Es vēlu visiem Laimi! 

Eņģeļi                           

Eņģeļi ielenc mūs ne tikai priekš tā, lai iedvesmotu un sajūsminātu. Viņi atvieglo mums ceļu uz Augšāmcelšanos. Un agrāk vienmēr ar mums kopā bija Eņģeļi, kuri vadīja un pamācīja mūs, bet tagad viņu ir daudz vairāk, nekā kaut kas cits. Viņi nāk uz Zemi pēc Dieva lūguma un nes cilvēkiem Augšāmcelšanās starus.

Savu augsto vibrāciju dēļ Eņģeļi nav redzami vairākumam cilvēku. Tāpēc viņi piesaista pie sevīm mūsu uzmanību, nometot mums pie kājām mazas baltas spalviņas. Šīs spalvas — kaut kas līdzīgs viņu vizītkartei.

Vienreiz es pastaigājos pa tukšu parku, iegrimusi pārdomās par kaut kādu problēmu. Tā bija viena no tām retajām dienām, kad es jutos atgriezta no dievišķā Avota un liegta augstāko spēku atbalsta. Es apstājos un izrunāju skaļi: «Kur ir tas Eņģelis, kurš palīdzētu man?» Paskatoties lejā, es ieraudzīju blakām savas kurpes purngalam baltu spalviņu! Tad es sapratu, kad par manīm atcerās un es it pavisam neesmu vientuļa.

Drīz pēc tam pie manīm atnāca kliente, kura nekad nevarēja nodibināt kontaktu ar savu Sargeņģeli. Iekšēji viņa bija ļoti satraukta un neskatoties uz lielo vēlmi kontaktēties ar Eņģeļiem, viņu mācīja šaubas. Es vēl nesatiku nevienu cilvēku, kurā tik viegli varēja sadzīvot šaubas un cerība.

Kad pienāca laiks pieaicināt Eņģeļus, es piedāvāju šai sievietei apgulties un apsedzu viņu ar zilu segu, ar kuru vienmēr sedzu savus klientus. No segas krokas izkrita maza balta spalviņa — bet tās nebija, kad es no rīta pieņēmu savu pirmo klientu. Sieviete bija pārsteigta. Nav nepieciešams runāt par to, kad, padodot savu zīmi Eņģeļi palīdzēja šīs sievietes sirdij atvērties ieviesa viņā ticību viņu atbalstam un palīdzībai.

Es pastāstīju šos divus atgadījumus vienā no savām vakara nodarbībām. Pēc tam klātesošie padalījās ar saviem piedzīvojumiem par Eņģeļu spalviņām, kuras vienmēr pēkšņi parādās un visnegaidītākajās vietās. Nākošajā dienā man pazvanīja viena no šīs manas nodarbības apmeklētājām. No viņas vārdiem, pēc nodarbībām viņa ar draugu nolēma ieiet kafejnīcā, lai mazliet paēstu. Kad viņi jau pavakariņoja un jau gatavojās iešanai projām, viņiem acīs iekrita viena maza balta spalviņa, kura gulēja galdam pa vidu. Sieviete apgalvoja man, kad, tad kad atnāca uz kafejnīcu uz galda nekā nebija. Viņu satrieca, cik ātri Eņģeļi deva zināt par savu klātbūtni.

Citas nodarbības laikā viena sieviete pastāstīja man par savu tēvu, kurš bija ļoti tuvs ar Eņģeļiem un bieži ar viņiem sarunājās. Viņš gāja bojā automobiļu katastrofā, un viena no avārijas lieciniecēm pēc tam pastāstīja šai sievietei, kad bija kaut kas līdzīgs it kā mašīna notriektu gulbi — tik daudz baltu spalvu virmoja gaisā traģēdijas vietā! Tagad sieviete saprata, kad ar viņas tēvu traģēdijas brīdi kopā bija Eņģeļi.

Eņģeļi var mums palīdzēt atrisināt mūsu sadzīviskās problēmas. Starp citu, viņiem piemīt brīnišķīga humora izjūta. Vienā no semināriem pie manīm vēršas vīrietis: «Pateicos jums par jūsu grāmatu par Eņģeļiem, tā man ļoti palīdzēja iepriekšējā nedēļā». Viņš pastāstīja, kā cīnījās ar vannas krānu, kurš ļoti spītīgi nevēlējās atvērties. Un lūk, kad vīrietis jau gatavojās padoties un izsaukt santehniķi, viņš pēkšņi atcerējās par Eņģeļiem. «Vai nav trešdiena Eņģeļa speciālista diena, kurš spētu tikt galā ar santehniku? — padomāja viņš un skaļi pateica: — Ja ir Eņģelis, kurš spēj palīdzēt man šajā jomā, tad es nebūtu pret ja viņš man palīdzētu». Pēc tam vīrietis atkal ķērās klāt krānam, un tas viegli atskrūvējās un ūdens sāka tecēt.

