Sestā nodaļa
EŅĢEĻA PIESKĀRIENS
Es palīdzu nodibināt kontaktus
ar Sargeņģeļiem un ikreiz brīdinu par to, kad Debesu iemītnieki var paziņot par
savu klātbūtni pavisam ierastā fiziskā veidā. Daži cilvēki, piemēram, sajūt
roku pieskārienu, un tas tik ļoti atgādina cilvēka roku pieskārienu, kad viņi
atver acis. Un kāds gan ir viņu izbrīns, kad neredz nevienu sev blakām!
Citreiz šīs izjūtas ir tik
tikko sajūtamas, it kā kāds spārns būtu pieskāries jums vai vēss vējiņš
pārskrējis pāri jūsu sejai, pēkšņi jūs izjūtat aromātu vai izjūtat svētlaimi un
mīlestību. Citreiz liekās, kad jūs apskauj neredzami spārni. Līdzīgie momenti
tik spokaini, kad pēc dažām minūtēm jūs moka jautājums, vai neesat to visu paši
izdomājuši. Droši vien līdzīgus gadījumus jūs ilgi glabāsiet savā dvēselē, jo
Eņģelis pieliks visus spēkus, lai jūs saprastu un izjustu viņa klātbūtni.
Man bija vairākums pacientu, kuri
seansa laikā pilnīgi noteikti izjuta, kad viņiem pieskārās vairāki dziednieki. Bet
patiesībā biju tikai es, un manas rokas nemaz nepieskārās pie pacienta ķermeņa.
Strādājot pie šīs grāmatas, es
saņēmu vēstuli no Lindas Roberts, klausītāja no maniem vakara semināriem. Lūk,
ko viņa uzrakstīja: „Pati satricinošākā tās nodarbības tēma bija par Eņģeļa
pieskārieniem. Vispār es šaubījos, kad saņemšu pilnvērtīgu pieredzi un ko jūs
domājiet? Un tajā pat vakarā es izjutu spārna pieskārienu pie savas kājas”.
Frederika Montegju meditēja
nodarbības laikā. Sajūtot Eņģeļa pieskārienu, viņa nobijās un atvēra acis. Viņai
priekšā stāvēja balts Eņģelis, neticami garš. Viņš pārvilka ar rokām pār viņas
ķermeni, un visas skumjās domas un problēmas izzuda no viņas fiziskā, emocionālā,
intelektuālā un garīgā ķermeņa. Frederika izjuta neticamu garīgo pacēlumu, no
kura arī sākās pārmaiņas viņas dzīvē.
Eņģeļi pieskārās mums priekš tā,
lai uzmundrinātu un ieviestu pārliecību tajā, kad mūs gaida laimīga nākotne.
Šeronai Ļuis veica
ķeizargriezienu, un viņas mazā meitiņa Eišlin piedzima astoņas nedēļas pirms
laika. Mazulīti ievietoja inkubatorā, bet viņai nestrādāja plaušiņas. Eišlin
bija kritiskā stāvoklī un trīs reizes viņas dzīvība karājās mata galiņā.
Pēdējo reizi, kad mazulītei
palika slikti, Šeron sēdēja aiz inkubatora sienas un 8.30 no rīta sajuta neredzamu
roku pieskārienu sev pie pleca. Viņa izjuta atvieglojumu un stipru pārliecību, kad
ar meitiņu viss būs kārtībā. Šeron saprata, ka Eišlina izdzīvos.
Kad uz slimnīcu atnāca viņas
vīrs, Šeron pastāstīja viņam par notikušo. Uz ko viņš iesaucās:
— Ja, tas tik tiešām ir
interesanti!
Izrādās, kad mājās viņa iegāja
virtuvē un ieraudzīja, kad viņu četrgadīgais dēlēns Ļuis ar kādu sarunājās, kaut
gan tur, izņemot dēlēnu neviena nebija.
— Ar ko tu sarunājies? — viņu
pajautāja tēvs.
— Tēt, es sarunājos ar Eņģeli. Viss
beigsies labi, māsiņa izārstēsies.
Tēvs izbrīnījās, bet pēc tā
rīta Eišlin tik tiešām sāka izveseļoties.
Eņģeļi obligāti mēģinās
nomierināt jūs, ja jums būs nepieciešams atbalsts.
Hizeres māte ārstējās no
audzēja. Hizere atbrauca uz klīniku uzzināt pēdējos rezultātus, nomākta un izmisumā.
