesansi virtuvē lielā mērā jāpateicas tieši vērtīgajām uzturvielām. Karotīnam piemīt jaukā īpašība saistīt organismā brīvos radikāļus. Jo īpaši provitamīns A pozitīvi ietekmē ādu, matus un kaulus. Atkal labā ziņa – arī termiski apstrādāts ķirbis nezaudē daudz no savām pozitīvajām īpašībām veselīga uztura cienītājiem. Ievērojams ir kālija saturs ķirbjos, kas nodrošina dažādu indu un šlakvielu izvadīšanu no organisma. Vēl viena pieminēšanas vērta lieta – fitosterīns, kas pazemina holesterīna līmeni asinīs. Ķirbjos atrodamais fitosterīns tiek izmantots, piemēram, prostatas saslimšanu profilaksei. Kombinācijā ar kariju vai čilli ķirbis dod impulsu ķermeņa termoregulācijas procesiem, tāpēc aukstā ziemas dienā mūs spēj sasildīt ne vien karstvīns vai tēja ar medu, bet arī maiga ķirbju biezzupa!
Ķirbis noderēs arī tiem, kas vēlas samazināt svaru. 100 gramos ķirbja „miesas” ir tikai 27 kalorijas! Ķirbis galvenokārt sastāv no ūdens, tam ir augsts kālija saturs, bet gandrīz nemaz nātrija, tāpēc tam piemīt urīndzenošas īpašības. Jāpiemin arī ķirbju sēklas, lai gan patiesības labad tām būtu jāvelta atsevišķs raksts. Tajās esošās vērtīgās vielas, piemēram, taukskābes (t.sk., linolskābi, kas ir viena no vērtīgākajām omega-6 taukskābēm) mēs varam uzņemt, gan graužot pašas sēkliņas, gan ar ķirbju sēklu eļļu.