Es vēlu visiem Laimi! 

Met, Dīveņ, zalta kristu šuos ustobas dybynā!
Kas najēdis, lai pajēde, kas nedzēris, lai padzer. 36681.

Ziemassvētku mielasts aizņem lielu daļu vakara, un dziedāšana turpinās arī pie galda. Raksturīgais piedziedājums Ziemassvētku dziesmām ir “kaladū”, bet citur arī lietots “taldaru”, sevišķi ķekatās ejot.

Sēd’ pie galda, nodzied’ dziesmu, tas Dievam piederas;
Aizjūdz skaisti, pabrauc skaisti, tas ļaudīm patīkas. 789.

Pasadzied, bāleliņ, ar savām māsiņām!
I bitīte padziedāja Ziemassvētku vakarā. 33280.

Kādu dziesmu dziedāsim Ziemassvētku vakarā?
Pīrāgam, nabagam, abi gali nodeguši. 33264.

Atnas man, māmuliņ, Ziemassvētku alutiņ’!
Tad es grazni padziedāšu, alutiņu padzērusi. 54336.

Ziemassvētku mielasts beidzas ar pateicību Dievam.

Paēduši, padzēruši pateicam(i) Dieviņam;
I Dievam pa prātam mūsu jauka valodiņa. 1480.

Ziemassvētku vakara īpatnējas darbības, kas ieilgst vēlu naktī ir: nākotnes zīlēšana, zīmīgas izdarības un vērojumi. Zīlēšanas veidi ir dažādi. Vēl vienmēr latviešiem ir iecienīta laimes liešana no svina, alvas vai sveču taukiem, kas gan tagad pārnesta uz Vecgada vakaru. Ielejot izkausēto metallu vai taukus aukstā ūdenī, rodas īpatnēji veidojumi, kuŗus vērojot un tulkojot mēğina paredzēt laimi nākošā gadā.

Sanākat, jaunas meitas, šovakar laimes liet!
Man iedeva vecais tēvs bikšu pogu riekšaviņu. 33286.

Dažādi zīlēšanas veidi uzglabājušies tautas ticējumos. Daudzos no tiem iesaistīti mājas kustoņi un lopi. Jaunas meitas parasti zīlē par iziešanu tautās.

Jaunas meitas kaķi svēra Ziemassvētku vakarā;
Ja svērs kaķis puspodiņa, tad ves meitas šoruden. 33262.

Ziemassvētku vakarā un naktī pieminētas analoğiskas darbības, ar kuŗām cer ietekmēt nākamā gada ražas labu izdošanos.

Es tā stāvu, es tā stāvu Ziemassvētku vakarā,
Lai veldītē nesakrita man daiļajis linu lauks. 33279’

Es tupus tupēju Ziemassvētku nakti,
Lai mani kāposti tup’ auga dārze. 54341.

Ziemassvētku vakarā pazīstama bišu vērošana, kas ir zīmīgi, jo bite dainās parādās kā Saules simbols. Klausoties bišu sanēšanā Ziemassvētku vakarā, ļaudis cer noteikt nākamās vasaras laika apstākļus.

Ar zīlēšanu un citām darbībām pavadīta nakts paiet ātri. Ziemassvētku rītā saimniece iet kūtī aplūkot jaundzimušos lopus.

Zīmassvātku reitiņā aptecēju gūvu klāvu;
Redzu gūteņu dzumušu zelteitīm radzeņīm,
Zelteitīm radzeņīm, sudabreņa nadzeņīm. 33298.

Dainas izceļ Ziemassvētku ilgo un jautro svinēšanu, kad dzīŗojot un priecājoties naktis paliek negulētas.

Ziemassvētki atnākuši, pastaliņu plēsājiņi;
Trīs dieniņas, trīs naksniņas, ne miedziņa negulēju. 33247(4)

Ziemassvētkos sevišķi uzsvērta dejošana un rotaļās iešana ļaužu priekam.

