Dziednieks Ziedonis Kārkliņš
Ziemassvētki ir vieni no četriem lielākajiem ar Saules stāvokli debesu
lokā saistītajiem seno latviešu svētkiem. Tas ir laiks, kad raža
novietota glabātuvēs – klētīs un pagrabos. Rāmi un nesteidzīgi rit
dienas, un tajās dzīvību ienes vakarēšana, kur darbs ir ne tikai rokām,
bet arī galvai un prātam. Tas it kā ir visbrīvākais laiks, kad var
nodoties garīgās bagātības papildināšanai. Tā kādreiz bija latviešu
bērna pirmā skola, te bija ko klausīties, vērā likt un prātā paturēt.
Lai gan šodienas ritms ir cits, tomēr savas labsajūtas un harmonijas dēļ
būtu ieteicams ieklausīties senču gudrībā. Šis ir laiks, kad atskatās
uz visiem gada padarītajiem darbiem, atceras tos, analizē, un pēc tam
gatavojas jaunajam ciklam, kas vēl ir priekšā. Ziemassvētki ir jaunas
dzīvības, jaunas gaismas svētki pašas lielākās tumsas laikā. Tie pāršķeļ
tumsu kā gaismas šautra un atņem tai spēkus plesties plašumā. Šie ir
gaismas uzvaras svētki pār tumsu. Tas izpaužas daudz dažādos rituālos,
izdarībās saskaņā ar ticējumiem, rotaļās, dziesmās, spēlēs, utt.
Ziemassvētkus uztveram kā jauna cikla sākumu, tad rituālus jāuztver pēc
principa – kā sākumā darīsi, tā vēlāk būs.
Sargāt savējo no sveša
Svinot Ziemassvētkus, vienmēr jāpatur prātā galveno rituālu iedarbība un
nevajadzētu tajos ienest svešas idejas. Citādi varam pazaudēt latvisku
svētku jēgu, saturu un spēku. Varam pazaudēt latvisko identitāti, ko tik
ļoti vēlas Eiropa. Eiropa nevēlas mūsu kultūras integrāciju tajā, tā
vēlas mūsu kultūras asimilāciju. Tādējādi iznīcinot katras tautas
kultūru, katras tautas lielo „Es”. Tāpēc pie mums tiek mākslīgi ieviesti
dažādi sveši degradējoši svētki, kā Hellovīni, Lūcijas diena un citi.
Kristietības biznesa darboņi mainījuši Ziemassvētku raksturu -
uzspieduši tiem klusu svētku veidolu. Senajiem latviešiem klusuma un
pārdomu laiks bija līdz Ziemassvētkiem. Bet paši Ziemassvētki kā gaismas
uzvaras svētki pār tumsu bija ļoti skaļi un līksmi. To apliecina arī
Kurzemes superintendants P.Einhorns savā 17.gs. rakstītajā darbā
„Reformatio Gentis lettical”: ”Šais svētkos dienas un naktis latvieši
pavada dziesmās un dejās”. Kristietība, netiekot galā ar senajām,
dziļajām un patiesajām reliģijām, ko šodien bieži dēvē par pagānu
reliģijām, šos svētkus piesaistīja pie it kā Kristus dzimšanas svētkiem,
kaut arī kristietībā nav vienotu uzskatu par Kristus dzimšanas laiku.
Tas tiek datēts ne tikai ar decembri, bet arī ar martu, augustu un
septembri.
Zināt īsto brīdi
Visiem ar Dabas ritmiem saistītiem rituāliem spēks ir tad, ja mēs tos
veicam īstajā laikā. Šajā gadā Ziemassvētki ir 21.decembrī. Saskaņā ar
astronomisko kalendāru, var būt mazas nobīdes uz vienu vai otru pusi.
Kristietība šo svētku svinēšanu ir nobīdījusi uz 24.decembri, piesaistot
saulgriežu svinībām skaisto Betlēmes leģendu, lai senie rituāli zaudētu
spēku. Senā latvieša sētā nebija arī tradicionālās Ziemassvētku
eglītes, ne arī Ziemsvētku vecīša. Tie gan ir pozitīvi jaunievedumi. Ir
diskutabls jautājums, cik ilgi mūsu senči ir svētījuši šos svētkus.
