Es vēlu visiem Laimi! 

Piektā nodaļa.

FEJAS UN DĀRZKOPĪBA

   Visur, kur ir ziedi, koki, zāle, dzīvnieki vai ūdens, ir arī fejas. Daba – feju stihija, māja un templis. Īpaši viņas mīl biezus, leknus augus, kas aug brīvā dabā, bez pesticīdiem, vai pārmērīgas apcirpšanas. Tāpēc, ir pilnīgi loģiski, ka fejas ir spējīgas palīdzēt ziedēt mūsu mauriņam un zālājiem. Viss, kas ir nepieciešams, ir pasaukt fejas un palūgt palīdzēt rūpēties par dārzu.

   Kā izveidot „feju dārzu”

   Jūs varat piesaistīt savam dārzam lielu daudzumu feju, ja izveidosiet, tā saucamo, „feju dārzu”. Visumā, tas nozīmē to, ka jums vajag atnest uz dārzu to, ko fejas īpaši mīl. Un viņas palīdzēs jūs pārvērst dārzu krāšņā, zaļā miera oāzē. Lūk, daži elementi, kas nepieciešami šāda dārza izveidošanā.

  Ziedi. Fejas dievina ziedus. Viņas visādi rūpējas par ziediem, tiecoties uz to, lai jūsu pagalmā vienmēr būtu košs, ziedošs dārzs. Īpaši fejas mīl ziedus zvaniņu formā: zvaniņus, fritilāriju vai maijpuķītes, jo tie kalpo brīnišķīgai aizsardzībai. Leģendas vēsta, ka fejas izmanto prīmulu vai pavasara prīmulu, lai ar to palīdzību varētu ceļot starp fiziskajām un nefiziskajām dimensijām.

   Flora, kurā nav ķimikāliju. Ķīmiskie līdzekļi izsauc fejām alerģiju, tāpēc nelietojiet pesticīdus, vai citas ķimikālijas, tas var novest pie tā, ka fejas izvēlēsies sev citu dzīvesvietu. Lielākajā daļā, veikalos, kur tirgo ekoloģiski tīras preces, var nopirkt dabiskus pesticīdu aizstājējus, kas izgatavoti no dabiskām sastāvdaļām – tādus, kā apelsīnu mizas un zālītes. Tā vietā, lai lietotu ķimikālijas, palūdziet fejām uzņemties kontroli pār kukaiņiem.

   Dabiskā vide. Fejām patīk dzīvot dārzos, kuri ir tuvi savvaļai, tāpēc koku, krūmu un zāles cirpšanu veiciet ļoti minimāli. Rūpīgi izcirptos dārzos un koptos mauriņos ir daudz mazāk feju, nekā augošos brīvā dabā. Neaizmirstiet pabrīdināt fejas par to, ka staigāsiet pa zāli, un laikus brīdiniet, ja taisieties cirpt mauriņu.

   Spalvotie un četrkājainie draugi. Fejas mīl, ja dārzā ir daudz putnu, tauriņu un vāveru. Tās bagātīgi atmaksās jums, ja jūs turēsiet, savā dārzā, barotavas putniem, īpaši, priekš, kolibri (tikai nepievienojiet sulām un nektāriem mākslīgās krāsvielas un citas kaitīgas vielas). Ja jums sāk traucēt lauku grauzēji (tādi, kā kurmji), palūdziet feju palīdzību. Tauriņus var piesaistīt, iestādot asteres, ceriņus, lavandu un rozmarīnu.

   Kristāli. Fejas mīl zaigojošus kristālus, tāpēc uzkariniet kokos, uz sīkas drātiņas vai aukliņas dažāda lieluma kristāliņus. Kristāli pieder pie tās pašas elementāļu valstības, kā fejas. Blakus aukliņām ar kristāliem, piekariniet baltus lukturīšus – fejas tos mīl visvairāk.

   Mēbeles un apļi. Var nolikt dārzā mazas mēbelītes, kuras varat uztaisīt paši, vai vienkārši paņemt gatavus no vecām leļļu mājiņām. Apļus no svaigi nogrieztiem ziediem, vai gludiem akmeņiem – tā saucamie „maģiskie apļi” – feju sanākšanu iemīļotas vietas, kur viņas kopā ceļo uz citām dimensijām.

   Mūzika. Tāpat varat izlikt dārzā speciālas skaņu iekārtas (dažas no viņām ir izveidotas tā, ka atgādina klints gabalu) – lai ,priekš, augiem, ziediem, putniem, taureņiem un fejām, skan maiga mūzika, savādāk jūs kļūsiet par liecinieku, ka jūsu dārzu atstāj masveidā tā iemītnieki. Nebrīnieties, izdzirdot savā dārzā, pat ļoti vēlā vakarā, ļoti klusu mūziku: fejas, gandrīz katru vakaru, rīko ballītes, kurās spēlē uz vijolēm, dzied un izpilda jautru deju mūziku.

   Statuetes. Fejām patīk, ja dārzā noliek viņu statuetes. Pie tam, statuetes ne tikai piesaista fejas, bet arī pozitīvi iespaido apkārtējos augus – fakts, kuru atklāja Margo Gerolde no Vācijas.

   Margo pievērsa uzmanību, ka vienā no puķu podiem, kas atradās sētas pusē, ziedi vai nu neauga, vai auga ļoti slikti. Tas bija īpaši pamanāms, salīdzinot ar ziediem, kas auga mājas priekšā, kur ziedēja brīnišķīgas rozes, un blakus atradās feju statuete, kuru viņa nopirka intuīcijas uzplūdā, kaut arī nemaz neticēja, ka fejas eksistē.

