Apraksts
Melnā spulgpiepe (Čaga).
Inonotus obliquus Pill. Piepes pieder pie sēņu valsts un tas nozīmē, ka
tām nav hlorofila, ar kura palīdzību zaļie augi saražo sev barības
vielas. Sēnes izmanto jau gatavus organiskos savienojumus no bojā
gājušiem augiem un to daļām. Piepes iegūst barību noārdot koksni. Tautā
jau sen ir pazīstama uz bērzu un retāk alkšņu stumbriem augošā čaga,
kura ir piepes izraisīts neauglīgs (sporas neveidojošs) koka izaugums.
Parazītiskas sēnes sterilā stadija. Melni brūni, grubuļaini, iegareni
vai apaļi, cieti izaugumi koku mizas plaisās. Sastopama uz bērziem,
pīlādžiem, apsēm, alkšņiem. Ievāc visu gadu no augošu koku augšdaļas,
sagriež 3—6 cm lielos gab.
Pielietojums
Satur humīnveida
polifenolkompleksu, triterpēnsavienojumus, flavonoīdus u.c. Gatavo
uzlējumu, biezo ekstraktu (befungīns). Lieto par simptomātisku līdz.
dažādas lokalizācijas ļaund. audzēju ārstēšanā, pret hron. gastrītu un
kolītu. Bērza piepes efekta pamatā ir čagas spēja stiprināt imūnsistēmu.
Uzlējuma gatavošanai čagu noskalo ar tīru ūdeni, aplej ar verdošu un
atstāj ievilkties 4 – 5 stundas. Kad čaga uzbriedusi, to sarīvē vai
samaļ. Vienu daļu piepes un piecas daļas ūdens uzsilda līdz 50 °C un
maisījumu atstāj ievilkties vēl 48 stundas. Tad šķidrumu nolej, biezumus
nospiež un iegūtajam šķidrumam pievieno novārītu aukstu ūdeni,
papildinot līdz sākotnējam tilpumam. Uzlējumu ledusskapī uzglabā 3 – 4
dienas. Lieto pa vienai glāzei 3 reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas.
Rūpnieciski ražotā čagas biezā ekstrakta dienas deva ir 3,5 grami. To
atšķaida ar 3/4 ūdens un lieto 3 reizes dienā. Ārstnieciskais kurss ir 3
– 5 mēneši ar 7 – 10 dienu pārtraukumu. Ārstējoties ar čagas
preparātiem, nedrīkst lietot asus, piparotus ēdienus, kūpinājumus,
treknu gaļu, taukus, īpaši margarīnu.
turoinājumā no fitoterapieti.lv
Bērza melnā piepe - Inonotus obliquus
ir sastopama tikai uz dzīviem bērzu stumbriem un pazīstama ar nosaukumu-
čaga. Tā ir parazītsēne varbūt pat bērza audzējs, kurš izsūc no koka
visu spēku un koncentrē to sevī. Čaga ir pamanāma no tālienes, tā
izskatās kā pie stumbra pielipis melns, kraupains krupis, dažreiz tā ir
liela- noskaldot sanāk pusspainis no viena bērza, taču, lai šo bērzu
atrastu dažreiz paiet visa diena. Aug šī sēne lēnām- 3 kilogramu svaru
sasniedz tikai 10-15 gados. Jāmeklē tā ir uz veciem, resniem, bet
dzīviem bērziem, jo jaunie koki ar to neinficējas.
Kad sēni ar cirvi atdala no bērza, tad redz, ka tai ir 3 kārtas- ārējā
melni grumbuļaina un cieta, vidējā- brūna un poraina, tā arī sastāda
galveno sēnes daļu un iekšējā- irdena un iesniedzas stumbrā. Šo irdeno
daļu atdala nost, jo tai nav ārstnieciskas nozīmes, bet pārējo sadala
sīkākos gabaliņos un izžāvē 50-60 grādu temperatūrā. Čaga nav paredzēta
ilgai uzglabāšanai- tā ir jāizmanto uzreiz pēc noņemšanas, jo
pretaudzēju aktivitāte čagai saglabājas tikai līdz 6 mēnešiem.
Čagu pielieto kuņģa čūlas, gastrīta, ļaundabīgu audzēju, īpaši kuņģa un
plaušu audzēju gadījumā. Čagas preparāti samazina sāpes, uzlabo
pašsajūtu, taču tie tikai samazina audzēju augšanas ātrumu, bet
neiznīcina to, tāpēc nevar paļauties tikai uz čagas spēku, vajag
apmeklēt ārstu un pielietot arī citas ārstēšanas metodes. Sēne nav
toksiska, pārdozēšana neko neizraisa, pielietošanai nekādu nosacījumu
nav.
Mājas apstākļos čagas izvilkumu pagatavo tādā veidā: dūres lieluma čagas
gabalu aplej ar 5 glāzēm avota ūdens un atstāj uz 4-5 stundām, lai
čaga izmirkst, tad čagas gabalu sarīvē uz rīves, uzsilda ūdeni, kurā
čaga mirka, līdz 50-60 grādiem, saber tajā sarīvēto čagu un noliek siltā
vietā uz 48 stundām(var termosā), pēc tam visu nokāš un biezumus
nospiež. Iegūto ūdens izvilkumu uzglabā ledusskapī. Lieto pa malkam ne
mazāk kā 3 glāzes dienā, neatkarīgi no ēšanas.
