Ziemassvētki - Dziednieki <!--if(Dziedniecība, latviskā vide)-->- Dziedniecība, latviskā vide<!--endif--> - Rakstu katalogs - Reiki seansi

  Es vēlu visiem Laimi! 

Vietnes izvēlne
Ieejas forma
Sadaļas kategorijas Kategorijas iedaļa

Viss par un ap Ho oponopono [23]
Interesanti raksti [79]
Cilvēka organisms un tā funkcijas [12]
Tautas medicīna [44]
Sarunas par svaru [24]
Audzēts Latvijā [38]
Baltu mantojums - Dainas, zīmes [69]
Ārstniecības augi [81]
Dziednieki [20]
Meklēšana
Galvenie » Raksti » Dziedniecība, latviskā vide » Dziednieki

Ziemassvētki
Dziednieks Ziedonis Kārkliņš

Ziemassvētki ir vieni no četriem lielākajiem ar Saules stāvokli debesu lokā saistītajiem seno latviešu svētkiem. Tas ir laiks, kad raža novietota glabātuvēs – klētīs un pagrabos. Rāmi un nesteidzīgi rit dienas, un tajās dzīvību ienes vakarēšana, kur darbs ir ne tikai rokām, bet arī galvai un prātam. Tas it kā ir visbrīvākais laiks, kad var nodoties garīgās bagātības papildināšanai. Tā kādreiz bija latviešu bērna pirmā skola, te bija ko klausīties, vērā likt un prātā paturēt.

Lai gan šodienas ritms ir cits, tomēr savas labsajūtas un harmonijas dēļ būtu ieteicams ieklausīties senču gudrībā. Šis ir laiks, kad atskatās uz visiem gada padarītajiem darbiem, atceras tos, analizē, un pēc tam gatavojas jaunajam ciklam, kas vēl ir priekšā. Ziemassvētki ir jaunas dzīvības, jaunas gaismas svētki pašas lielākās tumsas laikā. Tie pāršķeļ tumsu kā gaismas šautra un atņem tai spēkus plesties plašumā. Šie ir gaismas uzvaras svētki pār tumsu. Tas izpaužas daudz dažādos rituālos, izdarībās saskaņā ar ticējumiem, rotaļās, dziesmās, spēlēs, utt. Ziemassvētkus uztveram kā jauna cikla sākumu, tad rituālus jāuztver pēc principa – kā sākumā darīsi, tā vēlāk būs.

Sargāt savējo no sveša


Svinot Ziemassvētkus, vienmēr jāpatur prātā galveno rituālu iedarbība un nevajadzētu tajos ienest svešas idejas. Citādi varam pazaudēt latvisku svētku jēgu, saturu un spēku. Varam pazaudēt latvisko identitāti, ko tik ļoti vēlas Eiropa. Eiropa nevēlas mūsu kultūras integrāciju tajā, tā vēlas mūsu kultūras asimilāciju. Tādējādi iznīcinot katras tautas kultūru, katras tautas lielo „Es”. Tāpēc pie mums tiek mākslīgi ieviesti dažādi sveši degradējoši svētki, kā Hellovīni, Lūcijas diena un citi. Kristietības biznesa darboņi mainījuši Ziemassvētku raksturu - uzspieduši tiem klusu svētku veidolu. Senajiem latviešiem klusuma un pārdomu laiks bija līdz Ziemassvētkiem. Bet paši Ziemassvētki kā gaismas uzvaras svētki pār tumsu bija ļoti skaļi un līksmi. To apliecina arī Kurzemes superintendants P.Einhorns savā 17.gs. rakstītajā darbā „Reformatio Gentis lettical”: ”Šais svētkos dienas un naktis latvieši pavada dziesmās un dejās”. Kristietība, netiekot galā ar senajām, dziļajām un patiesajām reliģijām, ko šodien bieži dēvē par pagānu reliģijām, šos svētkus piesaistīja pie it kā Kristus dzimšanas svētkiem, kaut arī kristietībā nav vienotu uzskatu par Kristus dzimšanas laiku. Tas tiek datēts ne tikai ar decembri, bet arī ar martu, augustu un septembri.

Zināt īsto brīdi


Visiem ar Dabas ritmiem saistītiem rituāliem spēks ir tad, ja mēs tos veicam īstajā laikā. Šajā gadā Ziemassvētki ir 21.decembrī. Saskaņā ar astronomisko kalendāru, var būt mazas nobīdes uz vienu vai otru pusi.