Vai lielie Ziemassvētki, pastaliņu plēsējiņi!
Pieci pāŗi jau noplēsu, vēl kurpītes iznēsāju. 33250.

Ziemassvētki četri brāļi pastaliņu pūdētāji;
Kad noplīsa pastaliņas, tad ar kārklu vīzītēm. 54363.

Starp Ziemassvētku rotaļām raksturīga ir “Vilks un kaza”, kur simboliski attēlota gaismas zudumā iešana pirms ziemas saulgriežiem. Rotaļnieki sastājas dārziņā un sadodas rokās. Dārziņa vidū liek meitu, kas domāta kaza, ārpusē stāv puisis – vilks. Vilkam atļauts lietot tikai vienus “vārtus” starp diviem dārziņa dalībniekiem, kaza turpretim var no vilka izvairīties, ejot caur visiem vārtiem. Rotaļu sākot, visi dzied:

Bolta kaza velējos straujas upes maļeņā:
Voj pet snīgu, voj pet ļeitu, voj pet sovas precenīks.
Pa to laiku kaza skraida no vienas vietas uz otru, no vilka vairīdamās. Rotaļnieki dzied:

Sorgôt, goņi, sorgôt, goņi, beus kozai preceņīki:
Viļceņš sovus zôbeceņš rôveņā baļinava,
Rôveņa baļinava, nīdrojā šeūdenava.

Kad vilks kazu noķēris, abu vieta nāk cits pāris. Šai rotaļai vairāki varianti. Citā variantā vilkam liegtie vārti apzīmēti ar citu dzīvnieku vārdiem. Tad vilks staigā apkārt, vaicādams pēc vārtu nosaukuma, kamēr atrod vilku vārtus, un tad sākas
kazas ķeršana.

Citā rotaļā pele iet zirņus zagt. Arī šai rotaļai vairāki varianti. Ir apgabali, kur tā dziedāta ar līgošanas un rotāšanas piedziedājumiem – tātad citos gadalaikos. Ziemassvētku rotaļu ciklā arī iederas dziesmas par kaķīša asarām, kas tēlo atkusni.

Kaķīšam bērns nomira Ziemassvētku vakarā;
Visi lauki aptecēja ar kaķīša asarām. 33265.

Apledojušu un apsarmojušu koku tēlojums izteikts dainā ar gleznainu priekšstatu ainu.

Sudrabiņa lietiņš lija Ziemassvētku vakarā,
Visi sīki žagariņi sudrabiņu vizināja. 33305.

avots - http://www.dievturi.org/ZIEMASSVETKI.htm

Lai naudas nekad netrūktu, tad Ziemassvētkos nedrīkst visu naudu izdot.

Ziemassvētku un Jaungada naktī deviņas reizes jāēd, lai visu gadu nekā netrūkst. Pēc ēšanas pilni trauki visu nakti jāatstāj uz galda.

Ziemassvētku naktī vajag likt maizi uz galda, tad tās nekad netrūks.

Ziemassvētku naktī svešinieki nav jāpatur mājā.

Ja ziemassvētku naktī neapgāž ragavas, tad tās visu nakti skraida apkārt.

Ja Ziemassvētku rītā pamostas agri, tad visu gadu neaizgulēsies.

Kas Ziemassvētku rītā pirmais pieceļas, tas visu gadu ies pirmais ar darbiem priekšā.

Ziemassvētku rītā visi darbi tumsā jāpadara, tad turpmāk visi darbi labi veiksies.

Pirmo Ziemassvētku rītā jāsargā bērni, lai tie neaizskrietu uz kaimiņiem, jo tad darbs vairs neveicoties.

Ja pirmo Ziemassvētku vakarā pie debesīm daudz zvaigžņu, tad nākošā vasarā būs daudz sēņu.

