Senatnē
gārsas pamatā izmantoja podagras slimnieku dziedināšanai, acīmredzot no
tā arī radies zinātniskais nosaukums – podagraria. Ārstnieciskiem
nolūkiem izmanto lapas svaigā un kaltētā veidā. Tautā gārsu uzlējumu
lieto pie locītavu slimībām,utt.
Mazās saulītes, kas izrotā malu malas pavasarī jau tūlīt, tūlīt būs
pilnā plaukumā. Bez šīm saulītēm nav iedomājams pavasaris. Pienenes-
garāmgājēju acu prieks un dārznieka ienaidnieks, citam dziednieciskas
dzīvības eliksīrs!
Kāda leģenda vēsta, ka reiz bijis smags slimnieks. Šis cilvēks ilgi
meklējis palīdzību pie dažādiem ārstiem un izmēģinājis visas zāles, bet
slimība nav mitējusies. Kad cerības izveseļoties jau zudušas, naktī
slimnieks nosapņojis, ka atnākusi Jaunava Marija un saka: „Kādēļ Tu
mocies ciešanās?
Katram cilvēkam ir savas, vienīgi sev raksturīgas
vielmaiņas īpatnības. Katram organismam ir individuālas vajadzības pēc
uztura un pēc enerģijas piegādes
Smaržīgā
kalīzija jeb zelta stīga ieinteresējusi daudzus. Pret
kādām slimībām tā palīdz, kuras auga daļas izmanto ārstniecībā, kā tās
sagatavot un lietot – tie ir daži no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem.
Mīlestība ir visas radības pirmavots. Tā ir apziņa, kura faktiski formē
visumus, dimensijas un pasaules, kuru iekšienē mēs dzīvojam. Kad mēs
skatāmies uz citām pasaulēm ar savu duālo saprātu, tad redzam visā
trīsvienību.
Pirms vairāk nekā 25 gadiem šo priekšmetu
nozīmi Vanga atklāja kādai žurnālistei un piekodināja publicēt un
paziņot to visai pasaulei. Šis teksts piesaistīja ar to, kad lielākā daļa no šiem priekšmetiem bija arī ļoti iecienīti mūsu seņčiem
Tagad ne tikai jāpārliecinās ko pērkam, lai pabarotu sevi un bērnus, bet liela uzmanība jāpievērš kosmētikai, jo kosmētiskie līdzekļi spēj ainīt mūsu hormonu līmeni. Tās ir šausmas pie kā mēs nonākam, ko tik negrūž mūsu veikala plauktos
Pienenes ir medus bagātas un tāpēc tās iecienījušas bites. Cilvēki
labprāt uzturā lieto svaigo pieneņu lapu salātus – lai atbrīvotos no
spēcīgās rūgtās garšas, pirms lietošanas, vēl augošus augus kādu laiku
vēlams nosegt ar tumšu, saules gaismu necaurlaidīgu trauku.
Cik aplami ir iedomāties, ka Dievs, visa Radītājs, nebūtu
veidojis zāles, ar ko visiem dziedināties! Kā cilvēkiem, tā putniem, zvēriem
u.c. dzīvām būtnēm… Kur atrodama Dieva aptieka? Pļavā, laukā, mežā, dārzā, tīrumā,
grāvī, grāvmalē, upmalā, mežmalā, taciņas vidū, ceļmalā un citās vietiņās.
(Ieeja ir bez maksas!) Dieva veidotās zāles – pilnīgi visa augu valsts –
ievērības cienīgi vai pavisam neievērojami augi, ko dažkārt cilvēks pat par nezālēm
saukā! Bet tieši tos, kas cilvēkam dziedinoties jālieto, svaigus jāēd vai nu
zāļu tējās un uzlējumos jāgatavo, Dievs ir "nolicis” ne tikai pa rokai, bet pie
kājām – taciņas malā vai vidū
Dzīvu var ārstēt ar dzīvu. Un dzīvus augus var dabūt
visu gadu, pat ziemā – arī Latvijā, kā, piemēram, skujas, kas ir aktīvas
ziemā, alkšņu čiekurus, kadiķu ogas, skujas un mizu, priežu skujas un mizu u.c.
Tomēr ir vainas, kur arī šie augi nevar palīdzēt, tad nāk palīgā uz ziemu
savāktās saknes, īpaši rutki, kāļi, rāceņi, zāļu tējas, kā arī ziemas ogas –
dzērvenes, brūklenes, irbenes, pīlādži, vilkābeles, smilšērkšķi, mežrozītes,
cidonijas, ērkšķogas, mellenes, kas ziemā saglabājas svaigas – tātad bioaktīvas,
dzīvas! Bet vēl labāk un drošāk ir, ja talkā nāk istabas augi gan
veselības uzturēšanā, gan tās atgūšanā.