Kristietība šo svētku svinēšanu ir nobīdījusi uz 24.decembri, piesaistot saulgriežu svinībām skaisto Betlēmes leģendu, lai senie rituāli zaudētu spēku. Senā latvieša sētā nebija arī tradicionālās Ziemassvētku eglītes, ne arī Ziemsvētku vecīša. Tie gan ir pozitīvi jaunievedumi. Ir diskutabls jautājums, cik ilgi mūsu senči ir svētījuši šos svētkus. Folklorā vairāk ir norādījumi, ka tas darīts 3 dienas. Retāk sastopamas norādes, ka bijusi arī ceturtā svētku diena.

Gausi nāca, nu atnāca
Tie bagāti Ziemas svētki:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Nāk pār kalnu kūpēdami.

Ziemas svētki četri brāļi,
Cits aiz cita alu dzer,
Cits aiz cita alu dzer,
Cits citam nepazīt.

Izcepu kukuli
Četriem stūriem,
Tas bija ķekatu
Mielastiņš.

Ticējumos gan ir biežāk norādīts par četru dienu svinēšanu. Arī no ezoteriskā un enerģētiskā viedokļa vairāk gribu pieslieties četru dienu svinībām, bet tas jau ir katra paša ziņā.

Ejam ķekatās!


Visplašāk pazīstamā latvisko Ziemassvētku izdarība ir ķekatās iešana, saukta arī par budēļiem, kūjiniekiem, čigāniem, kaladniekiem. Ķekatās iešanai ir svētību nesošs, maģisks spēks, tāpēc, tās sagaidot un uzņemot, valda viesmīlības likums, jo neviens taču negrib aizdzīt svētību no mājas. Katrā mājā ķekatniekus gaidīja cienasts un dāvanas. Šī došana, ķekatnieku apdāvināšana ir sena rituāla sastāvdaļa, ar kuru cerēja iegūt labklājību sētā, veselību cilvēkiem, auglību lopiem un laikiem. Un kur tad vēl pats došanas un dāvināšanas prieks!

Dodat meitas cimdus, zeķes
Tam budēļu vacajam;
Kas nedos cimdus, zeķes,
Augs jēriem īsa vilna.

Maskoto gājienu sākotne sakņojas agrākajā atdarināšanas maģijā, kas ir pamatā visiem auglības rituāliem. Maskās ļaudis mēģināja attēlot iedomātus garus – tos, kurus centās atvairīt vai kuru labvēlību vēlējās iegūt.

Maskas iedalās vairākās grupās:

• tā sauktajās cilvēku maskās – čigānu, žīdu, ubagu u.c.
• dzīvnieku maskās – lāča, dzērves, kazas, zirga, u.c.
• priekšmetu maskās – siena guba, slota, u.c.
• mitoloģiskās – pārdabīgu būtņu maskās – Dievs, Laima, Nāve, velns, u.c.

Senie latvieši ticēja, ka ķekatas ir māju labie gari, ka tie nes mājās svētību un druvām auglību. Ar klaigām, trokšņiem un dejām centās aizbaidīt ļaunos garus. Jo skaļāk un līksmāk, jo labāk. Tāpēc ķekatniekiem parasti līdzi ir arī savi mūzikas instrumenti, lai labāk veiktos trokšņošana un dancošana. Ķekatu vadītāji parasti ir cilvēku maskās: budēļu tēvs un māte vai čigāns ar čigānieti, retāk lielā sieva ar mazo vīru. Budēļu tēvs vada visu ķekatnieku darbību. Mājās viņš pirmais uzsāk sarunu, pārskata saimniecību, to apdziedot. Tad izrīko pārējos ķekatniekus. Viņam līdzi ir rīkste, kas domāta it kā slinko pārmācīšanai. Ieskatoties dziļāk mitoloģijā, redzam, ka rīkste ir arī auglības un veselības simbols. Tādēļ ar rīksti parasti tika izpērti visi mājas iemītnieki. Budēļu mātes galvenais uzdevums ir zīlēšana un nākotnes pareģošana. Un ievērosim – vienmēr tā ir pozitīva ziņa. Nekad netiek teikts nekas slikts. Tātad cilvēki nākamā gada notikumiem tiek noskaņoti pozitīvi. Katrai dzīvnieku maskai ir sava nozīme. Lācis, neskatoties uz savu tūļīgumu, aizbaida visus ļaunos garus. Dzērve simbolizē prātu, apdomību un gudrību, vilks – tumsu, ļaunumu, kaza – labos tikumus, zirgs – spēku un arī labo tikumu kopumu, siena gubiņa – auglību, slota – tīrību.

