Zemei ir dažādas starojuma zonas: nelabvēlīgas - ģeopatogēnās zonas
un zonas ar labvēlīgu starojumu. Šīs zonas nosaka rīkstnieks jeb
operators. Atrodoties virs zonas, operators pieslēdzas šai vietai un
starojums nonāk līdz zemapziņai, kas savukārt izraisa muskuļu
saraušanos. Tas nozīmē, ka cilvēks pats neapzināti šo rīkstīti,
svārstiņu vai rāmīti griež. Tajā pašā laikā varam teikt, ka tā nav gluži
neapzināta darbība, jo cilvēks pirms tam sev ir devis uzdevumu atrast
šo vietu, ko savukārt, kad starojums ir saņemts, smadzenes pārvērš
impulsā, kas tiek novadīts uz muskuļiem un izpaužas kā rīkstītes
griešanās vai svārstiņa šūpošanās.
Parasti iesācējiem –
rīkstniekiem, rāmītis griežas tur, kur ir novērojams jebkāds starojums.
Ja cilvēks trenējas, tad iespējams iemācīties izšķirt starojumu, proti,
viņš spēj koncentrēties uz noteiktu starojumu, piemēram, uz ūdens āderu
vai Hartmaņa, vai Karī tīkla zonām, vai pozitīvo uguns āderi. Operators
savai zemapziņai dod uzdevumu atrast konkrētu starojumu jeb zonu, un
brīdī, kad enerģija atbilst konkrētai zonai, notiek muskuļu saraušanās,
pagriežot rāmīti vai iekustinot svārstiņu.
Ko tas nozīmē? Tas
nozīmē, ka cilvēka maņām ir daudz plašāks diapazons, nekā ikdienā mēs
esam raduši uzskatīt. Zinām, ka cilvēks spēj uztvert skaņu svārstības no
10 herciem līdz 20 000 herciem, tālāk seko optiskais diapazons, bet
neviens nav līdz šim pierādījis, ka pārējos starojumus cilvēks neuztver.
Viņš nedzird, neredz, bet viņš tos uztver sensori. Šos starojumus
uztver jebkurš. Cita lieta, ka ne visiem ir trenēta atbildes reakcija.
Raimonds Sproģis (www.saulesjosta.lv)intervē dziednieku Viktoru Kocēnu
Vai rīkstīte un svārsts spēj darboties visu cilvēku rokās? Cilvēkus
varam nosacīti iedalīt divās grupās. Tā pirmā grupa ir cilvēki, kuriem
šīs spējas ir dotas no Dabas, tātad iedzimtas. Lai konstatētu starojumu,
viņiem nav vajadzīga rīkstīte. Viņi šo starojumu spēj redzēt pat ar
acīm, kā spīdošas vai tumšas joslas, kā migliņu. Šiem cilvēkiem arī
atbildes reakcija ir iedzimta - parasti, kad viņi pieķeras rīkstītei, tā
viņu rokās griežas. Otrā cilvēku grupa šo starojumu nejūt, bet ja grib
trenēties, tad ar laiku šo refleksa spēju var sevī izkopt. Tas ir tāpat,
kā iemācīties spēlēt kādu mūzikas instrumentu. Tomēr manā praksē ir
bijuši gadījumi, kad cilvēkam rokās rīkstīte negriežas, bet, uzliekot
plaukstas virs starojuma zonas, viņš šo starojumu izjūt. Tātad jāprot
savās izjūtās ieklausīties. Tādu, kuru rokās rīkstīte vai svārstiņš
nedarbotos, ir ļoti maz. Ja nu tomēr tas tā ir, tad parasti par iemeslu
kalpo šo cilvēku pašu noliedzošā attieksme pret šādu iespēju.
Jūs nupat pieminējāt uguns āderes. Mūsu lasītāji par tām retāk dzirdējuši. Uguns
āderes tiek daudzkārt pieminētas, bet reti ar paskaidrojumiem. Ja par
ūdens āderēm ir skaidrs, ka tie ir ģeoloģiski slāņi zemē, kuri
aizpildīti ar ūdeni, un tās var būt dažādas: gan seklas, gan spēcīgas,
tad uguns āderes ir pavisam kas cits. Uguns āderes var atrast pēc
sajūtām. Šādās vietās cilvēks sajūt vieglumu, siltumu. To var izjust,
turot roku virs tās. Dažreiz ziemā, nokļūstot šādā vietā, rodas siltuma
sajūta. Uguns āderu izcelsmes ir dažādas. Viens no skaidrojumiem ir
tāds, ka uguns āderes ir pozitīvs torsionu lauks (vērpe uz kreiso pusi).