Folklorā vairāk ir norādījumi, ka tas darīts 3 dienas. Retāk sastopamas
norādes, ka bijusi arī ceturtā svētku diena.
Gausi nāca, nu atnāca
Tie bagāti Ziemas svētki:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Nāk pār kalnu kūpēdami.
Ziemas svētki četri brāļi,
Cits aiz cita alu dzer,
Cits aiz cita alu dzer,
Cits citam nepazīt.
Izcepu kukuli
Četriem stūriem,
Tas bija ķekatu
Mielastiņš.
Ticējumos gan ir biežāk norādīts par četru dienu svinēšanu. Arī no
ezoteriskā un enerģētiskā viedokļa vairāk gribu pieslieties četru dienu
svinībām, bet tas jau ir katra paša ziņā.
Ejam ķekatās!
Visplašāk pazīstamā latvisko Ziemassvētku izdarība ir ķekatās iešana,
saukta arī par budēļiem, kūjiniekiem, čigāniem, kaladniekiem. Ķekatās
iešanai ir svētību nesošs, maģisks spēks, tāpēc, tās sagaidot un
uzņemot, valda viesmīlības likums, jo neviens taču negrib aizdzīt
svētību no mājas. Katrā mājā ķekatniekus gaidīja cienasts un dāvanas. Šī
došana, ķekatnieku apdāvināšana ir sena rituāla sastāvdaļa, ar kuru
cerēja iegūt labklājību sētā, veselību cilvēkiem, auglību lopiem un
laikiem. Un kur tad vēl pats došanas un dāvināšanas prieks!
Dodat meitas cimdus, zeķes
Tam budēļu vacajam;
Kas nedos cimdus, zeķes,
Augs jēriem īsa vilna.
Maskoto gājienu sākotne sakņojas agrākajā atdarināšanas maģijā, kas ir
pamatā visiem auglības rituāliem. Maskās ļaudis mēģināja attēlot
iedomātus garus – tos, kurus centās atvairīt vai kuru labvēlību vēlējās
iegūt.
Maskas iedalās vairākās grupās:
• tā sauktajās cilvēku maskās – čigānu, žīdu, ubagu u.c.
• dzīvnieku maskās – lāča, dzērves, kazas, zirga, u.c.
• priekšmetu maskās – siena guba, slota, u.c.
• mitoloģiskās – pārdabīgu būtņu maskās – Dievs, Laima, Nāve, velns, u.c.
Senie latvieši ticēja, ka ķekatas ir māju labie gari, ka tie nes mājās
svētību un druvām auglību. Ar klaigām, trokšņiem un dejām centās
aizbaidīt ļaunos garus. Jo skaļāk un līksmāk, jo labāk. Tāpēc
ķekatniekiem parasti līdzi ir arī savi mūzikas instrumenti, lai labāk
veiktos trokšņošana un dancošana. Ķekatu vadītāji parasti ir cilvēku
maskās: budēļu tēvs un māte vai čigāns ar čigānieti, retāk lielā sieva
ar mazo vīru. Budēļu tēvs vada visu ķekatnieku darbību. Mājās viņš
pirmais uzsāk sarunu, pārskata saimniecību, to apdziedot. Tad izrīko
pārējos ķekatniekus. Viņam līdzi ir rīkste, kas domāta it kā slinko
pārmācīšanai. Ieskatoties dziļāk mitoloģijā, redzam, ka rīkste ir arī
auglības un veselības simbols. Tādēļ ar rīksti parasti tika izpērti visi
mājas iemītnieki. Budēļu mātes galvenais uzdevums ir zīlēšana un
nākotnes pareģošana. Un ievērosim – vienmēr tā ir pozitīva ziņa. Nekad
netiek teikts nekas slikts. Tātad cilvēki nākamā gada notikumiem tiek
noskaņoti pozitīvi. Katrai dzīvnieku maskai ir sava nozīme. Lācis,
neskatoties uz savu tūļīgumu, aizbaida visus ļaunos garus. Dzērve
simbolizē prātu, apdomību un gudrību, vilks – tumsu, ļaunumu, kaza –
labos tikumus, zirgs – spēku un arī labo tikumu kopumu, siena gubiņa –
auglību, slota – tīrību.