Ja līdz Ziemassvētkiem daudz sniega, tad vasaras raža būs pelavas; bet, ja pēc Ziemassvētkiem daudz sniega, tad raža būs brieduši graudi.

Kāds laiks ir pirms Ziemassvētkiem, tāds ir atkal vasarā pirms Jāņiem.

Ja līdz Ziemassvētkiem daudz sniega, tad līdz Jāņiem būs daudz lietus.

Ja pa Ziemassvētkiem dziļi sniegi, tad Jāņos gaidāms slapjš laiks; ja sekli – Jāņos skaists siena laiks.

Ja pēc Ziemassvētkiem labs laiks, tad pēc Jāņiem arī būs labs laiks.

Ja ap Ziemassvētkiem vēl redz melnu zemi, tad ap nākošiem Jāņiem tā vietām būs balta no vēlīnām salnām.

Senlatviešu Ziemassvētku tradīcijas

Svinību vēsturiskajā pamatā ir bailes, ka zūdošā dienas gaisma var neatgriezties, ja cilvēks neveiks noteiktus rituālus. Kad druvās pabeigti ražas novākšanas darbi, kad rijās pēdēji graudi nokulti un novietoti apcirkņos, klāt ir svētki, lai daudzinātu pagājušā gada pūliņus un grūtumus, lai slavētu druvu auglību un ražu, lai sveiktu saules gaismas un siltuma atgriešanos dabā.

Raža bija jau novākta, tādēļ senajiem latviešiem tas bija visīstākais nostāstu un pasaku stāstīšanas laiks, laiks mīklu minēšanai, dziedāšanai, spēlēm un zīlēšanai. Domājams, ka joprojām Ziemassvētku nakts zīlēšanas tradīcijas ir lielā cieņā, jo kurai gan jaunai meitai negribētos uzzināt no kuras debespuses nāks sengaidītais precinieks un cik ilgi līdz tam vēl jāgaida.

Ziemas saulgriežus jeb Ziemassvētkus latvieši parasti svinēja trīs dienas – no 24. līdz 26. decembrim. Tā kā zemniekiem tas bija arī auglības, cerības un pārticības laiks, tad dainās Ziemassvētki ieguvuši salīdzinājumu «bagātie», kad netrūkst ne ēdienu, ne dzērienu. Svētku galdā latvieši cēla cūkas un kazas gaļu, zirņus, pupas, desas, baltmaizi un raušus. Goda vietā bija īpašs graudu ēdiens – ķūķis. 24. decembra vakars bija Ķūķu vakars. Graudu ēdieni mītos simbolizē dzīvības procesu nepārtrauktību, cieņu pret senčiem, no kuru labvēlības iedomājās atkarīgu turpmāko labklājību. Galvenās latviešu tautas Ziemassvētku tradīcijas ir mieloties svētku naktī, vilkt bluķi, iet čigānos jeb budēļos, zīlēt un dāvināt dāvanas. Tāpēc, arī mēs jums novēlam:

Lai visiem jaukas dāvanas,
Kas iepriecina sirsniņas,
Lai svētkos uzklāts bagāts galds
Un visiem tiek kas gards un salds.

Piparkūku pagatvošana.

Sastavdaļas 500g iesala ekstrakta 200g sviesta vai margarīna 300g cukura 2 olas 1kg miltu nepilna tējk. sodas 1 ēdamk. garšvielu (kanēlis, kardamons, koriandrs, krustnagliņas, sasmalcinātas virces)

Pagatavošana

1. Iesala ekstraktu, cukuru un sviestu (vai margarīnu) uz lēnas uguns uzvāra.

2.Karstajam maisījumam pievieno garšvielas, iemaisa pusi miltu un atdzesē.

3. Tad pievieno olas un piemīca pārējos miltus, kas samaisīti ar sodu (vai cepamo pulveri).

4. Pēc tam mīklai vajadzētu nogatavoties ledusskapī, ietītai pergamentā, folijā vai polietilēna maisiņā.

avots: spoki.lv

Ja Ziemassvētku rītā uzceļas agri, tad visu gadu neaizgulēsies.

