Viela, ko satur oregano augs (raudene), cīnās pret infekcijām labāk kā antibiotikas.
Oregano, ko parasti izmanto ēdiena gatavošanā kā
garšvielu, cīnās ar daudzām smagām infekcijām efektīvāk kā penicilīns un
streptomicīns, apgalvo britu zinātnieki. Ziemeļanglijas Universitātes
speciālisti kopā ar Indijas kolēģiem konstatēja, ka oregano eļļa satur
karvakrolu, pateicoties kuram šim augam piemīt spēcīga pretsēnīšu un
antibakteriāla iedarbība. Karvakrols var tikt izmantots kā ūdens
antiseptiķis, tas iznīcina parazītus, kuri izraisa zarnu darbības
traucējumus, ārstē sēnīšu infekcijas, piemēram, kandida (piena sēnītes
izraisītājs), iznīcina meticīlīnu (rezistents zeltītais stafilokoks) –
dzīvībai bīstama baktērija, kuru bieži sastot visdažādākajās vietās.
Zinātnieki noskaidroja, ka korvakrols pēc iedarbības
ir daudz stiprāks par 18 antibakteriāliem preparātiem, ar kuriem
zinātnieki to salīdzināja. Zinātnieki domā, ka no oregano eļļas var
izgatavot izsmidzināmu antiseptiķi, lai iznīcinātu zeltīto stafilokoku
slimnīcās. Speciālisti izskata arī iespēju izmantot šī auga eļļu
dezinficējošu mazgāšanas līdzekļu ražošanā.
Savukārt Kanādas zinātnieki pieņem, ka nākotnē
antibiotikas varētu aizstāt super-antiķermeņi, kuriem šūnu sieniņas
nebūs šķērslis, kuri spēs iekļūt šūnās un iznīcināt tur slimības
izraisošās baltērijas, vīrusus un toksīnus. Speciālisti pēta antiķermeņu
modifikāciju tehnoloģiju, kas ļaus antiķermeņiem brīvi šūnās iekļūt un
no tām iziet.
Avots: medicinform.net Latīņu val.: Origanum vulgare
panātru dz. lakstaugs ar četršķautņainu, dažreiz sarkanīgu stumbru.
Ziedi rožaini vai violeti rožaini. Aug ne visai bieži sausos pakalnos,
upju krastos, krūmājos. Ievāc līdz 20 cm garas ziedošas galotnes ar
visām lapām, žāvē caurvējā vai siltumā (35—40°). Var uzglabāt 1 g. Droga satur miecvielas, C vit., flavonoīdus un ēterisko eļļu, kurā ietilpst fenoli (timols, karvakrols) un seskviterpēni. Gatavo tēju, uzlējumu, briketes. Lieto iekšķīgi par atkrēpošanas, sviedrējošu un ēstgribas uzlabotāju līdz. (veicina žults sekrēciju un zarnu peristaltiku). ārīgi — mutes dobuma skalošanai, aromātiskām peldēm,Garšaugi tiek izmantoti, lai ēdienam piedotu
raksturīgāku un īpatnējāku aromātu, ko nodrošina auga sastāvā esošās
vielas, taču dažām no tām piemīt ne tikai garšas kārpiņas ierosinoša
smarža un garša, bet arī labvēlīga iedarbība uz cilvēka veselību, tāpēc
ir vērts pavērt garšvielu plauktiņa durvis un pameklēt tur kādus dabīgos
medikamentus, tāpēc šoreiz pastāstīsim par raudeni.
