Es vēlu visiem Laimi! 

Trešā nodaļa.

IZDZIEDINĀŠANA AR FEJU PALĪDZĪBU

   Fejas – brīnišķīgas dziedinātājas, ārstējošas cilvēkus, dzīvniekus un augus. Esot cieši saistītām ar zemi, viņām piemīt iedzimta sapratne par to, kā izveidot dzīvi uz Zemes vēl krāšņāku. Viņas ļoti labi saprot fiziskās pasaules realitāti, un arī daudz augstāku par šo pasauli, fejas var parādīt brīnišķīgu, maģisku iedarbību tikai ar savu klātbūtni vien.

   Ar feju palīdzību, Pegija Bušarda izārstējās no smagas slimības. Tā būtne, kas parādījās viņas priekšā tieši pirms izdziedināšanās, bija maza bērna augumā. Fejas, parādoties cilvēkiem, var būt dažāda lieluma – no pavisam sīka izmēra līdz bērna lielumam. Tai, kura parādījās Pegijai, bija pavisam smalki, kā kukainīšiem, spārniņi, īpašība, kas norāda feju atšķirību no eņģeļiem. Ja eņģeļiem ir spārni ar spalvām, kā putniem, tad fejām spārni ir kā spārēm vai taurenīšiem.

   Pegija sirga ar imūnās sistēmas slimību, kas viņai sagādāja lielas sāpes. Viņa bija piekalta pie gultas un mocījās ar sāpīgiem izsitumiem un vēdergraizēm. Ārsts atzina, ka ir bezspēcīgi un neko nevarot līdzēt.

   Kādu vakaru, kad Pegija gulēja uz gultas, mokoties sāpēs, caur savas guļamistabas logu, kas bija vērsts uz pagalmu, viņa pamanīja kaut kādu kustību. Viņa pacēla galvu un ieraudzīja zeltmatainu meitenīti, trīs vai četrus gadus vecus, sēdošu uz ārējiem pakāpieniem, kas veda uz viņas guļamistabu. Meitenītei bija cirtaini matiņi, bet kleita tādā krāsā, kādu Pegija līdz tam nekad nebija redzējusi.

  Pēc tam Pegija pamanīja spārnus. Tie bija smalki, trausli un varavīkšņaini, kā kukainīšiem.

   Kamēr Pegija un meitenīte skatījās viena uz otru, sievieti piepildīja atvieglojuma un miera sajūta un viņa aizmiga. Bet, kad viņa pamodās, sāpes vēderā bija pārgājušas. Un viņa atcerējās par smēri, ko daudzus gadus atpakaļ, pret izsitumiem lietoja viņas māte. Kaut arī viņas vīrs nenoticēja, ka Pegija redzējusi feju, viņš, tomēr, bija ļoti pateicīgs debesīm par to, ka viņa sievai palicis labāk un, bez vārda runas, devās uz aptieku, lai nopirktu tādu smēri. Drīz vien, izsitumi pilnībā pārgāja.

   „Es zinu, - saka Pegija, - ka redzēju tajā dienā feju un tagad, viņas žēlsirdīgās vizītes rezultātā, es jūtos daudz labāk”.

   Fejas – ir fiziskās pasaules galvenie magi, nav tādas slimības, ko viņas nevarētu izārstēt. Austrāliete Anna Votersa-Messi pati par to pārliecinājās, kad fejas palīdzēja viņai tikt vaļā no žagām.

   Annai pastāvīgi piemetās žagas, kuras bija ļoti grūti apturēt. „Kad mani pārņem žagas lēkme, kura ļoti ilgi nepāriet, - viņa saka, - es jūtos pilnīgi iztukšota”.

   Kādu reizi žagu lēkme bija īpaši mokoša. Nekas nelīdzēja un Anna, tādēļ, nevarēja nekādi aizmigt. Negaidīti viņu piemeklēja doma: „Palūdz fejas, lai viņas palīdzētu tev tikt vaļā no žagām!” „Labi, - nodomāja Anna, - es pamēģināšu”.

   Tikko, kā viņa palūdza fejas atpestīt viņu no žagām, viņa izdzirdēja, vai nu kaut kur sevī iekšā, vai savā apkārtnē, priecīgu smiekliņu. Žagas momentā pārgāja un Anna arī priecīgi sāka smieties.

   Savu vienpadsmit gadīgo meitu Anna arī iemācīja griezties pie fejām žagu lēkmes laikā. Pateicoties fejām, meita, tāpat kā Anna, tika vaļā no šīs kaites uz ilgu laiku.

   Pie fejām ar lūgumiem par izdziedināšanu griežas tāpat, kā lūdzot palīdzēt realizēt savu sapni. Labāk par visu to darīt, kad jūs atrodieties brīvā dabā, kaut arī visur, kur ir augi un dzīvnieki ir fejas. Tā kā griezties pie fejām var arī stāvot pie istabas augiem un mājdzīvniekiem. Tāpat izteikt lūgumu var pie sevis, balsī, dziesmā vai uzrakstot fejām vēstuli.

    Citu cilvēku izdziedināšana ar feju palīdzību

   Var palūgt fejas par to, lai viņas palīdz arī citiem cilvēkiem. Pašas fejas neiejauksies, ja vien cilvēks nedos atļauju, pie tam, viņas vienmēr ir gatavas palīdzēt tādam, kas ir atvērts palīdzības saņemšanai. Fejas, viennozīmīgi, ir labsirdīgas un iecietīgas būtnes, kā par to pārliecinājās, piemēram, Margo Gerolda.

