Es vēlu visiem Laimi! 

Apraksts

Pienene ir rūgtvielām bagāts augs ar spēcīgu, gaļīgu mietsakni. Rozetē izvietotas zobainas lapas. Virs tās uz aptuveni 30 cm gara kaila kāta laikā no maija līdz jūnijam uzplaukst koši dzeltens zieds. Pieneņu ziedēšanas laikā pļavas pārvēršas skaistā, dzeltenā paklājā. Kad ziedēšanas laiks beidzies, to galvas "pārvēršas” lielos apaļos viegli pelēkos pūku kamolos, kas saceļoties vējam, vienā mirklī var aizlidot gaisos – tā notiek pieneņu vairošanās. Katra no vieglajām sēkliņām ir "apbruņota” ar lidspārniņu un var aizlidot pat 10 km tālu. Pienenes ir sabiedrisks augs – tās vienmēr aug cilvēku mājvietu tuvumā. Pienene īpaši neraizējas par to, ka daudzviet koptajos zālājos tiek uzskatīta par nezāli, bet aizvien priecīgi uzplaukst tur, kur tās spožais gaišums dod prieku cilvēkiem, bitēm un rukšiem, kuriem še tā treknākā sakne rokama. Pienene aug mērenā joslā barības vielām bagātās augsnēs. Jo vairāk trūdvielu un mitruma, jo leknākas pienenes lapas un krāšņāks zieda dzeltenums.

Pielietojums

Pienenes ir medus bagātas un tāpēc tās iecienījušas bites. Cilvēki labprāt uzturā lieto svaigo pieneņu lapu salātus – lai atbrīvotos no spēcīgās rūgtās garšas, pirms lietošanas, vēl augošus augus kādu laiku vēlams nosegt ar tumšu, saules gaismu necaurlaidīgu trauku. Pienenēm piemīt spēcīgas asinis attīrošas īpašības, tāpēc tās ļoti noder pavasarī attīrīšanās kūru laikā. Kosmētiskiem mērķiem lieto pienaino, ziedkātā esošo sulu – tā dziedina furunkulus, karbunkulus, kašķi, ēdi, kārpas, kā arī citas ādas saslimšanas. Pret vasaras raibumiem lieto šādu losjonu: vienu pilnu sauju pieneņu ziedu aplej ar vārošu ūdeni tik daudz, lai ziedi būtu pilnībā apņemti. Ļauj atdzist, tad nokāš un regulāri viegli mitrina ādu ar šo šķidrumu. To var izmantot arī matu skalošanai: tas patiks gaišiem matiem. Pienene stiprina viegli lūstošus, sausus, kā arī taukainus matus. Tā palīdz atbrīvoties no blaugznām. Bet jābūt piesardzīgam un vispirms jāpārbauda ādas reakcija, nedrīkst lietot šos preparātus pārlieku daudz un spēcīgus izvilkumus – tas var izraisīt ādas iekaisumus vai citas nepatīkamas kairinošas sajūtas. Rudenī ievāktas pieneņu saknes sakaltē, nedaudz apgrauzdē un kā kafijas aizstājēju lieto vai nu kopā ar cigoriņiem vai vienas pašas. Islandē šīs saknes sacep un lieto uzturā. Ziedus izmanto kā krāsvielu sviesta vai omletes iekrāsošanai skaistā dzeltenā krāsā. No tiem mēdz gatavot sīrupu. 11. gadsimtā arābu ārsti pieneni izmantoja dziedināšanā. Pieneņu ekstraktu lieto aknu, žultspūšļa, nieru un locītavu saslimšanu ārstēšanā. Pienenes ir to zāļu sastāvā, kuras izmanto, lai dziedinātu no dzeltenās kaites. Pienenēm piemīt urīndzenošas īpašības Eiropas teritorijā tā izmantota Samheina naktī gaišredzības veicināšanai, buršanas un vārdošanas spēka vairošanai.

Parastās kalmes sakne ( Acorus calamus )

Kalmes sakneņu ēteriskā eļļa un rūgtvielas kairinoši iedarbojas uz garšas receptoriem, rosinot ēstgribu, un reflektoriski sekmē kuņģa sulas izdalīšanos. Kalmes iedarbojas spazmolītiski, bakteriostatiski, fungicīdi, mazina sāpes, novērš gremošanas traucējumus, kas saistīti ar pazeminātu skābes saturu kuņģa sulā, palīdz pret gāzu uzkrāšanos un caureju. Kalmes lieto arī pret sāpēm. Tās nedaudz pazemina arteriālo asinsspiedienu un iedarbojas nomierinoši, tomēr paaugstina nomāktas nervu sistēmas tonusu, veicina svīšanu. Kalmes izmanto arī nieru, aknu un žultspūšļa slimību gadījumā, kā arī pret reimatismu. Kalmes sakneņus kopā ar ingvera sakneņiem iesaka pret vēdera uzpūšanos, bet kopā ar altejas sakni un vīgriezes lakstiem - pret zarnu iekaisumu. Tautas medicīnā kalmju novārījumu un uzlējumu, kā arī spirta izvilkumu (tinktūru) lieto taisnās zarnas vēža gadījumā, pret tūsku, paradontozi, zobu sāpēm. Epidēmiju laikā profilaksei iesaka košļāt kalmju sakneņus. Kalmju sakneņu košļāšana palīdz atmest smēķēšanu, jo pēc tam, ja sāk smēķēt, rodas vemšanas reflekss. Sakneņu pulveri izmanto slikti dzīstošu brūču un trofisku čūlu apkaisīšanai. Sievietēm dzimumorgānu iekaisuma gadījumā iesaka kalmju sakneņu peldes.