Ziemassvētkos vajaga deviņas reizes ēst, tad būs bagāts.

Zaļi Ziemassvētki dara baltas Lieldienas.

Ja pirmo Ziemassvētku vakarā pie debesīm daudz zvaigžnu, tad nākošā vasarā būs daudz sēņu.

Ziemassvētku vakarā jātura maize, sāls un uguns uz galda, tad nākamais gads būs svētīgs.

Zem traukiem uz galda saliek maizi, atslēgu, gredzenu, naudu, smiltis un ļauj katram paņemt savējo. Kas izvelk maizi – būs pārticis, atslēgu – būs saimnieks, gredzenu – apprecēsies, naudu – kļūs bagāts, smiltis – viss izjuks, kā uz smiltīm būvēts.

Ziemassvētku dienā pret slimībām un ļauniem gariem istabas jāpušķo ar meldru puzuriem un no salmiem taisītiem lukturīšiem un putniņiem, tie jāpiekar pie griestiem.

Ziemassvētku rītā visi darbi tumsā jāpadara, tad turpmāk visi darbi labi veiksies.

Ziemassvētku un Jaungada rītā pirms gaismas iekurina drusku krāsni, lai dūmi ietu caur skursteni, tas mājai nesot laimi.

Ziemassvētku vakarā ātri jābeidz darbi, lai darbi labi veiktos visu gadu.

Lai nākamā gadā būtu pilnība mājas dzīvē, Ziemassvētku vakarā atstāj pilnu galdu ar ēdieniem un dzērieniem uz nakti.

Ja pirms Ziemassvētkiem daudz sniega, pirms Jāņiem būs daudz daudz lietus.

Ja Ziemassvētkos ir sniegputenis, nākamgad būs daudz medus.

Ziemassvētku vakarā velk ar krītu uz visām durvīm krustus, tad ļaunais gars iet prom.

Ziemassvētku naktī vajag likt maizi uz galda, tad tās nekad netrūks.

Ja pēc Ziemassvētkiem labs laiks, tad pēc Jāņiem arī būs labs laiks.

Ja ap Ziemassvētkiem vēl redz melnu zemi, tad ap nākošiem Jāņiem tā vietām būs balta no vēlīnām salnām.

Ziemassvētku un Jaungada naktī deviņas reizes jāēd, lai būtu bagātība mājās, tikai pirkstus nedrīkst nolaizīt.

Ja līdz Ziemassvētkiem daudz sniega, tad līdz Jāņiem būs daudz lietus.

Ja līdz Ziemassvētkiem daudz sniega, tad vasaras raža būs pelavas; bet, ja pēc Ziemassvētkiem daudz sniega, tad raža būs brieduši graudi.

No sērmūkšļa Ziemassvētkos pagatavo mazu krustiņu, to nes rudzu laukā un paslēpj zem sniega, lai nākamajā gadā būtu labi rudzi.

Kāds laiks ir pirms Ziemassvētkiem, tāds ir atkal vasarā pirms Jāņiem.

Tiem, kas par pesteļiem, burvjiem un zavatniekiem izliekas, tajā svētā naktī liela staigāšana pa citu staļļiem un kūtīm. Uz galda visu nakti jādedzina svece, lai varētu redzēt, ka velns neienāk. Tikmēr mājas iemītnieki spēlē kārtis un dzer brandavīnu, ka put vien. Tomēr, ja vēlaties izzināt nākotni, bez iziešanas ārā Ziemassvētku naktī neiztikt.
Vienkāršākais likteņa paredzēšanas paņēmiens, ja dzīvojat pirmajā stāvā, ir trīs reizes apiet ap savu dzīvojamo ēku un pēc tam skatīties logā, tur varēs redzēt savu vai istabā sēdošo cilvēku nākotni. Šādā kārtā var uzzināt, kurš nākamgad mirs, kurš precēsies - pirmais, pa logu raugoties, rādīsies bez galvas, toties otram būs divas. Turklāt vēl kāds ticējums vēstī, ka, ja Ziemassvētku naktī kādam paliek veļas gabals ārā, tad tam tai gadā jāmirst.
“Labvakar, kuiļu tēvs!”

