Es vēlu visiem Laimi! 

Pārticība

Trešajā līmenī cilvēkiem piemīt nabadzīga pasaules uztvere. Viņi visu laiku domā, runā un rīkojas tā, it kā viņiem nāktos dzīvot trūcībā. Tādā veidā cilvēki apliecina savā apziņā nabadzības ideju. Masu saziņas līdzekļi padziļina šo uzstādījumu, veltot uzmanību nabadzībai un zaudējumiem, lai vairākumam no mums veidotos zemapziņa pārliecība par to, kad mēs — bezpalīdzīgi briesmīgās pasaules upuri. Rezultātā ļoti daudzu cilvēku apziņa pa visu pasauli izveido fizisko nabadzības realitāti.

Lai sasniegtu piekto līmeni un pēc tam augšāmceltos, mums ir jāiegūst pārticības apziņa. Tas nozīmē domāt, elpot, runāt un rīkoties tā kā Dieva bērni, pārliecināti mīlestībā un atbalstā no sava Debesu Tēva, nabadzīgā apziņa var būt izveidot no dotā nabadzības solījuma iepriekšējās dzīvēs, no neapzinātas ticības savā mazvērtīgumā vai no pārliecības tajā, kad dzīve pārticībā necienīga garīgam cilvēkam. Bet patiesībā viss ir tieši otrādi. Dievs grib, lai katrs no mums dzīvotu pārticībā.

Pārticībai ir jākļūst tieši par tādu mūsu dzīves neatņemamu daļu, kā mīlestība, laime, labklājība, veiksme un stipra veselība. Atcerieties, kad pārticība (bagātība) — tas nav solīds bankas konts, par kura papildināšanu visu laiku ir jāraizējas un kuru var pazaudēt jebkurā momentā. Domāt savādāk — tātad būt par naudas un bagātības vergu.

Pārticība — tas ir materiālais nodrošinājums, kurš nekad neizsīkst. Apziņas pārticība formējas pateicoties ticībai tajā, kad naudas vienmēr būs pietiekoši, un spējas domāt, runāt un rīkoties tā, it kā tā ir taisnība. Šajā gadījumā mēs pavēlam naudai nevis viņa mums.

Mīlēt — tas nenozīmē turēties pie draudzības vai tuvām attiecībām un manipulēt ar cilvēkiem, lai tie paliktu blakām. Kad tik tiešām mīli, ne centies padarīt cilvēku neatkarīgu un pats necenties izpatikt apkārtējiem. Mīlēt — tās ir spējas atklāti baudīt mīļoto, draugu, ģimeņu savstarpējās attiecības, un pie tam neatņemot viņu brīvību un zinot, kad mīlošas sirdis vienmēr būs blakām. Mīlestība ir bezgalīgās rūpes par tuvākajiem cilvēkiem, kā arī ašam par sevi un savu pārticību. Patiesa veiksme saistīta ne ar tiekšanos pie vispārējās bagātības atzīšanas. Tā domāta daudz vairāk kā ticība sev, pasaules miers, prieks un pašcieņas sajūtas.

Laimei nekā kopīga nav ar to, kā pret mums izturas apkārtējie. Laime — tās ir iekšējā viegluma sajūtas un prasme priecāties par dzīvi.

Pārticība ir atkarīga no domam un rīcības. Nebaidāties, kad jums nepietiks līdzekļu. To vienmēr būs pietiekoši. Ja jūs izrādāt kādam materiālo palīdzību, bet paši domājat: «Es vienmēr viņam izpalīdzu» vai «Man vienmēr nākas par viņu maksāt», un tai pat laikā jūs apzogat paši sevi.

Dāsnums — tās ir īpašības, kuras piemīt piektā līmeņa cilvēkiem. Būt patiesi dāsnam — tas nozīmē dalīties ar tuvāko brīvi, aiz labas gribas, no visas sirds. Šajā gadījumā jūs iegūstat daudz vairāk, nekā atdodat. Dalieties nesavtīgi, un jūsu labvēlīgums atgriezīsies pie jums pareizinoties.

Bezvārdu mīlestība tikpat ir raksturīga piektajam līmenis. Mīlēt ar bezgalīgo (bezvārdu) mīlestību — tas nozīmē piemēt cilvēkus tādus, kādi viņi ir, nenopelt un redzēt visu tikai labo, kas ir katrā cilvēkā. Bezvārdu mīlestība — tā ir žēlsirdība, līdzjūtība un izpratne. Katrs, kurā deg patiesās mīlestības dzirkstis, pievelk pie sevīm cilvēkus.

Vai viegli jūs palaidīsiet savu draugu vai iemīļoto, ja zināsiet, kad viņa vietā nāks cits cilvēks ar augstākām vibrācijām? Vai jūs pilnībā apmierina jūsu darbs, māja un aizraušanās? Vai sniedz viņi jums prieka un laimes izjūtas? Un ko jūs izmainītu!!! Savā dzīvē, ja jūs zinātu, kad rezultātā jūs gaida kaut kas labāks? Atcerieties, kad baiļu maiņas bloķē pārticības kanālus.

Dzīve ir līdzīga kā nepārtraukta upes straume. Saskaņā ar Atgriešanas Likumu, dzīvē nav atstarpju (balto laukumu).

Ja mēs atlaižam cilvēku jeb kādu situāciju, tā vietā obligāti nāks kāds cits vai kaut kas jauns, kaut gan ne jau vienmēr tas notiek uzreiz. Un saprotami, tas kad jūs, it kā atlaižot situāciju, turpināt zemapziņā nožēlot par to, tad pievilksiet kaut ko līdzīgu tam, kas jums jau iepriekš bija. Kaut gan, ja jūs pārgājāt no zemākajām vibrācijām uz daudz augstākajām, tad jūsu dzīvē automātiski pāries uz ko jaunāku un pozitīvāku. p.s. gribas mazliet paturpināt šo tēmu arī man, šeit ir ļoti vienkāršs secinājums – nenožēlojam neko, no kā nākas šķirties, vai tas bija cilvēks vai situācija, bet tieši pretēji savās domās varam veidot to pozitīvo tēlu vai situāciju, kuru vēlamies savā dzīvē iegūt. Šis ir klupšanas akmens daudziem cilvēkiem, bet mācoties sevi garīgi pilnveidot ir iegūstami pozitīvi rezūltāti. Nevajag gausties par to kā nav mūsu dzīvē, bet domāt par to, ko vēlamies savā dzīvē iegūt.

Pārticība ir domāta ticība tam, kad mēs esam pelnījuši mūsu vēlmju piepildīšanos, tā pat arī dot un saņemt. Trešajā dimensijā tas, ko mēs dodam, atgriežas mums tādā vai citādā veidā. Ceturtajā dimensijā viss atgriežas trīskārtēji. Bet piektajā dimensijā desmitkārtīgi.

īss apkopojums no Dianas Kooper  "Jaunā Augšāmcelšanās Gaisma"