Deviņreiz mielasts


Svarīga Ziemassvētku sastāvdaļa ir arī bagātīgs mielasts, jo gads beidzies, raža novākta. Valda uzskats, ka Ziemassvētkos līdz pusnaktij jāēd deviņas reizes, lai būtu bagātība mājās, tikai pirkstus nedrīkst nolaizīt. Galdā cēla cūkas šņukuri, ķūķi, zirņus, pupas, desas, pīrāgus un citas gardas lietas. Katram ēdienam bija sava simboliska nozīme:

Apēd zirni – vienu dienu raudāsi,
Apēd pupu – vienu dienu briedīsi,
Apēd šņukuru – būs liela rakstīšana,
Apēd apaļu plāceni – gaidāms daudz saulainu dienu.

Lai nākamā gadā būtu pilnība mājas dzīvē, Ziemassvētku vakarā atstāj pilnu galdu ar ēdieniem un dzērieniem uz nakti.

Attīrāmies, peroties pirtī


Viens no svētku rituāliem ir Ziemassvētku pirts rituāls. Rituāls paredzēts, lai sagatavotu cilvēku gaismas uzvaras svētkiem. Rituālā pirts tika kurināta vienā no vakariem pirms saulgriežu punkta, vai arī saulgriežu dienā rīta pusē, lai vakarā varētu pilnībā nodoties svētku svinēšanai. Gatavojot šo pirti, tāpat ir skaidri jāzina, ar kādu mērķi cilvēks dodas uz pirti. Ziemassvētku pirts mērķis ir:

• attīrīšanās no visa nevajadzīgā, kas cilvēkā ir uzkrājies;
• spēka uzņemšana jaunajam darba cēlienam;
• jaunā darba cikla – jaunā gada veiksmīgai programmēšanai;
• enerģētiskās aizsardzības nodrošināšana veiksmīgam jaunajam ciklam.

Ziemassvētku pirts ir ne tikai fizisku, bet arī enerģētisku un garīgu rituālu kopums. Katram tā var būt atšķirīga, ņemot vērā katra zināšanu un vēlmju līmeni. Jo vairāk zināsit, jo spēcīgākas būs jūsu vēlmes, jo spēcīgāku efektu jūs iegūsit. Bet vienmēr centieties visu darīt savu zināšanu līmenī. Tātad, dodoties uz pirti, vispirms būtu jāpadomā, ko ņemt līdzi. Pirmkārt, slotiņas: apses, bērza, kadiķa, priedes, egles, kalmes, papardes, ozola, oša, kļavas, vērmeles, vībotnes, vīgriezes, piparmētras, pelašķa, upeņu, melisas, kaņepes, ķimenes, ievas, vītola, vīksnas, pīlādža, lazdas, plūškoka, vilkābeles. Parasti pēršanās procesam izvēlas 9, 12 vai 21 slotiņu. Paklājiņā uz lāvas var izmantot papardes vai meža pļavā pļautu sienu. Pirtī, lai padzertos, var ieteikt šādas tējas:

• kadiķogu,
• piparmētru,
• lupstāja,
• priežu skuju,
• ķimeņu,
• asinszāles,
• vībotņu u.c.

Varētu būt svaiga ābolu vai dzērveņu sula. Noderēs arī glāze skābētu kāpostu sulas. Ļoti labi pirts dzērieniem pievienot medu.

Šajās pirts procedūrās labi noderēs arī sāls un medus, ar ko noberzties un ieziesties. Pirtiņa varētu būt saistīta arī ar kosmētiskām procedūrām, tādēļ padomājiet, ko varat paņemt līdzi uz pirti no dabiskiem kosmētiskiem maisījumiem.

Ziemassvētku pirtiņu ieteicams kurināt ar zibens skarta vai arī vēja lauzta koka malku. Vislabāk kurināšanā būtu izmantot tā koka malku, kura zaru slotiņas tiks izmantotas pēršanās procesā. Pirti pirms pēršanās būtu ieteicams izdūmot ar Latvijas augu maisījumiem, lai to enerģētiski attīrītu un sagatavotu pēršanās procesam.