Viens no svarīgākajiem zīlēšanas veidiem Ziemassvētkos un Jaunajā gadā domāts neprecētajiem, sevišķi meitām. Nākamo precinieku var lūkot turpat istabā (ja ir krāsns), atmuguriski pieejot pie krāsns un caur kājstarpi tajā raugoties. Tad var saskatīt izredzēto nākam. Ja būšot pazīstams, rādīšoties līdz pusei, ja svešs – varēšot apskatīt visā augumā. Kādā ticējumā gan minēts – ja redzētais vīrietis nācis baltā tērpts, nebūs gaidāmas vis kāzas, bet nāve.

Dzīvesbiedru nākam varot redzēt arī tad, ja svētku vakarā saslauka mēslus istabā pie sliekšņa un naktī, virsū uzsēdies, sukā matus.

Ja dzīvojat vai svinat Ziemassvētkus laukos, piemērota vieta nākotnes izzināšanai būs kūts. Meitas svētku naktī var doties uz kūti aitas ķert. Tai, kurai izdevies notvert aunu, gaidāmas precības, bet tām, kurām gadījusies aita, šie prieki vismaz vēl gadu ies secen. Līdz kūtij, ja tajā ir cūkas un vismaz viens kuilis) no mājas var doties jāšus uz krāsns kruķa. Tur nonākot jāsaka: “Labvakar, sivēnmāte!” (citā ticējumā – “Labvakar, kuiļu tēvs!”). Ja pretī atrūks kuilis – nāks brūtgāns, ja turpretī cūka – precinieka nebūs.

Dzīvojot ezera tuvumā, izmantojams cits zīlēšanas paņēmiens. Meitai jāapvelk balts krekls un jādodas uz ezeru. Tur izcirstā āliņģī ūdenī jāapmērcē viens piedurknes gals. Tad jādodas mājup un tāpat ar slapju jādodas gulēt. Kas sapnī piedurkni ar šķērēm nogriezīs, tas būs nākamais vīrs.

Tām, kam līdz ezeram tālu, dusēt ejot, zem gultas jāliek bļoda (citur – trīs krūzes) ar ūdeni un pār to jātaisa tilts no skaliem (vai jāpārklāj bļoda ar dvieli). Kas pār šo tiltu pāriet (no pēdējās krūzes – arī izdzer ūdeni) vai iedod dvieli muti noslaucīt, tas arī kļūs par izredzēto. Pagalvī, lai izzīlētu otru pusi, varēja likt arī cirvi, galvā maukt no Jāņiem saglabātu vaiņagu, kas vīts no deviņu sugu puķēm (pa deviņiem ziediem no katras). Savukārt puišiem, lai uzzinātu, vai precēsies, zem gultas jāber mieži. Ja tos pa nakti kāds aizskāris, piemēram, grauzusi pele, puisis apsievosies. Var pusnaktī iet uz krustcelēm un tur kaisīt linus, kura meita sapnī izsētos linus (acīmredzot jau izaugušus) plūks, tā būs īstā.
Nākamo sievu parādamies puisis var redzēt arī tad, ja Ziemassvētku naktī uzkāpj bēniņos un gaida, nostājies aiz skursteņa. Mūsu senči tālredzīgi nodrošinājuši katru ar otru pusīti, citā ticējumā paredzot, ka meitai (ja tā grib vīru), kailai jākāpj uz bēniņiem, trīs reizes jāskrien ap skursteni un tad jāgaida izredzētais.
Mēness sola laimi, tārpi – sarežģījumus veikalos

