Cilvēkiem daudzus gadsimtus senā vēsturē bija pazīstamas skuju koku
dziednieciskās īpašības. Uz cilvēku labvēlīgi jau iedarbojas tuvumā
augošie koki: gaisīgie fitoncīdi, ko satur skujas, kas piepilda gaisu ar
brīnišķīgu aromātu, iznīcina slimību mikrobus un uzlabo garastāvokli.
Ehinācija kā savvaļas augs sastopams galvenokārt Ziemeļamerikā, pie
mums to audzē dārzos gan kā krāšņumaugu, gan arī kā ārstniecības augu.
Senāk ehinācija tika izmantota, lai ārstētu indīgu kukaiņu un čūsku
kodumus, kā arī dažādas infekciju slimības un sāpes.
Šo
antiseptisko īpašību dēļ raudenes tēju izmanto dažādu iekaisuma slimību
ārstēšanai: to var lietot gan mutes dobuma skalošanai pie smaganu
iekaisumiem, gan arī mutes dobuma kandidozes ārstēšanai, jo aktīvās
vielas spēj iznīcināt kandidozi izraisošās sēnītes.
Senatnē
gārsas pamatā izmantoja podagras slimnieku dziedināšanai, acīmredzot no
tā arī radies zinātniskais nosaukums – podagraria. Ārstnieciskiem
nolūkiem izmanto lapas svaigā un kaltētā veidā. Tautā gārsu uzlējumu
lieto pie locītavu slimībām,utt.
Mazās saulītes, kas izrotā malu malas pavasarī jau tūlīt, tūlīt būs
pilnā plaukumā. Bez šīm saulītēm nav iedomājams pavasaris. Pienenes-
garāmgājēju acu prieks un dārznieka ienaidnieks, citam dziednieciskas
dzīvības eliksīrs!
Smaržīgā
kalīzija jeb zelta stīga ieinteresējusi daudzus. Pret
kādām slimībām tā palīdz, kuras auga daļas izmanto ārstniecībā, kā tās
sagatavot un lietot – tie ir daži no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem.
Pienenes ir medus bagātas un tāpēc tās iecienījušas bites. Cilvēki
labprāt uzturā lieto svaigo pieneņu lapu salātus – lai atbrīvotos no
spēcīgās rūgtās garšas, pirms lietošanas, vēl augošus augus kādu laiku
vēlams nosegt ar tumšu, saules gaismu necaurlaidīgu trauku.