Pirts procedūru būtu vēlams sākt ar auksto medus masāžu, kuru izdara uz nesasildīta ķermeņa. Procedūra varbūt dažiem šķitīs nepatīkama, ilgstoša, bet tā ir ļoti efektīva, jo labi enerģētiski un fiziski attīra ķermeni. Pēc medus masāžas varētu doties uz lāvas sasildīties un pēc tam ierīvēties ar aromatizētu sāli. Sāls kā kristāliska viela ļoti labi enerģētiski attīra ķermeni, kā arī veicina svīšanas procesu, lai cilvēks varētu atbrīvoties no nevēlamām enerģijām un arī domām. Pēc ierīvēšanās ar sāli jānogaida, lai sākas pamatīgs svīšanas process. Tad pametam pērtuvi, noskalojamies un relaksējamies pirms nākošās pirts procedūras.

Atcerēsimies, ka Ziemassvētku laiks ir pārdomu laiks un jauna cikla sākums. Tādēļ relaksācijas laikā vēlams nodarboties ar dažādām meditācijām vai psiholoģiski – enerģētiskām praksēm, lai enerģētiski ieprogrammētu veiksmīgu nākošo gadu. Pirmo pērienu uz lāvas ir jāvelta cilvēka enerģētiskai attīrīšanai. Tātad izmantojam apses, vībotnes, kadiķa, pīlādža, bērza, vērmeles slotiņas. Otro pērienu jāvelta spēku uzņemšanai, tātad derēs priedes, upenes, kaņepes, bērza, papardes, ozola, pelašķa slotiņas. Trešajā pēršanās reizē būtu jāparūpējas gan par garīgumu, gan arī par vēlmju piepildīšanos jaunajā darba ciklā. Šeit labi noderēs ozola, kļavas, kalmes, papardes, oša, piparmētras, melisas, vītola, vīksnas, lazdas, plūškoka, vilkābeles slotiņas. Starp pērieniem ļoti labi noderēs kārtīga, nesteidzīga relaksējošā masāža ar priežu, vīgriežu, ievu vai asinszāļu eļļu. Var izmantot arī citas sev tīkamas eļļas. Ziemassvētku noskaņojuma veidošanai ļoti labi var izmantot sasmalcinātu egļu zariņu smaržu. Tos var izkaisīt uz pirts grīdas, vai arī var tiem uzliet verdošu ūdeni un izmantot liešanai uz akmeņiem. Labas ir arī kontrastprocedūras – peldes āliņģī, sniegā, kā arī sniega sedziņa uz lāvas, kad esat uz lāvas pamatīgi izkarsējušies. Pēršanās procesu jauki noslēgt ar medus masāžu vai kādu citu kosmētisku procedūru. Ziemassvētkos noteikti pirtī neiederas nekāda steiga, tādēļ neplānojiet pirts reizē citus pasākumus un ejiet pirtī tikai ļoti labā kompānijā.

Mūsu puzuriem - piramīdu enerģētika


Ziemassvētku tradīcija ir arī rotājumu pagatavošana. Latvieši tos darināja no dabiskiem materiāliem, un katram rotājumam bija sava skaista dvēselīte, jo parasti tos gatavoja bērni, ieliekot visu savu tīro mīlestību. Tradicionālākais rotājums – puzurs ir ne tikai skaists, bet arī enerģētiski ļoti spēcīgs, tas lieliski attīra telpu no nevēlamām enerģijām. Ja diegā iekārts puzurs pats no sevis griežas, tas nozīmē, ka tas strādā. Esam paraduši apbrīnot Ēģiptes piramīdas, bet neesam padomājušu, ka mūsu puzurs ir daudzu mazu piramīdiņu sakopojums, un, jo tas lielāks, jo spēcīgāk darbojas. Enerģētiski labi iedarbojas arī citi tradicionālie veidojumi – salmu vītnītes, bumbveida puzuri, u.c. Ziemassvētkiem ļaudis sāk gatavoties jau labu laiku iepriekš. Telpu izpušķošanai lieto salmenes, smilgas, viršus, niedres, salmus, paegļu zarus, putnu spalvas. Arī eglītei ir īpaša loma, tā nāk no senču dzīvības koka, ko ziemas saulgriežos ienesa namā. Ar tās zariem iepēra cilvēkus, lai viņiem būtu svētība, dzīvīgums, veselība. Eglīte saistās arī ar uguns un gaismas burvību, apvienojot divas mūsu sentēvu tradīcijas – dzīvības zaru un uguns svētību.