Visa ģimene Ziemassvētku vakarā nākotni var pareģot ar šādu paņēmienu. Vajag ņemt tīru trauku, līdz pusei piepildīt ar ūdeni, tad pagatavot linu maciņu un iebērt safrānu, līdz šķidrums kļūst dzeltens, pielikt olas baltumu un maisīt ar vienu pirkstu, sakot: “Per fas, et nefas fiat mixtura.” Tad bļodu kādu laiciņu jāliek mierā un jāvēro, kas tajā radīsies. Ja puķes un koki, tad iedomātā vēlēšanās piepildīsies, redzot putnus, dabūsiet priecīgas vēstis, bet ērglis nozīmē laulību, precēšanos un prieku. Arī gredzens ir uz precēšanos, taču laulātiem zīlētājiem gluži pretēji – uz drīzu šķiršanos. Stārķis liecina par dzīves maiņu, savukārt sirds norāda uz labu cilvēku. Zivis gan nesola neko labu, tās brīdina, ka nākamībā būs jāsastopas ar ļaunu cilvēku. Mēness sola tālu ceļošanu un laimi, kā uz ūdens, tā zemes. Punkts brīdina, ka saņemsiet vēstuli vai jaunu ziņu, čūska – ka sastapsiet viltīgu cilvēku, bet saule garantē priecīgu un labu dzīvi. Tiesa, ja tā iegrimusi padebešos vai satumsusi, būs nelaime un ļauni laiki. Dažādus sarežģījumus, kā sabiedrībā, tā veikalos, sola arī tārpi.

p.s. par cik Andai nav datoram uzstādīts latviešu valoda, tāpēc es visu salaboju lai varat bez problemām visu izlasīt, bet tiešām ļoti interesanti

Laimītes liešanas rituāls.

Laimi kausējot jāskaita vārdiņi: „Dod Dieviņi man redzēt, ko Laimīte atnesusi, dod Dieviņi saglabāt, sav(u) Laimīti azotē!” Bez šiem vārdiņiem čiks vien sanāk. Mūsmājas tas ir viens varens rituāls un jādara Ziemassvētkos, svecītei - kuras gaismiņā skatās, kas sanācis obligāti jābūt baltai, atkal tāpēc lai Laimītei actiņas neapžilbtu no krāsam.
Vai zini, ka eglīti jāpušķo 2 reizes! Uz Ziemassvētkiem vienkārši - mēs vai nu sienam lentītes, vai salmu dekoriņi, bet bez visādiem spīguļiem un vizuļiem, jo Ziemassvētki ir burvestību laiks un lai Laimītei neapžilbtu acis un viņa redzētu kur jāiegriežas eglei jābūt vienkāršai. Bet Jauno gadu sagaidot – krāšņai, ar spīguļiem, tad jo krāšņāk jo labāk.

Mēs katru gadu taisām eglīti meža zvēriem, mums ir noskatīta viena egle, kuru mēs uz Ziemassvētkiem izrotājam ar burkāniem, kāpostiem, kartupeļiem, kādreiz arī no salmiem taisījām dekoriņus, kādu našķīti arī, piem., cepumiņus. Tad pēc pāris dienām ejam skatīties, ja dzīvnieciņi mielojušies, visu gadu būsim paēdusi.
Arī no vecmāmiņas pūra lādes. Jā, liekam ari slotiņas, piem. nātru, pelašķu utt.

