|
Piedošanas etapi
Cilvēks nevar izveseļoties līdz nav piedevis sev pats. Tas ir principiāls
etaps un atver pārvēršanas iespējas ne tikai mūsu (Eņģeļu) mīlestībai sev, bet gan arī
pašu sirdi un asinis mūsu fiziskajā ķermenī.
Tās ir jaunas asinis, piepildītas ar iegūto mīlestību, apskalos visu
ķermeni, līdzīgi kā brīnum iedarbīgs balzāms, un izdziedinās visas šūnas savā
ceļā. Pat ja Tavs veselais saprāts neļauj Tev tam noticēt – tomēr izmēģini, jo
Tu neko nezaudē.
Patiesas piedošanas etapi, kurus jau ir izgājuši
tūkstošiem cilvēku un kompensēti ar brīnišķīgiem rezultātiem:
1. Noskaidro savas emocijas (dažreiz tās mēdz būt
vairākas). Apzinies, kur Tu vaino sevi vai citu cilvēku, noskaidro kādus
pārdzīvojumus Tev tas izsauc.
2. Paņem uz sevi atbildību. Izrādīt atbildību – tātad
izprast, kad Tev vienmēr ir izvēle – reaģēt ar mīlestību vai bailēm. No kā tu
baidies? Tagad apzinies, kad Tu, iespējams, baidies būt vainots tai pat lietā,
kurā Tu vaino citu cilvēku.
3. Izproti citu cilvēku un noņem sasprindzinājumu. Lai
noņemtu sasprindzinājumu un izprast otru cilvēku, nostādi sevi viņa vietā un
sajūti viņa nolūkus. Padomā par to, ko domā tieši otrs cilvēks, iespējams, kad
vaino gan sevi, gan Tevi – tāpat kā Tu vaino viņu. Viņš baidās, arī tāpat kā
Tu.
4. Piedod sev. Tas ir pats svarīgākais piedošanas etaps.
Priekš tam, lai piedotu sev, dod sev tiesības baidīties, izrādīt vājumu,
maldīties, būt ar trūkumiem, ciest un dusmoties. Pieņem sevi tādu, kāds/a esi
dotajā mirklī, zinot kad tas ir tikai laicīgs stāvoklis.
5. Izjūti vēlmi paprasīt piedošanu. Gatavojoties etapam,
iedomājies sev, kad prasi piedošanu cilvēkam, kuru tu nosodīji, kritizēji vai
vainoji kādā lietā. Ja šis tēls Tev izsauc prieka un brīvības sajūtas, tad esi
gatavs/a nākošajam etapam.
6. Satiecies ar cilvēku, kuram vēlies palūgt piedošanu.
Pastāsti viņam par saviem pārdzīvojumiem un paprasi piedošanu par to, kad
nosodīji, kritizēji vai neieredzēji to. Par to kad esi pats/i esi piedevis/usi,
piemini tikai tadā gadījumā, ja viņš/a par to ierunāsies.
7. Nodibini sakaru un pieņem lēmumu it kā būtu viens no
vecākiem. Atceries līdzīgu situāciju pagātnē ar cilvēku, kurš Tev asociējās kā
vara, autoritāte – tēvs, māte, vectēvs, vecmamma, skolotājs/a vai cits. Tikai
šim cilvēkam jābūt tāda paša dzimuma, kāds ir tam, kuram Tu tikko piedevi.
Atkārto ar viņu visus piedošanas etapus.
Ja emocijas, kuras Tu pārdzīvo, vērstas pret tevi pašu,
izej etapus 1, 2, 4 un 7.
Svarīgi padomi
-
Dod sev laiku, kas nepieciešams lai izietu visus šos
etapus. Vienam etapam iespējams paies viena diena, bet citam – gads; pats
galvenais, lai Tava vēlme iziet šos etapus būtu patiesa un no sirds. Jo
spēcīgāka psiholoģiskā trauma un to pretošanās, jo vairāk būs nepieciešams
laiks.
-
Ja 6
etaps būs pārāk grūts, zini, kad te pretojās Tavs EGO. Ja Tu domā: „Kādā sakarā man ir jāprasa
piedošana cilvēkam, ja ne es apvainoju viņu, bet gan viņš mani!” – to saka Tavs
EGO, nevis Tava sirds. Pats galvenais ir Tavas sirds vēlme – dzīvot mierā un līdzjūtībā ar citiem.
- Nepārdzīvo, ja cilvēks, kuram prasi piedošanu, reaģēs ne
tā, kā Tu gaidīji. Dažas lietas jau nav
iespējams pilnībā prognozēt. Viņš/a var pilnībā neko nepateikt, mainīt
sarunas tēmu, vai atteikties runāt par to, raudāt, palūgt piedošanu Tev,
mesties apskāvienos utt.. Pacenties izturēties ar sapratni pret otra cilvēka
jūtām – kā pie savējām.