Lai gada neveiksmes sadeg bluķī!


Viena no senākajām tradīcijām ir bluķa vilkšana. To varētu uzskatīt par vienu no Latvijā jau gandrīz izzudušo uguns rituālu variantiem. Uguns ir attīrīšanās, pāriešana jaunā kvalitātē, tādēļ vēlams, lai svētkos degtu pēc iespējas vairāk svecīšu liesmiņu. Dabisku, nevis mākslīgu. Bluķa vilkšanai jau iepriekš sagādā lielu ozola bluķi, kuru bluķa vakarā velk no vienas sētas uz otru pa dažādām vietām, sevišķi tur, kur gadījušās likstas un nelaimes, un pēdējā vietā sadedzina. Sadedzinot bluķi, tam līdzi sadeg visas gada neveiksmes, ļaunumi, bēdas. Bluķa velšana atgādina Saules kustības, un tā sadedzināšana – gaismas uzvaru pār tumsu un līdz ar to Saules un siltuma atgriešanos Dabā.

Ziemassvētku vakarā neiztiek arī bez zīlēšanas. No svina vai sveču taukiem lej laimes. Ielejot izkausēto svinu vai taukus aukstā ūdenī, rodas īpatnēji veidojumi, kurus mēģina iztulkot un paredzēt laimi nākamajā gadā.

Sanākat, jaunas meitas,
Šovakar laimes liet;
Man iedeva vecaistēvs
Bikšu pogu riekšaviņu.

Dievs sēžas pie mūsu galda


Šī zīlēšana, laimes liešana un daudzas citas jautras izdarības ir plaši aprakstītas latviešu tautas ticējumos, arī dainās. Tā ir vērienīga informācija un liecina par šo svētku lielo nozīmi tautas dzīvē. Esiet Ziemassvētkos jautri, trakulīgu izdarību pilni, tad arī nākošais gads jums būs skaists!

Ziemassvētkos dažādiem līdzekļiem apkaro ļaunus garus. Te noder sērmūkslis – arī pīlādzis, bucene jeb pucene, kas ir vecs burvestību koks un no tā baidās raganas un skauģi. No sērmūkšļa Ziemassvētkos pagatavo mazu krustiņu, to nes rudzu laukā un paslēpj zem sniega, lai nākamajā gadā būtu labi rudzi. Ļaudis pavada Ziemassvētkus pār kalnu, lai sagaidītu tos citu gadu:

Paldies saku Dieviņam,
Nu atnāca Ziemassvētki;
Dievs lai dod veselību
Lieldieniņu sagaidīt.

Tikai savas tautas kultūras nicinātājs var neredzēt sentēvu Ziemassvētkos slēpto, dziļo tikumisko saturu. Protams, nevar gribēt, lai mūsdienās viss notiktu kā pirms 300 gadiem. Tomēr pamatprincipus ir jācenšas piemērot šodienas apstākļiem, tas nodrošinās mūsu Dievatziņas dinamiskumu un izdzīvošanas spēju. Nav mazsvarīgi, lai dvēsele būtu gaiša un saticība droša, lai Dievs stātos mūsu pulkā, sēstos pie mūsu galda, nesdams svētību katram atsevišķi un visiem kopā.


Avots: http://www.saulesjosta.lv/modules.php?op=modload&name=News&file=article&sid=139&mode=thread&order=0&thold=0
Kategorija: Dziednieki | Pievienoja: Saulite (05.12.2010) | Autors: Ziedonis Kārkliņš
Skatījumu skaits: 1323 | Komentāri: 1 | Reitings: 5.0/1
Komentāru kopskaits: 1
1  
turpinājums forumā http://reiki.ucoz.lv/forum/18-119-1
un lūgums dalīties pieredzē gan jau vecmāmiņas ir šo un to pūrā atstājušas biggrin

Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Mūsu aptauja
Kādu informāciju meklējat vietnē?
Atbilžu kopskaits: 2259
Mini-čats
Vietnes draugi
Statistika

Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0

Copyright © reiki.ukoz.lv 2016 Grāmatu un tulkojumu jebkāda veida pārpublicēšana - aizliegta!
Bezmaksasmājas lapu uzturēšana - uCoz