Kad mūsu vibrācijas paaugstinās, Eņģeļi palīdz mums atgriezt to, uz ko mums tik tiešām ir īstās dievišķās tiesības. Es pastāstīju stāstu par Eņģeli «santehniķi» draudzenei, kad mēs ar viņu staigājām pa brīnišķīgu hinduisma templi Nisdenā Londonas ziemeļpusē, un pēc pāris dienām es izdzirdēju no viņas sekojošo.

Trīsdesmit trīs gadus atpakaļ viņa bija spiesta atdot savu jaundzimušo dēlu adopcijai un kopš tās minūtes nepārtrauca lūgties par viņu. Pēdējos desmit gadus viņa meklēja savu dēlu ar detektīva starpniecību. Atgriežoties mājās no Nisdenas tempļa, mana draudzene atrada pasta kastītē vēstuli no detektīva aģentūras, kurā viņai tika paziņots, kad meklējumus turpināt ir bezjēdzīgi un lieta būs slēgta. Satriekta ar šo bēdīgo ziņu, viņa apsēdās, un pēkšņi viņai pazibēja doma: «Ja ir Eņģelis, kur pārzina santehniku, tad kāpēc nevar būt Eņģelis, kurš atgriež mātēm nozaudētos bērnus?»

Mana draudzene nomierinājās un vērsās pie Eņģeļa, kurš nodarbojās ar nozaudētajiem bērniem ar lūgumu palīdzēt atrast viņai dēlu. Pēc trim sutkām viņai pazvanīja no aģentūras un teica, kad viņas dēls ir atradies. Vēl jo vairāk, viņš jau sen meklēja savu māti un ļoti vēlās satikties ar viņu. Pēc desmit dienām māte un dēls atkalsavienojās, un mana draudzene pirmo reizi pēdējos desmit gados sajutās absolūti laimīga. Viņa zināja, kad no jauna ieguva dēlu pateicoties Eņģeļiem!

Mēs tāpat varam lūgt Eņģeļiem palīdzēt citiem cilvēkiem, bet te ir ļoti svarīgi mūsu motīvi. Viena jauna sieviete, tikko kā atgriezusies no atvaļinājuma, kuru viņa pavadīja kopā ar savu ģimeni, pastāstīja man par to, kas notika ar viņiem atpūtas laikā. Viņi dzīvoja nošķirtā villā, kur vienīgā izprieca bija baseins. Viņas piecgadīgā meita caurām dienām plunčājās un spēlējās ūdenī, bet astoņgadīgais dēls, tieši pretēji, baidījās pat tuvumā pieiet pie baseina. Atvaļinājuma laikā šī sieviete sāka lasīt manu grāmatu «Grāmatu par Eņģeļiem», no kuras uzzināja, kad Eņģeļi var visādi palīdzēt mums cilvēkiem. Viņa atlika grāmatu un palūdza Eņģeļiem atbrīvot viņas dēlu no ūdens bailēm. Pēc kāda laika viņas vīrs lēnām ar elkoni pastūma viņu un iečukstēja: «Paskaties!» Liels izbrīns viņai par pārsteigumu, dēls ar prieku spēlējās ūdenī. Eņģeļi palīdz citiem cilvēkiem pēc mūsu lūguma, ja mūs virza patiesa līdzjūtība/līdzcietība.

Kaut kad seminārā, kurš bija veltīts iekšējai harmonijai, es teicu, ja mums kaut kas sāp vai notiek kaut kādas traumas, tātad, mēs nedzirdām savu iekšējo bērnu, kurš mēģina mums kaut ko teikt. Nevar sasniegt iekšējo samierināšanos, ignorējot signālus, kurus sūta mums mūsu ķermenis. Izdzirdot to, viens no klausītājiem, nosauksim viņu par Džeimsu, viņš iekrita galīgā izmisumā. Pēc semināra viņš burtiski uzklupa man virsū ar vārdiem, kad viņam arī sāp mugura, lai gan viņa atgadījums neder pēc mana paskaidrojuma, par cik traumu viņam nodarīja cits cilvēks un tagad Džeims gaida tiesas lēmumu savā lietā.