Deviņreiz mielasts
Svarīga Ziemassvētku sastāvdaļa ir arī bagātīgs mielasts, jo gads
beidzies, raža novākta. Valda uzskats, ka Ziemassvētkos līdz pusnaktij
jāēd deviņas reizes, lai būtu bagātība mājās, tikai pirkstus nedrīkst
nolaizīt. Galdā cēla cūkas šņukuri, ķūķi, zirņus, pupas, desas, pīrāgus
un citas gardas lietas. Katram ēdienam bija sava simboliska nozīme:
Apēd zirni – vienu dienu raudāsi,
Apēd pupu – vienu dienu briedīsi,
Apēd šņukuru – būs liela rakstīšana,
Apēd apaļu plāceni – gaidāms daudz saulainu dienu.
Lai nākamā gadā būtu pilnība mājas dzīvē, Ziemassvētku vakarā atstāj pilnu galdu ar ēdieniem un dzērieniem uz nakti.
Attīrāmies, peroties pirtī
Viens no svētku rituāliem ir Ziemassvētku pirts rituāls. Rituāls
paredzēts, lai sagatavotu cilvēku gaismas uzvaras svētkiem. Rituālā
pirts tika kurināta vienā no vakariem pirms saulgriežu punkta, vai arī
saulgriežu dienā rīta pusē, lai vakarā varētu pilnībā nodoties svētku
svinēšanai. Gatavojot šo pirti, tāpat ir skaidri jāzina, ar kādu mērķi
cilvēks dodas uz pirti. Ziemassvētku pirts mērķis ir:
• attīrīšanās no visa nevajadzīgā, kas cilvēkā ir uzkrājies;
• spēka uzņemšana jaunajam darba cēlienam;
• jaunā darba cikla – jaunā gada veiksmīgai programmēšanai;
• enerģētiskās aizsardzības nodrošināšana veiksmīgam jaunajam ciklam.
Ziemassvētku pirts ir ne tikai fizisku, bet arī enerģētisku un garīgu
rituālu kopums. Katram tā var būt atšķirīga, ņemot vērā katra zināšanu
un vēlmju līmeni. Jo vairāk zināsit, jo spēcīgākas būs jūsu vēlmes, jo
spēcīgāku efektu jūs iegūsit. Bet vienmēr centieties visu darīt savu
zināšanu līmenī. Tātad, dodoties uz pirti, vispirms būtu jāpadomā, ko
ņemt līdzi. Pirmkārt, slotiņas: apses, bērza, kadiķa, priedes, egles,
kalmes, papardes, ozola, oša, kļavas, vērmeles, vībotnes, vīgriezes,
piparmētras, pelašķa, upeņu, melisas, kaņepes, ķimenes, ievas, vītola,
vīksnas, pīlādža, lazdas, plūškoka, vilkābeles. Parasti pēršanās
procesam izvēlas 9, 12 vai 21 slotiņu. Paklājiņā uz lāvas var izmantot
papardes vai meža pļavā pļautu sienu. Pirtī, lai padzertos, var ieteikt
šādas tējas:
• kadiķogu,
• piparmētru,
• lupstāja,
• priežu skuju,
• ķimeņu,
• asinszāles,
• vībotņu u.c.
Varētu būt svaiga ābolu vai dzērveņu sula. Noderēs arī glāze skābētu kāpostu sulas. Ļoti labi pirts dzērieniem pievienot medu.
Šajās pirts procedūrās labi noderēs arī sāls un medus, ar ko noberzties
un ieziesties. Pirtiņa varētu būt saistīta arī ar kosmētiskām
procedūrām, tādēļ padomājiet, ko varat paņemt līdzi uz pirti no
dabiskiem kosmētiskiem maisījumiem.
Ziemassvētku pirtiņu ieteicams kurināt ar zibens skarta vai arī vēja
lauzta koka malku. Vislabāk kurināšanā būtu izmantot tā koka malku, kura
zaru slotiņas tiks izmantotas pēršanās procesā. Pirti pirms pēršanās
būtu ieteicams izdūmot ar Latvijas augu maisījumiem, lai to enerģētiski
attīrītu un sagatavotu pēršanās procesam.
