Parastais ancītis
(Agrimonia Eupatoria)
Augs ar spēcīgu pretiekaisuma iedarbību, sastopams
pļavās, krūmu un grāvju malās tik bieži, ka nez vai būsim to ievērojušas
(paradokss!). Iesaku šo augu sameklēt un sagatavot tā virszemes daļu
tējai, ar kuru ārstēt aknu, kuņģu un zarnu slimības. Labi, ja jūs šīs
kaites nav skārušas, bet gadās, ka apēdam vai iedzeram ko tādu, kas mums
atgādina, kur cilvēkam atrodas aknas. Arī spiedošo, sāpīgo sajūtu
labajā paribē un rūgto garšu mutē ancīša tēja palīdzēs likvidēt.
Organisma attīrīšanas kampaņu piekritējiem ancīšu tēju iesaku kā maigu
līdzekli aknu attīrīšanai vai kā kompleksas aknu attīrīšanas sastāvdaļu.
Ārstnieciskais amoliņš
(Melilotus Officinalis)
Aug sausās upmalās, ceļu un grāvju malās, laukos. Zied
smaržīgiem baltiem un dzeltenīgiem ziediem, stumbrs spēcīgs. Parasti ap
to lidinās bariem medus tīkotāju kukaiņu un bišu. Ziedēšanas laikā
vāksim amoliņa ziedu vārpas. Amoliņa tēja noderēs pret klepu un
saaukstēšanās slimībām. Ar šo tēju skalo kaklu, ja ir iekaisušas
mandeles. Ja jūti, ka niezoša pumpiņa var pārvērsties augonī, sagatavo
amoliņa novārījumu (50 gramu svaiga vai 25 gramus kaltēta amoliņa uz
puslitru ūdens) un liec vairākās kārtās salocītu novārījumā samērcētu
auduma gabalu uz problemātiskās vietas. Laikus sākta ārstēšana neļaus
augonim attīstīties, bet izaugušu augoni ātrāk iztīrīs un palīdzēs
sadziedēt brūci. Amoliņa tējas vai novārījuma biezumus liec starp auduma
kārtām un izmanto kā kompresi pret reimatismu, uztūkumiem un
sacietējumiem.
Divšķautņu asinszāle
(Hypericum perforatum)
Pirms pļavā, mežmalā vai izcirtumā vāc tējai, rūpīgi
izpēti un apglaudi kātiņu! Ārstniecībā izmantojamajai asinszālei kāts
šķērsgriezumā ir apaļš, bet aptaustot jutīsi divas kantainas malas.
Papēti auga lapas – tumšajā zaļumā redzami melni punktiņi. Mana vecāmāte
smējās, ka tur mušas vainojamas. Jā, ir jau arī asinszāle ar četrām
šķautnēm, un nebūs liela nelaime, ja tējai savāksi to, taču iedarbīgāka
būs divšķautņu asinszāle. Tējai vāc tikko izplaukušos ziedus un to
pumpurus ar īsu kātiņu.
Asinszālei, sauktai arī par Svētā Jāņa tēju, ir
antibakteriāla un pretiekaisuma iedarbība. Tā noņem sāpes, krampjus,
ārstē sausu klepu. Izteikti sarkanā tējas krāsa atgādina, ka tēja palīdz
arī pret daudzām ar asiņošanu saistītām vainām gan kā sastāvdaļa
maisījumā, gan arī kā vienīgā droga.
Ārīgi daudz labāk par tēju iedarbojas asinszāles eļļa.
Manās mājās to gatavo šādi: litra burkā ieber divas saujas asinszāles
ziedu, ar koka stampiņu saspiež un aplej ar puslitru olīveļļas. Burku,
pārsegtu ar drāniņu, uz desmit dienām noliek saulē uz palodzes. Mēnesim
šī eļļa nav jāapspīd. Pa nakti burku no palodzes ņem nost, bet no rīta
atkal liec atpakaļ. Pēc desmit dienām atkal savāc divas saujas ziedu,
māla bļodiņā saberz ar koka stampiņu un pieliec jau sarkanajai eļļai.
Noturi vēl desmit dienas, sargājot no Mēness gaismas. Tad eļļu nokās.
Lieto pret sāpēm, ideāla pret apdegumiem. Ziemā, kad netiec galā ar
mūžīgi salstošajām rokām un pēdām, pirms gulētiešanas iemasē tās ar
asinszāles eļļu, uzvelc kājās siltas zeķes, un aizgājušās vasaras
siltums atnāks pie tevis arī pamatīgos mīnusos.
Uzmanīgi! Vasarā un saulainā laikā asinszāli labāk
nelietot, sevišķi baltās un plānās ādas īpašniekiem. Var rasties ādas
apdegumi.
Purva atālene
(Parnassia palustris)
Aug mitrās pļavās, purvos. Zemais augs zied baltiem
ziediem. Tējai vāc visu augu tā ziedēšanas laikā. Noderēs pret
nervozitāti un stresu, tā radītām sirds vainām. Kombinē to ar vīgriezi,
tad, domāju, beidzot varēsi kārtīgi izgulēties.
