Ārstniecības pienenes sakne ( Taraxacum officinale )
Apraksts
Pienene ir rūgtvielām bagāts augs ar spēcīgu, gaļīgu mietsakni.
Rozetē izvietotas zobainas lapas. Virs tās uz aptuveni 30 cm gara kaila
kāta laikā no maija līdz jūnijam uzplaukst koši dzeltens zieds. Pieneņu
ziedēšanas laikā pļavas pārvēršas skaistā, dzeltenā paklājā. Kad
ziedēšanas laiks beidzies, to galvas "pārvēršas” lielos apaļos viegli
pelēkos pūku kamolos, kas saceļoties vējam, vienā mirklī var aizlidot
gaisos – tā notiek pieneņu vairošanās. Katra no vieglajām sēkliņām ir
"apbruņota” ar lidspārniņu un var aizlidot pat 10 km tālu. Pienenes ir
sabiedrisks augs – tās vienmēr aug cilvēku mājvietu tuvumā. Pienene
īpaši neraizējas par to, ka daudzviet koptajos zālājos tiek uzskatīta
par nezāli, bet aizvien priecīgi uzplaukst tur, kur tās spožais gaišums
dod prieku cilvēkiem, bitēm un rukšiem, kuriem še tā treknākā sakne
rokama. Pienene aug mērenā joslā barības vielām bagātās augsnēs. Jo
vairāk trūdvielu un mitruma, jo leknākas pienenes lapas un krāšņāks
zieda dzeltenums.
Pielietojums
Pienenes ir medus bagātas un tāpēc tās iecienījušas bites. Cilvēki
labprāt uzturā lieto svaigo pieneņu lapu salātus – lai atbrīvotos no
spēcīgās rūgtās garšas, pirms lietošanas, vēl augošus augus kādu laiku
vēlams nosegt ar tumšu, saules gaismu necaurlaidīgu trauku. Pienenēm
piemīt spēcīgas asinis attīrošas īpašības, tāpēc tās ļoti noder pavasarī
attīrīšanās kūru laikā. Kosmētiskiem mērķiem lieto pienaino, ziedkātā
esošo sulu – tā dziedina furunkulus, karbunkulus, kašķi, ēdi, kārpas, kā
arī citas ādas saslimšanas. Pret vasaras raibumiem lieto šādu losjonu:
vienu pilnu sauju pieneņu ziedu aplej ar vārošu ūdeni tik daudz, lai
ziedi būtu pilnībā apņemti. Ļauj atdzist, tad nokāš un regulāri viegli
mitrina ādu ar šo šķidrumu. To var izmantot arī matu skalošanai: tas
patiks gaišiem matiem. Pienene stiprina viegli lūstošus, sausus, kā arī
taukainus matus. Tā palīdz atbrīvoties no blaugznām. Bet jābūt
piesardzīgam un vispirms jāpārbauda ādas reakcija, nedrīkst lietot šos
preparātus pārlieku daudz un spēcīgus izvilkumus – tas var izraisīt ādas
iekaisumus vai citas nepatīkamas kairinošas sajūtas. Rudenī ievāktas
pieneņu saknes sakaltē, nedaudz apgrauzdē un kā kafijas aizstājēju lieto
vai nu kopā ar cigoriņiem vai vienas pašas. Islandē šīs saknes sacep un
lieto uzturā. Ziedus izmanto kā krāsvielu sviesta vai omletes
iekrāsošanai skaistā dzeltenā krāsā. No tiem mēdz gatavot sīrupu. 11.
gadsimtā arābu ārsti pieneni izmantoja dziedināšanā. Pieneņu ekstraktu
lieto aknu, žultspūšļa, nieru un locītavu saslimšanu ārstēšanā. Pienenes
ir to zāļu sastāvā, kuras izmanto, lai dziedinātu no dzeltenās kaites.
Pienenēm piemīt urīndzenošas īpašības Eiropas teritorijā tā izmantota
Samheina naktī gaišredzības veicināšanai, buršanas un vārdošanas spēka
vairošanai. Parastās kalmes sakne ( Acorus calamus )
Kalmes sakneņu ēteriskā eļļa un rūgtvielas kairinoši iedarbojas uz
garšas receptoriem, rosinot ēstgribu, un reflektoriski sekmē kuņģa sulas
izdalīšanos. Kalmes iedarbojas spazmolītiski, bakteriostatiski,
fungicīdi, mazina sāpes, novērš gremošanas traucējumus, kas saistīti ar
pazeminātu skābes saturu kuņģa sulā, palīdz pret gāzu uzkrāšanos un
caureju. Kalmes lieto arī pret sāpēm. Tās nedaudz pazemina arteriālo
asinsspiedienu un iedarbojas nomierinoši, tomēr paaugstina nomāktas
nervu sistēmas tonusu, veicina svīšanu. Kalmes izmanto arī nieru, aknu
un žultspūšļa slimību gadījumā, kā arī pret reimatismu. Kalmes sakneņus
kopā ar ingvera sakneņiem iesaka pret vēdera uzpūšanos, bet kopā ar
altejas sakni un vīgriezes lakstiem - pret zarnu iekaisumu. Tautas
medicīnā kalmju novārījumu un uzlējumu, kā arī spirta izvilkumu
(tinktūru) lieto taisnās zarnas vēža gadījumā, pret tūsku, paradontozi,
zobu sāpēm. Epidēmiju laikā profilaksei iesaka košļāt kalmju sakneņus.
Kalmju sakneņu košļāšana palīdz atmest smēķēšanu, jo pēc tam, ja sāk
smēķēt, rodas vemšanas reflekss. Sakneņu pulveri izmanto slikti dzīstošu
brūču un trofisku čūlu apkaisīšanai. Sievietēm dzimumorgānu iekaisuma
gadījumā iesaka kalmju sakneņu peldes.
Avots: http://www.lazurits.lv/index.php?cPath=214_245&language=lv |