   Ar feju dziedinošajām spējām Margo iepazīstināja vairākus savus draugus. Tā viņa uzdāvināja manas grāmatas eksemplāru draudzenei, kura gribēja nomest smēķēšanu. Draudzene jau bija izmēģinājusi visus pieejamos līdzekļus, bet ar nemainīgu rezultātu: pēc ļoti lielā mocībām, kas izsauktas ar vardarbīgu atteikšanos no cigaretēm, viņa atkal atsāka pīpēt; draugi un paziņas uzskatīja viņu par nepanesamu un patstāvīgi žēlojās.

   Izlasot manu grāmatu, Margo izlēma palīdzēt savai draudzenei un griezās pēc palīdzības pie fejām. Šajā reizē, nometot smēķēšanu, viņa vairs neizjuta tik mokošus simptomus, un neviens nežēlojās par to, ka viņa ir drūma un neciešama. Tagad, katru reizi, kad viņai radās tieksme izsmēķēt cigareti, viņa lūdza feju palīdzību. Un viņai vienmēr izdevās tikt galā ar kārdinājumu. Tagad, pateicoties fejām, viņa pilnībā ir tikusi vaļā no šī kaitīgā paraduma.

   Nākošais cilvēks, kuram Margo ar feju palīdzību palīdzēja izdziedināties un nogulēt visu nakti, bija viņas gadu vecā māsasmeita Lara. Vienu nakti piezvanīja Margo māsa un stāstīja, ka Lara visu nakti nevar aizmigt, visu laiku čīkst un raud. Parunājusies ar māsu, Margo tūlīt pat paņēma meitenes fotogrāfiju un nolika to uz palodzes kopā ar rozā kvarca kristālu. Viņa palūdza fejām palīdzēt meitenītei un sūtīja viņai mīlestības enerģiju. Nākošajā rītā māsa piezvanīja un pastāstīja, ka drīz, pēc telefona sarunas Larai palicis ievērojami labāk. Viņa aizmiga, nogulēja visu nakti un no rīta pamodās pilnīgi vesela.

    Fejas mūs izglābj no nepatīkamām situācijām

   Ir skaidrs, ka fejas ir dabas dziednieki, kas tur rokas uz Zemes dzīvības pulsa. Viņas ne tikai ārstē mūsu ķermeni, bet var arī aizsargāt mūs no fiziskām traumām, izglābjot no nepatīkamas situācijas. Tā, piemēram, izglābās Sjū Šarbonno un viņas suns Rozija – pēc tā, kad palūdza palīdzību fejām.

   Kādu februāra rītu Sjū un Rozija, kā vienmēr, pabeidza savu pastaigu pa purvainu apvidu (tas notika viņu mājas apkārtnē, Ontārio, Kanādas province) un viņas gāja pa celiņu, ko bija aiz sevis atstājis sniega motocikls. Parasti pastaiga aizņēma divdesmit minūtes, bet šajā dienā sniegs bija tik trausls, ka Sjū sāka stigt purvā. Viņai nebija uzvilti ne zābaki, ne siltas bikses, jo pastaiga parasti nebija gara un arī ceļš zem kājām vienmēr bija ciets. Kad Sjū pavisam iestiga sniega putrā, sieviete palūdza fejas, lai tās palīdzētu Rozijai izvilkt viņu no turienes. Pēc tā, suns sakampa saimnieci aiz piedurknes un sāka vilkt viņu, ar šīs dzīvās vilcējas palīdzību viņa izkļuva laukā no bedres. Par cik Rozija ir maziņš sunītis, sver tikai kaut kādus četrus kilogramus, Sjū nemaz nešaubās, ka viņām abām palīdzēja tieši fejas.

   Par to, kas notika tālāk, Sjū atceras: „Man izdevās izkāpt uz cieta pamata. Es palūdzu fejas, lai viņas man palīdz kļūt tik vieglai, lai manas kājas vairāk nestigtu sniegā. Un vēl es palūdzu, lai es sveika un vesela atgriežos mājās, pirms esmu nosalusi. Es uzmanīgi sāku kustēties uz priekšu – un brīnums! – man likās, ka es tik tikko pieskaros ar kājām pie zemes. Visu ceļu, es burtiski slīdēju pāri sniegam, kamēr nenokļuvu uz cietas augsnes. Es biju ļoti pārsteigta un pateicīga”.

   Ja jūs jūtat sevi neaizsargātu spēcīgas dabas stihijas priekšā, vai tas ir sniegs, vējš, ūdens, uguns utt. – sauciet palīgā fejas. Kā dabas sargi, viņas var vērst fizikas likumus jums par labu.

   Varat palūgt fejām palīdzību kopā ar to eņģeli, vai Augstāko Skolotāju (tādi var būt erceņģelis Mihaēls, Jēzus, Jaunava Marija vai Buda), pie kā jūs parasti griežaties. Fejas nav saistītas konkrēti ar kādu reliģiju un vienmēr ir gatavas sadarboties ar dažāda veida reliģiskām vai dvēseliskām mācībām, īpaši, ja tie sludina cieņas pilnu attieksmi pret apkārtējo vidi un dzīvniekiem.

   Priekš tā, lai palūgtu fejām izveseļošanos vai aizsardzību, vienkārši izsakiet savu lūgumu – skaļi, pie sevis, uzrakstītu vai nodziedātu vārdu veidā. Uz steidzīgiem lūgumiem pēc palīdzības, fejas reaģē momentā (kaut arī vēlāk var palūgt novākt jūs atkritumus, kas piesārņo apkārtējo vidi).