Meža avene
(Rubus idaeus)
Tējai vāc avenes zaru galus ar jau gatavām un kādu
negatavu odziņu, dažu vēlīnu ziedu un maigām lapiņām. Zaru galus
vislabāk sasiet nelielās buntītēs un pakārt žāvēties caurvējā, lai ogas
izkalstu pēc iespējas ātrāk. Aveņu tēju izmanto kā sviedrējošu līdzekli
pret temperatūru. Tā mīkstina klepu un palīdz likvidēt iekaisumus. Un
vēl – tējas ne jau vienmēr jādzer, lai ārstētos. Dzer tās priekam!
Saišķītis aveņu, šķipsniņa zemeņu, kāda dzērvene, karote medus...
Sarkanais āboliņš
(Trifolium pratense)
Latvijas ginks! Āboliņa ziedu tēju lieto pret klepu,
bronhītu un astmu. Pati esmu pārliecinājusies, ka tas palīdz arī pret
roku un kāju tirpšanu un salšanu, arī tad, ja galva šķiet neskaidra. Te
recepte tiem, kas pārdzērušies kafiju, – kaltēti sarkanā āboliņa ziedi
uz pusēm ar kaltētām irbenāju ogām (tās vāksim rudenī). Ēdamkarote
maisījuma uz krūzi karsta ūdens – un galva kļūst skaidra, deniņos
nepulsē, un sirds strādā pareizā ritmā!
Biškrēsliņš
(Tanacetum vulgare)
Pirms lietot šo augu, obligāti konsultējies ar ārstu –
nepareizi dozēts, tas ir toksisks! Biškrēsliņš palīdz pret cērmēm un
spalīšiem. Nezinātājiem iesaku drogas pirkt aptiekā!
Dzeltenā kaķpēdiņa
(Helichrysum arenarium)
Atrodama sausos pakalnos, silos, meža pļavās, zied
dzelteniem ziedu čemuriem uz sudrabaini pelēka kāta. Augam ir pūkainas,
pelēcīgas lapas. Tējai vāc ziedu ar ļoti īsu kātiņu. Žāvē cilājot, jo
biezie ziedi var pelēt. Tēju lieto pret visām ar žulti saistītām
slimībām, kā arī pret smaguma sajūtu vēderā – smalki saberztas
kaķpēdiņas kopā ar pavasarī ievākto sarīvēto kalmes sakni un ķimenēm
iemaisi kefīrā vai dabiskajā jogurtā. To vislabāk dzert vakarpusē.
Vēdera izeja un laba pašsajūta garantēta!
Piecdaivu mātere
(Leonurus quinquelobatus)
Līdzīgi baltajai panātrei, aug dārzos, pie mūra ēkām,
nepļautos pagalmos. Māteres kāts ir četršķautņains, klāts ar asiem
matiņiem. Matainas ir arī lapas, kuru žāklēs un zaru galos aug bāli rozā
vai violeti ziediņi. Zaru galotnes ar visām lapām un ziediem vāc tējai,
kas nomierina nervus, sirdi un pazemina asinsspiedienu.
Mellene
(Vaccinium myrtillus)
Viena no vasarīgākajām ogām – garda un laba! Melleņu sulu
lieto redzes uzlabošanai. Ogas kaltē un lieto pret caureju, kuņģa un
zarnu iekaisumiem. Ogu kaltēšana ir nopietns darbs – sākumā tās tur
siltumā (aptuveni dienu), tad žāvē siltumā uz malkas plīts vai gāzes vai
elektriskās plīts cepeškrāsnī, kas noregulēta uz viszemāko temperatūru.
Kaltētas ogas nesalīp un nesmērē rokas. Glabā sausās stikla burkās.
Melleņu zaru galus ar visām ogām kaltē un tējā lieto diabēta slimnieki.
Parastais pelašķis
(Achillea millefolium)
Zied līdz vēlam rudenim baltiem vai rozā ziediem. Par
pelašķu lapu ārstnieciskajām īpašībām stāstīju jau maijā – saberztas tās
labi dziedē svaigas brūces. Pelašķu ziedu tējai piemīt pretiekaisuma
iedarbība, tāpēc to lieto pret saaukstēšanos. Mazāk zināma ir tējas
spēja ārstēt sāpošu kuņģi un zarnas, saskaņojot ar ārstu, var ārstēt
kuņģa čūlu. Pelašķu saknes ajurvēdas zinātāji iesaka kā līdzekli pret
audzējiem un augoņiem. Var dzert tēju, taču daudz iedarbīgāki ir pelašķa
saknes pulvera apliekamie.