Raudeni vēl mēdz dēvēt arī par oregano, šis vārds ir atvasināts no raudenes latīņu valodas nosaukuma Origanum vulgare,
un pats augs pieder pie panātru dzimtas. To kā piedevu lieto
visdažādākajiem gaļas un zivju ēdieniem, salātiem, bet īpaši pazīstama
tā ir kā picas garšviela. Raudene diezgan bieži ir sastopama Latvijā arī
savvaļā, tai ir diezgan zarains stumbrs, pie kura piestiprinātas ovālas
un ieapaļas lapas, bet augs zied ar rozīgi violetiem ziediņiem.Par
raudenes dzimteni uzskata Eiropas ziemeļu daļu, lai gan tā sastopama
dažādos pasaules reģionos. Jau kopš senajiem laikiem cilvēki ir
izmantojuši raudeni tās aromātisko īpašību dēļ. Senajiem romiešiem un
grieķiem raudene bija prieka un laimes simbols, pat tās latīņu nosaukums
tulkojumā no grieķu valodas nozīmē "prieka kalns". Savukārt Vidusjūras
reģionā viduslaikos raudeni sāka plaši izmantot kulinārijā, lai ēdienam
piešķirtu īpatnēju, apetīti rosinošu aromātu. Raudene satur
ēterisko eļļu, tajā ir atrodamas vielas – timols un karvakrols, kam
piemīt antibakteriāla iedarbība, jo tās kavē baktēriju augšanu un tālāku
attīstību. Zinātnieki ir izpētījuši, ka raudenes bioloģiski aktīvās
vielas var būt pat iedarbīgākas par dažādiem ķīmiskajiem medikamentiem,
kas tiek izmantoti baktēriju izraisītu infekciju ārstēšanai. Šo
antiseptisko īpašību dēļ raudenes tēju izmanto dažādu iekaisuma slimību
ārstēšanai: to var lietot gan mutes dobuma skalošanai pie smaganu
iekaisumiem, gan arī mutes dobuma kandidozes ārstēšanai, jo aktīvās
vielas spēj iznīcināt kandidozi izraisošās sēnītes. Raudenes aktīvās
vielas spēj iedarboties arī uz ādas sēnīšu infekcijām, tāpēc atšķaidītu
ēterisko eļļu lieto ārīgi uz sēnīšu skartajiem ādas rajoniem, taču
rūpīgi jāraugās, vai eļļa neizraisa pastiprinātu ādas kairinājumu, bet
uz gļotādām to vispār nav ieteicams lietot (aktīvo vielu koncentrācija
daudz mazāka ir raudenes lakstu uzlējumā, tāpēc to var droši lietot uz
gļotādas). Pretiekaisuma īpašību dēļ raudenes tēju plaši izmanto pie
dažādiem elpceļu iekaisumiem, īpaši klepus gadījumā, jo tiek veicināta
atklepošana. Raudenes sastāvā ir atrodamas vielas ar spēcīgām
antioksidantu īpašībām, līdz ar to raudene spēj pasargāt šūnas no
apkārtējās vides nelabvēlīgās iedarbības, un tiek aizkavēti šūnu
novecošanās procesi. Raudenes sastāvā esošās vielas ar antioksidantu
īpašībām – timols un rozmarīnskābe, pēc savas iedarbības pārspēj ne vien
sintētiskos antioksidantus, kurus mēdz pievienot dažādiem pārtikas
produktiem, bet arī dažādos augļos, dārzeņos un ogās, piemēram, ābolos,
mellenēs, citrusaugļos atrodamos antioksidantus. Raudenes lakti
ir arī lielisks šķiedrvielu avots, ar to palīdzību no organisma tiek
izvadītas dažādas nevajadzīgās un kaitīgās vielas. Ja ar uzturu tiek
uzņemts pietiekami daudz šķiedrvielu, tad tādā veidā tiek mazināts
holesterīna līmenis asinīs, kā arī mazinās risks saslimt ar resnās
zarnas vēzi. Bez iepriekš
uzskaitītā raudenes laksti satur arī vēl citas ļoti vajadzīgas un
nepieciešamas vielas: A un C vitamīnu, dzelzi, kalciju, magniju, kā arī
veselīgās omega-3 taukskābes. Dažkārt raudeni uzskata par sievišķīgu
drogu, jo tās sastāvā ir estrogēniem līdzīgas vielas, kas piedalās
hormonu līdzsvara regulācijas procesos organismā.