Pēkšņi viņa skaidri sajuta kaut kādas rokas apliecinošus pieskārienus pie sava
pleca.
Necentieties apgalvot sev kad
tā ir ilūzija. Jūs tik tiešām ieskauj Eņģeļi, kuri pārdzīvo kopā ar jums, cenšas
atbalstīt un palīdzēt jums. Ja jūs varat izjust tā pieskārienus, tātad, tas
pārvērtīsies priekš jums dziednieciskajā spēkā un nesīs jums labklājību.
Neticamas sakritības, izskaidro
tikai Eņģelisko cīņu iejaukšanos, un tas notika ar mani, kad es rakstīju šo
grāmatu. Es saņēmu vēstuli no Roberta Frimena, kas atklāja man to, kā viņu
masēja Eņģeliskās rokas.
Roberts veidoja kaut ko mājās un
uztaisīja pārtraukumu, lai novērtētu sava darba rezultātus. „Es tieši atceros –
raksta viņš – bija ieslēgts radio, un uz grīdas viscaur bija bardaks.
Paskatoties uz savu darbu, es sajutu uz muguras kaut kā rokas, kuras sāka masēt
manu mugurkaulu, kas izsauca man neizmērojamu prieku. Pirmā doma, kura ienāca
man galvā – kas vai es murgoju?”
Mājā, izņemot manis neviena
nebija. Es sēdēju uz krēsla ar muguru atspiedos pret atzveltni, un tas izslēdza
jebkādu masāžu. Neredzami pirksti ielavījās tieši starp mugurkaulu, kas
nodarītu man neredzamas sāpes, ja tie būtu cilvēku pirksti. Es gribēju
piecelties un izslēgt radio, tāpēc kad tur skanēja neciešama mūzika. Kaut gan
svētlaimes sajūtas bija tik spēcīgas, kad es nevarēju piecelties no vietas.
Kamēr es uzdevu sev jautājumu, kad
tas beigsies, un vēl viens roku pāris sāka masēt man galvu, pastiprinot laimes
sajūtu.
Pēc tam es ieraudzīju sev
apkārt roku kustības virpuļa plūsmā, un pēc tam kāda rokas sāka masēt man
muguras augšpusi — no tām nāca neticams siltums, kas caururbās visam manam
ķermenim. Viss izbeidzās tik pat pēkšņi kā sākās. Kā iepriekš strādāja radio, un
es paliku viens, vērojot nekārtību istabā.
„Vai tas tik tiešām ar mani tā
ir noticis?” — izbrīnījos es, vēl joprojām atceroties rokas, kuras tik ļoti
atgādināja cilvēciskās, bet atšķīrās ar spēku un maigumu.
Eņģeļus par palūgt par to, lai
viņi apņem ar saviem spārniem citus cilvēkus: jūsu paziņu vai svešu cilvēku. Nav
svarīgi, vai izprot tas cilvēks, kas ar viņu notiek, bet pēc jūsu lūguma Sargeņģelis
(vai miera un mīlestības Eņģelis) aizlidos pie viņa un ieskaus savās gādīgajās
rokās.
Ātras dabas un despotisku
cilvēku uzvedību vada bailes. Nevajag viņus nosodīt — labāk nosūtiet viņiem
Eņģeļus, lai tie rūpējoties par viņiem ieskauj un nomierina tos. Tā vai citādi dusmīgie
sajutīs aizbildniecību. Tikai drošības sajūta ļaus viņiem izmainīt savu
agresīvo uzvedību un atvērt sirdi pretim cildeniem mērķiem. Tieši jūs ar Eņģeļu
sadarbību palīdzēsiet viņiem iegūt laimi un nomierināšanos.
Jūsu rīcība
Noskaņojieties uz labsirdīgu noskaņu un nosūtiet Eņģeļus trim cilvēkiem, palūdziet
maigi ieskaut ar spārniem katru no viņiem.
Lai viens no adresātiem ir jūsu paziņa, otrs — svešinieks, trešais — cilvēks,
apsēsts ar varu, un ļaunprātīgi izmanto savu varu.
Tādā veidā rīkojoties, tā rīkojoties jūs ar katru reizi kļūstat arvien
gaišāks, vai pievelkat sev Gaismas vēstnešus. turpinājums sekos
autors Diana Kooper "Eņģeļu ielenkumā" no krievu val. tūlkoja Sandra Žukovska ©
|