- Kā bija rakstīts 6 piedošanas
etapā, Tu nedrīksti teikt cilvēkam, kurš apvainoja Tevi, kad esi viņam/ņai
piedevis/usi. Un tam ir savi iemesli:
1. Var izrādīties, kad cilvēkam, uz kuru Tu dusmojies, nebija nolūks Tevi
apbizot. Realitāte ļoti bieži atšķiras no mūsu uztveres. Var būt, tas cilvēks
nemaz nenojauš par to kad ir apvainojis Tevi.
2. Tev ir jāsaprot, kad piedošana ir nepieciešama Tev, sevis atbrīvošanai.
Piedot citam cilvēkam – nozīmē veikt nepieciešamo soli piedošanai pašam sev.
3.
Tev ir jāsaprot, kad ne jau patiesībā Tavā varā ir piedot citam cilvēkam. Tikai
viņš pats var sev piedot.
- Ja cilvēks
nevēlās pieņem Tavu lūgumu par piedošanu, tas nozīmē, kad viņš pats nevar sev
piedot. Tu vari viņam piedot, bet ar to nepietiek. Viņam pašam sev ir jāpiedod,
jo Tu atbildi tikai par sevi, bet pats fakts, kad Tu esi pats/i sev
piedevis/usi, var citam cilvēkam palīdzēt piedot pašam sev.
- Ja Tu
pastāstīsi otram cilvēkam par saviem pārdzīvojumiem, bet viņš no pārsteiguma
sāks attaisnoties, jo viņam, izrādījās, kad Tu viņu vaino. Ja tā, tas nozīmē,
kad Tu vēl neesi piedevis to cilvēku un ceri, kad viņš mainīsies.
- Ja Tu centies satikties ar citu cilvēku, cerot, kad
tas sapratīs visu patieso Tavu ciešanu būtību un paprasīs Tavā vietā piedošanu,
tātad vēl joprojām Tu viņam neesi piedevis. Jebkurā gadījumā Tev nav jādusmojas
uz sevīm; vienkārši Tev vēl ir nepieciešams mazliet laika lai parietu pie 2 un
3 etapa. Iespējams, kad prātā jau esi piedevis tam cilvēkam, bet sirdī vēl neesi
piedevis. Piedot cilvēkam ar prātu -
nozīmē saprast lūgšanas par šo darbību, bet tās neatnes atvieglojumu un iekšējo
atbrīvošanu. Tā notiek bieži. Piedošana ar prātu – labs sākums, jo tas liecina
par patieso vēlmi piedot.
- Atceries:
piedot kādam – tas nenozīmē, kad piekrīti viņa apvainojumiem. Piedodot kādam –
Tu it kā saki, ka skaties ar sirdi un redzi daudz ko svarīgāku šā cilvēka
dvēseles dziļumos, nekā viņa apvainojums.
- Pateicoties šai piedošanai, Tev būs vieglāk iedod sev
tiesības būt sev pašai un izrādīt savas cilvēciskās jūtas.
Un tagad izskatīsim trīs emocijas, kuras cilvēki
pārdzīvo vissmagāk: bailes, dusmas, skumjas. Šīs emocijas cilvēks parasti
apspiež, kontrolē, slēpj – vienvārdsakot, dara visu, lai tās nepārdzīvotu, tā
kā viņas urbina dvēseles rētas, kas saņemtas bērnībā un jaunībā. Šīs rētas
izveidojās no piecu negatīvo psihisko faktoru spiediena: atraidītā traumas,
atstumtā traumas, pazemojuma traumas, nodevība un nepatiesība.
Tai vietā lai dotu sev tiesības būt nepilnīgiem un ciets
no dvēseles rētām, cilvēku vairākums pārsvarā tajā vaino citus, uzskatot viņus
par baiļu, dusmu un skumju iemeslu galveno faktoru. Un tieši tāpēc cilvēki
pārdzīvo tik ļoti daudz negatīvo emociju, bet šīs negatīvās emocijas savā ziņā
izsauc visvisādas slimības.
Bet šīs emocijas arī var vērst par labu:
-
Bailes palīdz Tev saprast, kad Tev nepieciešama
aizsardzība un Tu meklē to. Bailes jau saprot, kad īstā aizstāvība ir jāmeklē
sevī pašā.
-
Dusmas
noder tā, kad palīdz ieraudzīt Tavu pašpārliecinātības nepieciešamību, skaidri
noformulēt savas vēlmes un uzmanīgāk ieklausīties savās prasībās.
-
Skumjas
palīdz Tev saprast, kad Tu ciet no zaudējuma jūtām vai no bailēm pazaudēt.
Skumjas iemāca cilvēku ne piesieties (ir jāmāk atlaist prom no sevīm, pazaudēto
mantu, lietu vai cilvēku).
MĪLĒT
SEVI – nozīmē atbildēt pašam par savu dzīvi un dot sev tiesības izpaust šo
atbildību. Ja Tu iemīlēsi sevi, tad tev būs vesels un enerģijas pilns ķermenis,
kas ļaus Tev piepildīt visas Tavas vēlmes.
Liza Burbo
No krievu val. tūlkoja Sandra Žukovska
| 