Avoti - http://woman.delfi.lv/kitchen/nutrition/article.php?id=14861982 http://www.neslimo.lv/pme/?name=raudene-parasta
Šo augu pazīstam gan kā ļoti garšīgu un aromātisku dziedniecisku
tēju, gan kā aromātisku pirtsslotu, gan kā garšaugu, gan kā nektāraugu,
gan vienkārši kā pārtikas augu. Lielveikala garšaugu plauktā paņemot
paciņu ar eksotisku nosaukumu "Oregano", mēs nemaz nepadomājam, ka šī
eksotiskā, ievestā garšviela ir mūsu pašu raudenīte. Citi šo augu liek
drēbēs, lai aizbaidītu kodes. Raudene satur: ēteriskās eļļas
(0,12–1,20%); fenolus timolu un karvakrolu; bicikliskus un tricikliskus
saskviterpēnus; geranilacetātu; miecvielas līdz 8%; rūgtvielas;
krāsvielas; askorbīnskābe (ziedos 166 mg%, lapās 565 mg%, stumbros 58
mg%) brīvie spirti līdz 15%.
Raudeni meklējam, ja ir šādas veselības problēmas:
gremošanas traucējumi; apetītes trūkums; aizcietējumi; kuņģa – zarnu iekaisumi;
pazemināts skābes daudzums;
nervozitāte; nervu – psihiskās dabas traucējumi; galvassāpes; bezmiegs; epilepsija;
ādas nieze; sacietējumi krūtīs; aknu darbības uzlabošanai;
hipertonija; klimakss; saaukstēšanās; zarnu parazīti; meteorisms;
paralīzes; reimatisms; depresija.
Raudene uzlabo arī garastāvokli un psihisko darbību. Uzmanību! Raudeni nedrīkst lietot grūtnieces.
Oregano jeb raudeni izmanto:
galvassāpju gadījumā – izmazgā galvu siltā raudeņu novārījumā un nežāvējot apsien ar siltu lakatu;
klimaksam – sevišķi gadījumos, kad tas ir īpaši smags, dienas laikā ir
jāizdzer glāze raudeņu tējas (1 tējk. uz glāzi verdoša ūdens);
bezmiegam, depresijai, psihiskās darbības traucējumiem – 15 g auga
pārlej ar glāzi verdoša ūdens, termosā iztur 2 stundas. Lieto pa 1
ēdamkarotei 5 reizes dienā;
iesnu gadījumā samaliet raudeni pulverī un šņauciet 3–4 reizes dienā;
ādas slimībām, vienkārši kosmētikai un labam garastāvoklim izmanto
raudeņu vannu. Ņem 100–200 g žāvētu lakstu, pārlej ar 2–3 l verdoša
ūdens, iztur 2–3 stundas un tad pievieno vannai;
raudeņu spirta izvilkumus izmanto pret zobu sāpēm un pievieno mutes
skalojamajam ūdenim saaukstēšanās un mutes iekaisuma gadījumos.
Izmanto kā garšaugu un aromatizatoru. Izmanto kā piedevu salātos,
dārzeņu un gaļas zupās, gaļas ēdienos. Raudene ļoti labi garšo kopā ar
sēnēm, sevišķi šampinjoniem. To izmanto arī gurķu un sēņu sālīšanā un
marinēšanā. Sēnes sālītas vai marinētas kopā ar raudeni un piparmētru
iegūst jaunas, kvalitatīvākas garšas īpašības. Turklāt tās ilgāk
saglabājas nebojājoties. Arī skābēti kāposti kopā ar raudeni un
piparmētru ir ļoti garšīgi, ilgi saglabā savu izskatu, ir patīkami
kraukšķīgi, nebojājas. Zupām un gaļas ēdieniem raudeni pievieno
termiskās apstrādes beigās, tad ēdiens būs ļoti aromātisks un garšīgs.
Ja, gatavojot mājas desas, tām pievienos raudeni, tās būs ar ļoti labām
garšas īpašībām, ilgi saglabās svaigumu un nebojāsies. Raudeni ir labi
pievienot alum un kvasam, tie iegūs ne tikai jaunas garšas īpašības, bet
arī ilgi saglabāsies. Izmanto arī kā auksto un medus dzērienu
sastāvdaļu, arī kā liķieru un uzlējumu sastāvdaļu, augļu un ogu kompotu
sastāvdaļu.
Varam pievienot raudeni, arī vārot kartupeļus. Zirņu zupas un biezeņi
kļūs daudz garšīgāki, pievienojot raudeni. Raudeni var izmantot saldo
maizīšu cepšanā.
Informācija no Ziedoņa Kārkliņa semināru materiāliem
|