Ziemassvētkos un Jaunajā gadā mums no laika gala bijušas visādas izdarības.
mēs attīrām māju - aizdedzinām svecīti, visi, kas ir sastājamies viens aiz otra, ejam pa katru telpu pulksteņa virziena un skaitam, viss sliktais ārā un viss labais, uzskaitām kas, iekšā. Tā mēs to visu izvadam pa ārdurvīm ārā. Tad uz sliekšņa uzberam šķipsniņu sāls, skaitot, nekas slikts iekšā netiks, ne ienests, ne ielaists, viss paliks ārā.
Lienam ari pagultēs, aizdurvēs un visur kur, mums pat vienu gadu viens ciemiņš iesprūda pagulte, tas gan bija kuriozs

Vēl, man vecmāmiņa mācīja, Ziemassvētku dāvaniņas nekad nedrīkst atvērt ar tukšu vēderu, vispirms jāpaēd mielasts un tad pantiņi un dāvanas, jo ja vēders tukšs dāvaniņas un dāvinātāja vērtība pazudīšot tukšumā, arī obligāti jāskaita pantiņš par dāvaniņu, jo tas ir, ka paldies Salavecītim par pūlēm!

Ziemassvētku vakara gulēt ejot jābūt mugura baltam kreklam vēlams jaunam, tas simbolizē tīrību un visu gaišo, tad nākoša gadā neslimo, nevar noskaust utt.

Ļoti interesants un mēs tā darām. Ziemassvētkos - koridori jābūt noliktam čībiņu pārim ,tā lai uzreiz var iekāpt. Katram pie gultas ari jāatstāj savas čībiņas tāpat, lai var iekāpt, akurāti, blakus vienu otrai. Tas tāpēc lai Laimīte varētu viegli katram iemīt celiņu, un ielikt latiņu. Tas esot svētīts cilvēks!

Ziemassvētki ir ģimeņu svētki, ciemiņiem līdz plkst. 22 atļauts būt, tad jāpavada mājas, ja iznāk, ka paliek, tad ja sieviete, saka: ”Man ir mīļa māsiņa mēs ka divas ūdens lāses sadzīvojam”, ja vīrietis: „Man mīļš brālītis, daudz darbinu palīdzēja.”

Runājot par tiem deviņiem ēdieniem, mūsdienu cilvēkiem jābūt 12 ēdieniem tie 9 bija domāti tāpēc, ka cilvēki ieturēja gavēņus un lai negrēkotu gavēņa laika tad ēdienu lūdza uz 9 mēnešiem, tā kā mēs negavējam mēs liekam 12 ēdienus, lai katru mēnesi būtu ēdiens.

http://www.nacionalisti.lv/galerija/273/

http://pedagog.eparhia.ru/for_pedagog/org_prazd/christm/ruk/

labi gan kad tas ir noticis un vēl Ligitas zināšanas tad jau kopā sanāk diezgan daudz

Sagatavošana

Pieberiet ūdenī trīs tējkarotes maltas kafijas un uzvāriet to.

Novietojiet katliņu uz šķīvja, kurā iebērts sāls un nogaidiet līdz nosēžas kafijas biezumi.

Uzmanīgi nolejiet šķidrumu.

Biezumiem pielejiet glāzi auksta ūdens.

Atkal uzlieciet uz uguns un uzsildiet šķidrumu.

Kad šķidrums uzsildīts izlejiet to uz tīra šķīvja.

Piepildot šķīvi līdz pusei, pagroziet to, lai biezumi vienmērīgi pārklāj šķīvi.

Kad šķidrums atdzisis, uzmanīgi nolejiet ūdeni, līdz uz šķīvja paliek tikai kafijas biezumi.

Tagad uzmanīgi ieskatieties - Jūs variet ieraudzīt, ka ir izveidojušies daudzveidīgi zīmējumi. Atrodiet līdzības ar dažādiem priekšmetiem. To nozīme ir:

Taisnas līnijas - ilga un laimīga dzīve.

Izliektas līnijas - daudzveidīgas dzīves problēmas, ja līniju nav daudz, tad tam nav liela nozīme.

Graudi, izbērti pa vienu līniju - viegli pārvaramas grūtības.

Apļi bez traipiem - nauda.

Apļi ar traipiem - bērni.

Vainags - panākumi Jums svarīgā lietā.