Otrs cēlonis uguns āderēm varētu būt rūdas iegulas. Uguns āderes ir
labvēlīgas visam dzīvajam – cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem. Pat zāle
šādās vietās ir leknāka un zaļāka, koki savukārt ilgāk saglabā savu zaļo
ietērpu rudenī, bet pavasaros savukārt ātrāk sazaļo. Senie latvieši
šādās vietās būvēja savas apmetnes, tātad viņi prata izmantot šo zemes
spēku saviem nolūkiem. Uguns āderēm ir vērojama tīklveida struktūra, un
bieži vien to virziens ir perpendikulārs ūdens āderēm. To esmu Dabā
novērojis. Svētvietās virs uguns āderēm izvietoja akmeņus, kas virzīja
un pastiprināja starojumu.
Vai iespējams virzīt uguns āderu starojumu kādā konkrētā virzienā? Jā,
protams. Jebkuru bioenerģētisku starojumu var virzīt. Tā ir dziednieku
ikdiena. Šo starojumu var sakoncentrēt, to var darīt mehāniski ar dažādu
ģeometrisku figūru palīdzību (piramīdu, akmens krāvumu) un tālāk,
protams, šo starojumu var virzīt. Arī latviešu tautasdziesmā ir teikts:
Es karā aiziedams, sirdi slēdzu akmenī. Tātad enerģija grūtā brīdī tika
ņemta no šīs spēcīgās vietas. Virzīt ir iespējams gan pozitīvo, gan
negatīvo enerģiju. Dabā sliktais vienmēr nāk kopā ar labo un nošķirt to
nav iespējams. Ja kādai lietai ir pozitīvs pielietojums, tad vienādiņ
radīsies iespēja to izmantot arī negatīvi.
Kā rīkstniecību iespējams izmantot dziedniecībā? Parasti
spēcīgs dziednieks visu redz ar aci. Acs šajā gadījumā strādā kā
rentgens. Veselības stāvokļa diagnostiku iespējams veikt ar rokām un arī
ar rāmīti. Rāmītim vēlams būt izgatavotam no krāsainā metāla. Ja ūdens
āderu noteikšanai mēs izmantojam varu, dzelzi, tad biolokācijai mēs
izmantojam titāna sakausējumus un citus metālus. Diagnosticēšana ar
rāmīti norisinās šādi: no sākuma atrodam slimo zonu, bieži vien tā ir
zona, kur enerģija cilvēkam ir visliktākā, tālāk šo problēmu skatās
tuvplānā, meklējam slimo orgānu. Dziedinot ar rāmīša palīdzību, mēs
varam konstatēt, kā problēma pamazām sakārtojas. Ar rāmīti iespējams
konstatēt, kā mainās enerģijas pirms dziednieciskā seansa un pēc tā.
Diagnostiku iespējams veikt arī no attāluma, cilvēkam klāt nemaz neesot.
Kādas slimības iespējams diagnosticēt, vai pilnīgi visas? Redziet,
bioenerģētiskā dziedniecība atšķiras no klasiskās medicīnas. Medicīna
nosaka konkrētu diagnozi. Tas ir medicīnas pamatuzdevums. Ārsts nedrīkst
izrakstīt zāles, ja viņš nezin, kas cilvēkam kaiš. Atšķirībā no ārsta,
dziednieks neuzstāda diagnozi ar konkrētu slimības nosaukumu. Dziednieks
veic enerģētisko diagnostiku. Dziednieka uzdevums ir diagnosticēt, kur
cilvēka organismā ir vērojamas enerģijas apmaiņas problēmas. Atbilstoši
enerģētiskajām problēmām pretī ir fiziskās problēmas. Dziednieka
uzdevums ir likvidēt šo enerģētisko problēmu. Sakārtojot cilvēka
enerģētisko lauku, iedarbojoties enerģētiski uz slimajām vietām, bieži
vien notiek pilnīga izveseļošanās bez medicīniskas iejaukšanās – ķīmijas
preparātu lietošanas, ķirurģijas. Cilvēka enerģētiskais lauks tiek
sakārtots, un pārējo izdara cilvēka organisms. Cilvēka organismā ir visi
mehānismi, lai viņš spētu pašdziedināties. Citā gadījumā slimība pēc
dziednieciskā seansa tiek apturēta. Visbeidzot, ja arī slimība netiek
apturēta, tad katrā ziņā tiek atvieglota ārstēšana ar laicīgām metodēm.
Šīs enerģijas ir jebkurā dzīvā organismā, un tas ir loģiski saprotams -
ja enerģiju pastiprina, tad tiek stimulēts sakārtošanās process.