Es atklāti izteicu Džeimsam savu līdzjūtību un paskaidroju viņam, kad uzbrūkošais viņam cilvēks — ir tikai spogulis, kas atspoguļo viņa iekšējās problēmas. Džeims bija šokēts, kaut gan, neapšaubāmi saprata, par ko iet runa. Es viņam atgādināju par to, kad aiz viņa vienmēr paliek izvēles tiesības — vai nu viņš turpinās ieciklēties savā traumā, sāpēs mugurā un iekšējā miera zaudēšanā, vai varēs to visu atlaist.

Džeimsu neapmierināja šī atbilde, un viņš devās mājās aizkaitināts un nikns. Sievas mājās nebija, un viņš ērti iekārtojās krēslā, lai vēlreiz padomātu par to, ko es viņam teicu. Viņš sēdēja krēslā un pārdomāja, kamēr nemetās krēsla. Pēkšņi istaba piepildījās ar gaismu un izbrīnītā Džeimsa acu priekšā parādījās burvīgs Eņģelis žilbinošā zeltītā zaigojumā. Eņģelis it kā parādija viņam filmu par viņa dzīvi viņa acu priekšā par viņa bērnību, pilnas bailes tēva – dzērāja priekšā. Bet viņš vēl pavisam mazs puisītis, cenšoties aizsargāt māti, bet tēvs dauza viņu. Lūk viņam jau ir 10 gadu, viņš guļ ar salauztu kāju, bet viņa piedzēries tēvs sit viņam ar koku pa viņa sаlauztās kājas ģipsi. No jauna pārdzīvojot visas bērnības briesmas, Džeims sajuta Eņģeļa mīlestību, siltumu un rūpes, kurš teica viņam: «Atlaid visu šo, Džeims. Atlaid un aizmirsti».

Nākošajā nodarbībā Džeims atnāca ātrāk par manīm. Stāstot apkārtesošajiem par vakardienas tikšanos ar Eņģeli, bet nevarēju savaldīt asaras. Pirmo reizi savā dzīvē Džeims izlaida uz āru savu bērnības sāpi un bailes cietsirdīga tēva priekšā.

Visu dienu viņš juta, kā Eņģeļi strādā, palīdzot viņam pilnībā atbrīvoties no vecajām sāpēm. Pateicoties viņiem mājās atgriezās pavisam cits Džeims — jautrs, dzīvespriecīgs, starojošs mīlestībā un laimē un bez sāpēm mugurā.

Kā tikko cilvēka vibrācijas paaugstināsies tik augstu, lai viņš pārietu augstākajās dimensijā, viņam uz pleciem sāk augt ēteriskie spārni, kurus redz daži gaišreģi un mediumi. Cilvēks izjūt jocīgu sāpi un sasprindzinājumu plecos, un ne uzreiz saprot, kad te viņam aug eņģeliskie spārni.

Izjūtot savus spārnus un sakoncentrējoties uz viņiem, jūs varat ātrāk tos atklāt. Zināt, tas kad jums aiz pleciem spārni, — brīnišķīgi! Vieniem cilvēkiem spārni ir pavisam maziņi, citiem — lieli. Citiem spārni balti, citiem — zeltīti, trešiem — rozā, ceturtiem — caurspīdīgi. Visi spārni ir dažādi, tāpēc kad cilvēki atšķiras cits no cita!

Vienā no maniem semināriem vīrietis, sajūtot savus spārnus, uztraucies teica, ka jūtās tā, kā bērnībā, kad viņš varēja lidot sapņos un fantāzijās. Viņš no jauna ieguva to, ko sen bija pazaudējis, — savu patieso eņģelisko dabu.

Lai saņemtu Eņģeļu palīdzību un atbalstu, ne oabligāti ir vieņiem ticēt. Vienkārši palūdziet viņiem palīdzēt jums grūtā brīdī, un viņi obligāti būs jums blakām. Kas debesīs, tas arī uz zemes! Ja bērns zaudē ticību sev, viņu vecāku ticība atbalsta viņu un palīdz sasniegt panākumus. Eņģeļu ticība cilvēkam atbalsta un dod viņa spēkus.

Nav obligāti jātic Eņģeļiem, bet ir pietiekoši tas, kad viņi tic jums.

Dianas Kooper  "Jaunā Augšāmcelšanās Gaisma"