Krusts - ziņa par nāvi.

Trīsstūris - jauns darbs vai paaugstinājums darbā.

Daudz trīsstūri - ienākumi vai atradums.

Kvadrāti - garlaicīga laika pavadīšana.

Čūska - neuzticība, nodevība.

Zirgs - ceļš, ceļojums.

Putns - patīkamas ziņas.

Suns - uzticams draugs, viņa palīdzība.

Zivs - uzdzīve..

Jātnieks - palīdzība no ietekmīga cilvēka.

Dzīvnieks (ne suns un zirgs) - ienaidnieks.

Zieds - mīlestība.

Zieds ar krustu - precības.

Zieds ar apļiem - liela nauda.

Sirds - spēcīga iekāre.

Koks - popularitāte, slava, lieli panākumi.

Māja - tai tuvāk atrodošās figūra, attiecas uz Jūsu ģimeni.

Pusmēness - veltas cerības.

Restes - arests vai bezizejas situācija.

Vāze, trauks - asaras, pārdzīvojumi, vilšanās.

Liels melns traips - liela nelaime.

šo rituālu var arī veikt vasaras saulgriežos

Vēlamo vizualizēt,tad piefiksēt.Nomierināties,apsēsties,iededzināt sveci(vēlams vaska),nolikt priekšā papīra lapu un pamodināt sevī laimes sajūtu par iespēju atrasties uz šīs zemes.Tā mīt ikvienā,tikai bieži vien pamesta,aizmirsta,kaut kur ieslēgta.
Lapas augšējā malā uzrakstīt""Es pateicos Visumam par to,kas man jau ir un vēl būs,lai īstenotu savas vēlmes un vajadzības.Man ir pietiekami daudz:laika,naudas,mīlestības,pacietības,veselības.
Tad uzzīmēt saulīti,zvaigznīti vai citu simbolu un,vispirms vizuāli iztēlojoties,tagadnes formā minēt to,kas nākamajam gadam nepieciešams.

*Man ir skaista divstāvu māja.
*Mana alga ir 2000 latu mēnesī.
*Man ir sirsnīgas attiecības ģimenē.
*Man ir diploms par veiksmīgi beigtām studijām.
*Es mācos ............ skolā.
*Man ir ceļazīme braucienam uz Ro.
*Man ir ekonomiska mašīna.

utt. veidojies savu sarakstu pēc savām vēlmēm
Ziemassvētku pasūtījumā tomēr vislabāk iederas garīgās lietas, jo darbojas princips: ja līdzsvarojas dzīves nemateriālā puse, sakārtojas arī materiālā.
Līdzeklis,kas vizualizācijas plānu dara dzīvu-Mīlestībā atskārstas pateicības jūtas.Teksta beigās noteikti vajadzīgi vārdi:"Es pateicos Augstākajiem spēkiem par visu,kas man jau ir.Un zinu-to,kas vēl būs,saņemšu īstajā laikā."
Nu Dieviņi,tava vaļa,nu tavā rociņā-nodod savu dz'vi Dieva prātam un kārtībai.
Ja prasība pēc jaunā nesakņojas spējā ar pateicību saskatīt to,kas jau ir,vēlamo dabūjam,ta'ču kaut kas svarīgs no esošā tiek atņemts.Tieši pateicība ir tā,kas esošo sasaista veselumā ar atnākošo.
Kad šis vizualizācijas plāns bgatavs,to piesprauž vietā,kur ik pa laikamērti iemest acis.Tas nekas,ka to varbūt izdarīs arī kāds īgņa-lai kādi būtu viņa komentāri,ēterā tiek palaists vēlmes pastiprinājums.
Kura ieceru daļa īstenojusies,to nosvītro.
Sarakstu nomaina,tikai veidojot nākamo plānu.
Un sveci vēlams izdedzināt visu-tā par savu vajadzību tiek atgādināts ar zalves spēku.