Dziednieks ar savu enerģiju nestrādā, viņš ir starpnieks, kurš strādā ar
Dabas enerģijām, ar tām jāprot strādāt.
Vai ir nozīme svārstiņa, rāmīša formai, materiālam, no kā tie pagatavoti? No
savas praktiskās pieredzes varu teikt, ka ir. Ja cilvēks meklē ar
svārstiņa palīdzību, viņš kontaktējas vienlaicīgi gan ar svārstiņu, gan
ar šo meklējamo vietu. Vara svārstiņi vairāk palīdz zemes enerģijām.
Varam ir smagāka, rupjāka enerģija. Vara svārstiņus varam izmantot, ja
nepieciešams atrast, piemēram, ūdens āderes. Strādājot ar zemes
enerģijām, mums nevajag izmantot jūtīgus svārstiņus, jo tad tie reaģēs
uz dažādiem starojumiem – augu, trūdu enerģijām. Jo spēcīgāks starojums,
jo masīvāku svārstu ieteicams izmantot. Smalkākām enerģijām izmanto
sudrabu, gan arī, kā teicu, titāna sakausējumus. Smalko enerģiju
izmantojam precīzākai problēmas diagnostikai, gaišredzībai. Parasti
izmanto koniskas formas svārstus. Izmanto arī lodīšu svārstus. Senos
laikos izmantoja diegā iekārtu vaska bumbiņu. Mēdz būt arī svārstiņi ar
tukšu, dobu vidu, kurā ievieto kādu vielu, kuru meklē, vai arī ievieto
sāli vai cukuru, kurā ielikta domforma reaģēt tikai uz konkrēto lietu,
kuru vajag atrast.
Sadzīvē daudzi izmanto diegā iekārtus zelta gredzenus... Jā,
un tas darbojas. Arī es sāku ar gredzenu. Tā jau daudzi ir sākuši. Arī
gredzenam ir apaļa forma, sava veida noslēdzošs kontūrs. Tas viss
atbilst taisnībai.
Vai svārstiņus iespējams izmantot nākotnes paredzēšanai? Zinātnē
izdala lineārus un nelineārus procesus. Lineāru procesu var viegli
paredzēt. Piemēram, uzliekot tējkannu uz uguns, varam pēc pieredzes
katrs paredzēt, pēc cik ilga laika ūdens tējkannā uzvārīsies. Ir daudz
dažādu procesu, kurus samērā vienkārši ir iespējams paredzēt, piemēram,
procesus Dabā. Ir tas, ko var paredzēt, ko grūtāk paredzēt un ir - ko
paredzēt praktiski nav iespējams. Vēsturē ir zināmi gadījumi, kad
cilvēki spējuši paredzēt, piemēram, laimīgās loterijas biļetes, bet tie
bijuši ļoti izcili gaišreģi, kuri pasaules vēsturē saskaitāmi uz vienas
rokas pirkstiem. Svārstiņš ir instruments, kas darbojas starp apziņu un
zemapziņu, ar kuru mēs varam izvilināt ārā to, kas mums sēž zemapziņā.
Viss intuitīvais ir apslēpts zemapziņā.
Vai šie instrumenti – svārstiņi, rāmīši ir jāattīra? Citi
mazgā zem tekoša ūdens. Esmu noskaidrojis, ka šie instrumenti diezgan
labi tiek attīrīti, ja iemet karstā dzeramās sodas ūdens šķīdumā.
Attīrīt vajag tad, kad jūt, ka svārstiņš nerāda vairs tā, kā vajadzētu,
vai arī izjūtas ir savādākas. Ja intensīvi strādā, tad attīra reizi
dienā. Es svārstiņu attīru pēc katra diagnostikas seansa. Arī pašam
jāprot atslēgties no enerģētiskajiem strāvojumiem. Atslēgties var
dažādi, pieri nomazgājot avota ūdenī, var pārslēgt domu uz kādu spēcīgu
enerģētisku vietu, vai, raugoties sveces liesmā, var izmantot arī
stiprās latviešu tautasdziesmas. Izmantojot latviešu tautasdziesmas, var
daudzas lietas vērst par labu, ne tikai enerģētiski attīrīties.
Gribu
noteikti uzsvērt, ka tautasdziesmas palīdz ne tikai enerģētiski, bet
arī stiprina tautas pašapziņu. Tautas saliedēšana caur tautasdziesmām ir
daudz vērtīgāka manā izpratnē nekā pat šī personiskā palīdzība, ko
saņemam no tām. Domāju, ka ar šīm senajām tautas gara mantām nākotnē būs
iespējams saliedēt Latvijas tautu, kas ir nākošo valdību uzdevums.
Avots: http://www.e-mistika.lv/?txt=156 |