Pirts procedūru būtu vēlams sākt ar auksto medus masāžu, kuru izdara uz
nesasildīta ķermeņa. Procedūra varbūt dažiem šķitīs nepatīkama,
ilgstoša, bet tā ir ļoti efektīva, jo labi enerģētiski un fiziski attīra
ķermeni. Pēc medus masāžas varētu doties uz lāvas sasildīties un pēc
tam ierīvēties ar aromatizētu sāli. Sāls kā kristāliska viela ļoti labi
enerģētiski attīra ķermeni, kā arī veicina svīšanas procesu, lai cilvēks
varētu atbrīvoties no nevēlamām enerģijām un arī domām. Pēc ierīvēšanās
ar sāli jānogaida, lai sākas pamatīgs svīšanas process. Tad pametam
pērtuvi, noskalojamies un relaksējamies pirms nākošās pirts procedūras.
Atcerēsimies, ka Ziemassvētku laiks ir pārdomu laiks un jauna cikla
sākums. Tādēļ relaksācijas laikā vēlams nodarboties ar dažādām
meditācijām vai psiholoģiski – enerģētiskām praksēm, lai enerģētiski
ieprogrammētu veiksmīgu nākošo gadu. Pirmo pērienu uz lāvas ir jāvelta
cilvēka enerģētiskai attīrīšanai. Tātad izmantojam apses, vībotnes,
kadiķa, pīlādža, bērza, vērmeles slotiņas. Otro pērienu jāvelta spēku
uzņemšanai, tātad derēs priedes, upenes, kaņepes, bērza, papardes,
ozola, pelašķa slotiņas. Trešajā pēršanās reizē būtu jāparūpējas gan par
garīgumu, gan arī par vēlmju piepildīšanos jaunajā darba ciklā. Šeit
labi noderēs ozola, kļavas, kalmes, papardes, oša, piparmētras, melisas,
vītola, vīksnas, lazdas, plūškoka, vilkābeles slotiņas. Starp pērieniem
ļoti labi noderēs kārtīga, nesteidzīga relaksējošā masāža ar priežu,
vīgriežu, ievu vai asinszāļu eļļu. Var izmantot arī citas sev tīkamas
eļļas. Ziemassvētku noskaņojuma veidošanai ļoti labi var izmantot
sasmalcinātu egļu zariņu smaržu. Tos var izkaisīt uz pirts grīdas, vai
arī var tiem uzliet verdošu ūdeni un izmantot liešanai uz akmeņiem.
Labas ir arī kontrastprocedūras – peldes āliņģī, sniegā, kā arī sniega
sedziņa uz lāvas, kad esat uz lāvas pamatīgi izkarsējušies. Pēršanās
procesu jauki noslēgt ar medus masāžu vai kādu citu kosmētisku
procedūru. Ziemassvētkos noteikti pirtī neiederas nekāda steiga, tādēļ
neplānojiet pirts reizē citus pasākumus un ejiet pirtī tikai ļoti labā
kompānijā.
Mūsu puzuriem - piramīdu enerģētika
Ziemassvētku tradīcija ir arī rotājumu pagatavošana. Latvieši tos
darināja no dabiskiem materiāliem, un katram rotājumam bija sava skaista
dvēselīte, jo parasti tos gatavoja bērni, ieliekot visu savu tīro
mīlestību. Tradicionālākais rotājums – puzurs ir ne tikai skaists, bet
arī enerģētiski ļoti spēcīgs, tas lieliski attīra telpu no nevēlamām
enerģijām. Ja diegā iekārts puzurs pats no sevis griežas, tas nozīmē, ka
tas strādā. Esam paraduši apbrīnot Ēģiptes piramīdas, bet neesam
padomājušu, ka mūsu puzurs ir daudzu mazu piramīdiņu sakopojums, un, jo
tas lielāks, jo spēcīgāk darbojas. Enerģētiski labi iedarbojas arī citi
tradicionālie veidojumi – salmu vītnītes, bumbveida puzuri, u.c.
