Klinģerīšu ziedlapiņās ir daudz karotīna — 7,6-31,3 mg%, arī likopīns, citroksantīns,
ēteriskās eļļas, gļotvielas (4%), organiskās skābes, triterpēni,
bioflavonoīdi. Kliņģerīšu lapās sastopama rūgtviela kalendīns, saponīni,
miecvielas (6,4%). Sēklās ir augu eļļa, alkaloīdi. Augam izteiktas
fitoncīdu īpašības. Ir pretaudzēju aktivitāte. Uzturā izmanto
galvenokārt ziedlapiņas. Kliņģerīšu ziedlapiņu pulveri lieto kulinārijā
mīklu iekrāsošanai. To izšķīdina karstā eļļā, pievieno dažādiem mīklas
izstrādājumiem, var arī kliņģerīšu ziedlapiņas pavārīt pienā un pēc tam
pienu pievienot mīklai. Dažās zemēs kliņģerīšu ziedlapiņu pulveri
izmanto sviesta un siera iekrāsošanai, sevišķi sviests tad iegūst tīkamu
nokrāsu un aromātu. Ziedus vai tikai ziedlapiņas izmanto ziedu salātos
(ar kresēm, rudzupuķēm, gurķeni u.c.) un ēdienu dekorēšanai. Kokteiļiem
pievieno ledus kubikos iesaldētus klinģerīšu ziedus. Ļoti plaši
kliņģerītes, kliņģerīšu tēju, tinktūru, sulu ziedi, tabletes izmanto
medicīnā. Ar tiem ārstē čūlas, gastrītu, kolītus . Klinģerītes veicina
ēstgribu un gremošanu. Tējas izmanto kā sviedrēšanas un atkrēpošanas
līdzekli, saaukstēšanās gadījumos, pret krampjiem, galvassāpēm un
reiboņiem. Ārīgi lieto kliņģerīšu lapas vai sulu, ja ir augoņi, ekzēmas,
arī vasaras raibumu un kārpu iznīdēšanai. Kliņģerīšu iedarbība ir
antiseptiska, baktericīda, sāpju remdinoša. Kliņģerīšu preparāti
pazemina arteriālo asinsspiedienu, sekmē žults sekrēciju. Tas ir viens
no vecākajiem un populārākajiem ārstniecības augiem tautas medicīnā.
Novākšana. Vāc izplaukušus ziedus vai tikai ziedlapiņas. Lieto svaigas
vai kaltētas. Ziemai uzglabā kaltētā vai sasaldētā veidā. Jo biežāk vāc
ziedus, jo vairāk tos veģetācijas sezonā var iegūt
