Angora - mans miera eņģelis Diāna Sanklementas stāsts Lielāko
daļu no sava mūža, es lūdzu Dievam sūtīt man Sargeņģeli. Četrdesmit
piecos gados, es negaidot apjautu, ka nevaru vairs veidot savu karjeru,
jo mani tas iztukšo. Es sapņoju par aiziešanu un domāju par to, kā to
izdarīt maksimāli nesāpīgā veidā: mēs ar vīru maksājām par māju
kredītu... Un, kādu nakti es pamodos, izdzirdējusi klusu mūziku
un eņģeļa balsi, kas man čukstēja ausī: "Diāna, tu esi ieradusies uz
Zemes ne tāpēc, lai strādātu "Boeing Company". Es gulēju klusā
pārsteigumā, jūtot sirds dziļumos, ka man jābūt daudz būtiskākai dzīves
misijai. Bet kādai? Mans gars alka dzīvi un brīvību. Es gribēju starot
un ar savu mīlestību izgaismot dzīvi sev un saviem tuvajiem. Man nebija
citas izvēles: man bija jāaiziet no "Boeing Company", kur es vienkārši
smaku nost. Tā, 1995.gada martā es aizgāju no darba, kas mani
neapmierināja, nezinot, ko darīt tālāk. Es lūdzu Dievu norādīt man
pareizo ceļu. Tagad, es varēju atļauties pasēdēt klusumā un mierā un
padomāt. Es sāku agri celties un pierakstīti dienasgrāmatā savas domas,
bailes, priekus un visu, kas ienāca prātā. Drīz apziņā parādījās doma,
ka es pierakstu domas, kas nāk no augšas. Pārlasīju uzrakstīto un biju
pārsteigta. Mani tas ļoti pārsteidza, kā arī čukst, ko pastāvīgi
dzirdēju līdzās. Ar laiku sapratu: tā es nodibinu saikni ar saviem
eņģeļiem. Interesanti, ka katru reizi viņi noslēdza savus vēstījumus ar
vārdiem: "Mīlestību un Gaismu Tev. Tavi eņģeļi." Pagāja daži
gadi. Mēs pārcēlāmies uz Kamano Ailendu, netālu no Sietlas. Pirmoreiz
dzīvē, es atrados tādā vietā - pie dabas, - pirms tam, pavadot
četrdesmit astoņus gadus pilsētā. Es vienmēr sapņoju dzīvot kaut kur aiz
pilsētas un lūdzu Dievu par to. Pirmo vasaru pavadīju dārzā, strādājot
ar zemi, un man tas ļoti patika, bet kad pienāca ziema, es sapratu, ka
pavadot piecus mēnešus svaigā gaisā, strādājot ar zemi, es pirmoreiz
dzīvē varēju meditēt, lai būtu tuvāk dzīvajām būtnēm, kokiem un
brīnišķajai zemei. 1998.gada jūlijā, es atrados savā dārzā un
lasīju tur grāmatu, kad manā redzeslaukā parādījās kas savāds. Aptuveni
15 m no manis stāvēja sieviete, ģērbusies baltā, ar mirdzošiem zelta
krāsas matiem. Man šķita, ka viņa staroja, bet apkārtne ap viņu viegli
vibrēja. Es nedomājot, lūkojos uz viņu, un viņa ierunājās: "Sveiki, mani
sauc Agora. Es esmu Miera eņģelis. Man jādalās ar tevi svarīgā
informācijā." To izdzirdot, es palēcos, ieskrēju mājā un paķēru
pildspalvu un bloknotu un no jauna izskrēju dārzā, gatavojoties
pierakstīt visu, ko viņa man teiks. Pēc pāris stundām, viņa man
pavēstīja, ka uz laiku jāpamet mani, bet tieši 4 un 44 minūtēs pamodinās
mani. Man tikai iepriekš bija jāsagatavo pildspalva un papīrs, lai
pierakstītu visu, ko viņa teiks. Es viņu tad sagaidīju, un kopš tā
laika, mēs neesam zaudējušas kontaktu. Tagad, gadās, es nedēļām
neko nepierakstu, bet Agora, lai Dievs viņu svētī, vienmēr gatava
palīdzēt. Daudz laika pavadu sarunājoties ar viņu. Es varu palūgt
palīdzību, un viņa mani vienmēr vadīs, un atbalstīs visā mana ceļa
laikā. Agora man daudz pastāstīja par Visuma uzbūvi un piešķīra spēju
izprast būtiskāko. Viņa uzdāvināja man spēku darīt to, ko es agrāk
nebūtu darījusi. Redzēju viņu tikai vienreiz, tajā tālajā
jūlijā, bet joprojām izjūtu viņas klātbūtni un dzirdu viņas balsi sev
galvā. Lielāko laika daļu pavadu, klausoties viņā. Es aicinu arī
jūs atvērties un iemācīties ieklausīties šajā balsī. Eņģeļi tikai gaida
jūsu aicinājumu. Viņu jūs mīl. Uzticieties viņiem un pastiepiet rokas,
un jūs noteikti saņemsiet eņģeļu mīlestību un atbalstu.
Doreen Virtue.Angel Visions.True stories people who have seen angels, too. - USA, Hay House,-2008
| 
