Apraksts
Ūdenspipars (latīņu:
Polygonum hydropiper) syn. Persicaria hydropiper (L.) Spach. Morfoloģija
Sēklaugu nodalījums. Segsēkļu apakšnodalījums Divdīgļlapju klase Sūreņu
dzimta. Apraksts. Viengadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs, vidējs - ga
15-70cm . Stublājs stāvs, sarkanīgs, kails, zarojas no pamata un galos
nolīkst. Lapas izkārtotas pamīšus, vienkāršas, veselas lancetiskas vai
lineāri lancetiskas ga 3-7 cm, pl 0.5-1.5cm, ar gludu malu, smailu galu,
pamats ķīļveidīgs. Turzītes augšējā mala sarmataina. Ziedi šauras,
skrajas skaras ga 3-6cm, sakārtotas skrajos, pārtrauktos ķekaros, kas
galā nolīgst. Apziednis zaļganbalts vai rožaini iesārts ga 0.4cm, ārpusē
klāts ar punktveida dziedzeriem. Zied no maija vidus līdz septembrim.
Augļi - eliptisks riekstiņš. Savu nosaukumu augs ieguvis savas sīvās,
kodīgās garšas dēļ. Izplatība. Latvijā sastopams visā teritorijā.
Pasaulē izplatības areāls - ziemeļu apvidos pola tuvumā Eirāzijā un
Ziemeļamerikā. Biotopi. Sastopams mitrās vietās mežu laucēs, krūmājos,
mitrās pļavās, ūdenstilpņu un grāvku krastos. Raksturīgs lakstaugs
Latvijas mitro smilšu pludmalēm.
Pielietojums
Tiek izmantots kulinārijā,
kosmētikā un tautas dziedniecībā - lapas un nenobriedušo sēklu masa
tiek sasmalcināta un uzklāta uz ķermeņa ādas ekzēmas skartajām vietām.
Pārbaudīts tautas līdzeklis caurejas, malārijas, dzemdes asiņošanas un
hemoroīdu ārstēšanai.
| 
)