Viengadīgs augs. Zied no
maija līdz augustam. Mizas biezums 0,5-1,5 cm un vairāk. Mīkstums ir
rozā vai iesarkanā krāsā, sulīgs un salds. Dažām šķirnēm mīkstums ir
bālgani - iedzeltenā krāsā. Arbūza dzimtene ir Dienvid Āfrika, kur
mūsdienās sastopamas savvaļas arbūzu šķirnes. Senajā Ēģiptē to zināja
jau 4000 gadus pirms mūsu ēras. Arābiem arbūzs bija pazīstams jau 1500
gadus pirms mūsu ēras. Ķirbim līdzīgi augļi ar sulīgu (90% ūdens), sārtu
mīkstumu, atsvaidzinošu garšu, maigām šķiedrvielām. Arbūzi "izskalo" no
organisma kaitīgās atkritumvielas. Arbūzu kaloritāte ir zema (100 g
arbūzu ir 40 kalorijas), tāpēc tos droši var ēst cilvēki, kas vēlas
samazināt ķermeņa masu. Mīkstums satur 0,7% olbaltumus, 0,5%
šķiedrvielas, 224 mg/% magniju, kāliju, dzelzi, 5,5-10,6% dabiskos
cukurus, B1, B2, PP, C vitamīnus, folijskābi un karotīnu. Sēklas satur
taukskābes. Arbūzus parasti lieto svaigā veidā. Par cik mīkstums satur
daudz ūdeni arbūzi lieliski mazina slāpju sajūtu. Tautas medicīnā
izmanto sulu slāpju remdināšanai drudža stāvoklī. Labi zināma ir arbūza
urīndzenošā īpašība. Ieteicams lietot tūsku gadījumā, kuras saistītas ar
sirds – asinsvadu sistēmas un nieru darbības traucējumiem. Nieru
saslimšanu gadījumā arbūzs sekmē ne tikai urīna izvadīšanu, bet arī baro
nieru audus ar cukuriem, kuri viegli uzsūcas. Arbūzs veicina zarnu
trakta mikrofloras darbību, holesterīna izvadīšanu, uzlabo gremošanas
procesus, pastiprina zarnu perestaltiku. To sastāvā esošā folijskābe un C
vitamīns izrāda pretsklerotisku iedarbību. Ieteicams lietot uzturā pie
mazasinības, žultspušļa un urīnpūšļa akmeņiem. Pazemina paaugstinātu
ķermeņa temperatūru, veicina šlaku izvadīšanu no organisma. Var lietot
cukura diabēta slimnieki. Izmanto kā urīna dzenošu līdzekli hepatīta
gadījumā. Arbūzus nav vēlams lietot čūlas saslimšanu paasinājuma brīžos,
kollītu gadījumos, ko pavada caureja. Diabēta slimniekiem jāievēro
paredzamā diennakts cukura deva.
Pielietojums
Arbūzu piens. Pagatavo no
saberztām arbūzu sēklām ūdeni (1:10). Garšai var pievienot augļu sīrupu
vai cukuru. Mizu novārījums. Lielisks urīna dzenošs līdzeklis. Var
izmantot kaltētās mizas. Mizas kaltēšanai sagatavo – no arbūza mizas ar
asu nazi atdala plānu virsējo kārtiņu un kaltē. Pagatavo attiecībā 1:10.
Pielieto bērniem kollītu gadījumā. Lieto pa 5 g 3 reizes dienā pirms
ēšanas, uzdzerot medus ūdeni. Diennaktī ieteicams apēst 2-2,5 kg arbūzu.
Arbūzu sula. Ieteicama nierakmeņu gadījumā lietot regulāri. Ieteicams
lietot arī aknu cirozes, intoksikāciju, hepatīta, žultsakmeņu gadījumos,
mazasinības, asins slimību un asinsrades orgānu saslimšanu gadījumos,
pat pie staru slimības. Arbūzu atslodzes diēta. 1,5 litri sulas vai
mīkstumu diennaktī. Atslodzes dienas paredz 1-2 nedēļā. Bez arbūza šajās
dienās neko citu uzturā nelieto. Dzer tikai vārītu ūdeni. Lieto pa 1
gl. ar 1 ēdamk. medus 3-5 reizes dienā. Šādas atslodzes dienas
ieteicamas pie aterosklerozes, podagras, artrītiem, aptaukošanās. Ar
īpašu garšu atšķiras sālīti arbūzi. Veseliem arbūziem daudzās vietās
caurdur mizu un liek sālītā ūdenī (800 g sāls uz 10 l ūdens). Nostādina
(sāla) 1 mēnesi. Arbūzu sulu ilgāk pavārot iegūst attiecīgās
konsistences arbūzu medu, ko ir iespējams daudz ilgāk uzglabāt. Šādā
medū ir aptuveni 89% cukurs. No mizas pagatavo cukādes. Arbūzus var
saglabāt vairākus mēnešus. Šim nolūkam tos pakar tīkliņos sausās un
vēsās telpās vai saliek kastēs kuras pildītas ar koku skaidām. No sēklām
iegūst augu eļļu.
)