Parastais deviņvīru spēks
(Verbascum thapsus)
Aug pļavās un upmalās. Pazīst arī ar nosaukumu
saulessvece. Tējai vāc maigos, dzeltenos ziediņus, ko saudzīgi un ātri
žāvē, lai tie nezaudētu krāsu un ārstnieciskās īpašības. Spēcīgā
antibakteriālā iedarbība labi palīdz pret kakla un balss saišu
iekaisumiem un aizsmakumu. Veicina atkrēpošanu. Ārīgi lieto kā
apliekamos pret iekaisumiem, tūskām un audzējiem.
Matuzāle
(Fumaria officinalis)
Visiem ravētājiem zināms augs, bet mazāk pazīstams kā
ārstniecības augs. Ieteicams tiem, kam ir problēmas ar ādu. Ādas izskata
uzlabošanai ar matuzāles sulu ierīvē problemātiskās vietas. Iekšķīgi
lieto tēju divas trīs reizes dienā pa glāzei. Var dzert arī matuzāles
sulu – trīs reizes dienā pa tējkarotei. Dziedniecībā zināma recepte ādas
attīrīšanai: sauju svaigas matuzāles vai uz pusi mazākas devas kaltētas
matuzāles uzvāra litrā piena, atdzesē un nokāš. Visu pa malciņam izdzer
dienas laikā.
Parastā raudene
(Origanum vulgare)
Brīvā dabā samērā augsts – aptuveni 0,5 metrus, zied ar
sārtiem ziediem. Aug sausos pakalnos, arī upju krastos, taču nav pārāk
izplatīts. Kā kultūraugs un garšaugs pazīstams ar nosaukumu oregano.
Raudenes tēja sviedrē, veicina atklepošanu, novērš iekaisumus, tāpēc
labi kalpo kā līdzeklis pret saaukstēšanos. Kā pikanta garšviela
pastiprina gremošanu. Raudeni liek nomierinošo tēju maisījumos. Ar
raudenes tēju var apmazgāt iekaisušu ādu. Raudenes tējas biezumu
apliekamie uz krūtīm palīdz pret klepu, nomierina un ļauj iemigt.
Meža retējs
(Potentilla erecta)
Aug purvainās, skābās un kūdrainās augsnēs. Tējai vāc
saulē augošu stādu sakneņus, ko rūpīgi žāvē. Retējam ir antibakteriāla
iedarbība, tas ārstē kuņģa un zarnu slimības, arī mutes dobuma slimības,
savelkošās īpašības palīdz apturēt iekšējas asiņošanas. Retējs ir viens
no augiem, kas palīdz pret saindēšanos. Arī ar alkoholu. Noteikti savāc
retēju, ja mājās kāds sirgst ar cukura diabētu – tēja, ko dzer pa
malciņam, palīdzēs remdēt nemitīgo slāpju sajūtu.
Rasaskrēsliņš
(Alchemilla)
Saukts arī par raspodiņu. Man raspodiņš saistās ar agru
rītu rasas pilnā pļavā un gājienu kopā ar vecomāti pēc tējas. Ziemā
raspodiņu tēja tika vārīta zilā emaljētā katliņā, no kura vecāmāte laiku
pa laikam ielēja virumu krūzītē. Atklāti sakot, nezinu, vai raspodiņi
jāvāc rasā, bet man jūlijs un rasa ir īstais raspodiņu vākšanas laiks.
Tradicionāli raspodiņš ir īsta sieviešu zālīte, kas
palīdz pret ginekoloģiskām slimībām un iekaisumiem, bet tam ir ļoti
plaša iedarbība. Raspodiņu tēja palīdz pret brūču iekaisumiem – gan
jauniem, gan veciem –, pret vielmaiņas traucējumiem. Tas palīdz attīrīt
organismu. Laiku pa laikam mēs visi apēdam vai izdzeram ne to labāko,
lietojam medikamentus, elpojam piesārņoto gaisu. Pāris nedēļu gadā mums
rītos un vakaros noderētu pa glāzei šīs tējas. Šogad ap manu māju
raspodiņu ļoti daudz. Kāds laikam man iesaka neslinkot un dod iespēju
parūpēties pašai par sevi.
Trejdaivu sunītis
(Bidens tripartita)
Visbiežāk sastopams mitrās grāvmalās, purvainās pļavās un
aizaugušos dārzos. Tos atcerēsies katrs, kam dažkārt pie drēbēm ar asām
kājiņām pieķērusies brūnpelēka, plakana sēkla. Un ne jau ne viena vien,
bet pušķiem. Kamēr sunītis vēl tikai zied, savāksim auga galotnes un
lapas. Sunīšu tēja ir nomierinoša un iedarbojas gan uz nerviem, gan uz
sakairinātu ādu. Mazuļu māmiņas, ar sunīšu tēju apmazgāta āda mazāk
niez, iekaisumi ātrāk sadzīst, bet, iekšķīgi lietota, tēja ārstē aknas.
Mazāk zināma ir sunīšu spēja ārstēt saaukstēšanās slimības.
Avots: http://Ievas māja |