Ziemassvētkiem ļaudis sāk gatavoties jau labu laiku iepriekš. Telpu
izpušķošanai lieto salmenes, smilgas, viršus, niedres, salmus, paegļu
zarus, putnu spalvas. Arī eglītei ir īpaša loma, tā nāk no senču
dzīvības koka, ko ziemas saulgriežos ienesa namā. Ar tās zariem iepēra
cilvēkus, lai viņiem būtu svētība, dzīvīgums, veselība. Eglīte saistās
arī ar uguns un gaismas burvību, apvienojot divas mūsu sentēvu
tradīcijas – dzīvības zaru un uguns svētību.
Lai gada neveiksmes sadeg bluķī!
Viena no senākajām tradīcijām ir bluķa vilkšana. To varētu uzskatīt par
vienu no Latvijā jau gandrīz izzudušo uguns rituālu variantiem. Uguns ir
attīrīšanās, pāriešana jaunā kvalitātē, tādēļ vēlams, lai svētkos degtu
pēc iespējas vairāk svecīšu liesmiņu. Dabisku, nevis mākslīgu. Bluķa
vilkšanai jau iepriekš sagādā lielu ozola bluķi, kuru bluķa vakarā velk
no vienas sētas uz otru pa dažādām vietām, sevišķi tur, kur gadījušās
likstas un nelaimes, un pēdējā vietā sadedzina. Sadedzinot bluķi, tam
līdzi sadeg visas gada neveiksmes, ļaunumi, bēdas. Bluķa velšana
atgādina Saules kustības, un tā sadedzināšana – gaismas uzvaru pār tumsu
un līdz ar to Saules un siltuma atgriešanos Dabā.
Ziemassvētku vakarā neiztiek arī bez zīlēšanas. No svina vai sveču
taukiem lej laimes. Ielejot izkausēto svinu vai taukus aukstā ūdenī,
rodas īpatnēji veidojumi, kurus mēģina iztulkot un paredzēt laimi
nākamajā gadā.
Sanākat, jaunas meitas,
Šovakar laimes liet;
Man iedeva vecaistēvs
Bikšu pogu riekšaviņu.
Dievs sēžas pie mūsu galda
Šī zīlēšana, laimes liešana un daudzas citas jautras izdarības ir plaši
aprakstītas latviešu tautas ticējumos, arī dainās. Tā ir vērienīga
informācija un liecina par šo svētku lielo nozīmi tautas dzīvē. Esiet
Ziemassvētkos jautri, trakulīgu izdarību pilni, tad arī nākošais gads
jums būs skaists!
Ziemassvētkos dažādiem līdzekļiem apkaro ļaunus garus. Te noder
sērmūkslis – arī pīlādzis, bucene jeb pucene, kas ir vecs burvestību
koks un no tā baidās raganas un skauģi. No sērmūkšļa Ziemassvētkos
pagatavo mazu krustiņu, to nes rudzu laukā un paslēpj zem sniega, lai
nākamajā gadā būtu labi rudzi. Ļaudis pavada Ziemassvētkus pār kalnu,
lai sagaidītu tos citu gadu:
Paldies saku Dieviņam,
Nu atnāca Ziemassvētki;
Dievs lai dod veselību
Lieldieniņu sagaidīt.
Tikai savas tautas kultūras nicinātājs var neredzēt sentēvu
Ziemassvētkos slēpto, dziļo tikumisko saturu. Protams, nevar gribēt, lai
mūsdienās viss notiktu kā pirms 300 gadiem. Tomēr pamatprincipus ir
jācenšas piemērot šodienas apstākļiem, tas nodrošinās mūsu Dievatziņas
dinamiskumu un izdzīvošanas spēju. Nav mazsvarīgi, lai dvēsele būtu
gaiša un saticība droša, lai Dievs stātos mūsu pulkā, sēstos pie mūsu
galda, nesdams svētību katram atsevišķi un visiem kopā.
Avots: http://www.saulesjosta.lv/modules.php?op=modload&name=News&file=article&sid=139&mode=thread&order=0&thold=0 |