   To pamanot, Margo nopirka vēl vienu feju statueti, un nolika to uz puķu poda, neaizmirstot palūgt palīdzību fejām. Praktiski, uzreiz ziedi atdzīvojās un uzziedēja un drīz vien tik ļoti atkopās, ka pārklāja statueti. Tagad Margo ir laimīga, un bez mitas pateicas fejām par savu brīnišķīgo dārzu.

   Ieaicinot fejas savā dārzā, jūs drīz vien pamanīsiet, ka tas kļūst košāks un skaistāks.

   Tā, piemēram, pateicoties fejām, Džūdijas Fillipsas pagalmā, Viskonsinā, ziedi zied pat tad, kad ziedēšanas sezona ir jau sen beigusies. Un arī tajā, ka fejas visu kontrolē un lieliski novērš visādas nelaimes, viņa arī ir pārliecinājusies.

   Džūdija ļoti satraucās, kad atklāja, ka kukaiņi sēžas uz ziediem, kas auga viņas dārzā, un apēd tos. Tāpēc, viņa izgāja dārzā un palūdza kukaiņus likt viņas kokus un ziedus mierā. Tas, diemžēl nepalīdzēja un Džūdija satraucās vēl vairāk.

   Izmisumā, viņa nolēma griezties pēc palīdzības pie fejām. Viņa nolika dārzā rūķa statueti un palūdza fejas padzīt vaboles, lai dotu iespēju ziediem un daudzgadīgiem augiem saņemt spēkus un sākt augt.

   „Laikam manas labās sirds dēļ, - saka Džūdija, - fejas neatstāja mani nelaimē un palīdzēja. Visi caurumiņi un šķirbiņas, kas bija kukaiņu izgrauztas, īsā laikā aizauga un izgaisa, bet ziedi sāka augt koši, spēcīgi un veseli”.

   Džūdija, tāpat ir pateicīga fejām par to, ka tās palīdz augiem, kas aug viņas dārzā, veiksmīgi izturēt salu, pat ļoti aukstās ziemās. Ziedi, viņas puķu podos, zied līdz pat decembrim, dažreiz pat pēc tam, kad jau izkritis sniegs.

   Mēs jau pārliecinājāmies par to, ka fejas ir spējīgas atbrīvot cilvēkus un dzīvniekus no slimībām, ievainojumiem un citādām nelaimēm. Ņemot vērā, ka daba ir dabiskā vide, priekš, fejām, nav pārsteigums, ka viņas spēj izārstēt augus un kokus. Tā fejas izārstēja koku, kas auga Lindas Danvujas pagalmā un, kurā bija trāpījis zibens – mežziņi jau bija atzinuši to par mirušu.

   Kādu nakti Linda un viņas ģimenes locekļi pamodās no vētras izraisītajām skaņām, kuras pavadīja pērkons un zibens. Un, pēkšņi, māja nodrebēja no spēcīga sprādziena, pēc kura sabojājās drošības sistēma. Kad viņi izskrēja ārā, lai noskaidrotu, kas ir noticis – izrādījās, ka simtgadīgajā riekstu kokā, kas auga pagalmā, trāpījis lodveida zibens un elektriskais lādiņš, iekļūstot zemē, sabojājis laistīšanas iekārtu.

   Zibens bija, burtiski, izšķaidījis vienu daļu koka stumbra, visa tā koka puse bija palikusi balta, jo miza bija pilnībā norauta.

   Linda griezās pie vairākiem meža audzētājiem, koku speciālistiem, bet tie visi kā viens paziņoja, ka koka tālākais liktenis ir izlemts, bet, ja viņa tomēr grib to mēģināt atgriezt dzīvei, tad tas viņai var izmaksāt vairākus tūkstošus dolāru. Naudas izdevumi Lindu neuztrauca. Viņa vienkārši negribēja zaudēt šo koku, kuru mīlēja un loloja daudzus gadus. Ne velti kaimiņi teica: „O, tad Tu dzīvo tajā mājā, pie kuras aug tas brīnišķīgais riekstu koks!”

   Galu galā, viens speciālists ieteica Lindai nocirst koku. Pagaidi līdz pavasarim, teica viņš, un paskaties, vai uzplauks koka zaros lapas, tā ir pazīme, ka koks ir dzīvs. Tiesa, piebilda viņš, tas būs brīnums, ja koks būs izdzīvojis. Bet mēģināts nav zaudēts.

   Pilna cerību Linda nolēma palūgt fejām, lai tās palīdz viņas kokam. „Katru dienu, - atceras viņa, - es lūdzos fejām, lai izglābj koku. Draugi un kaimiņi smējās par mani, kad es teicu, ka fejas palīdzēs atgriezt kokam dzīvību, bet es nepievērsu viņiem uzmanību. Lai smejas! Man galvenais bija koks.”

   Pavasarī riekstu koks pārklājās ar lapām un riekstu raža togad bija tāda, kāda nebija bijusi sešpadsmit gadu laikā, kopš Linda dzīvoja šajā mājā. Tagad pat Lindas vīrs tic feju eksistencei!

   Bet koks dzīvo un dzīvo un dod mājvietu lielam daudzumam vāveru.

   Lindas stāsts skaidri parāda, ka jo vairāk mēs ticam feju eksistencei, jo lielāks ir spēks, kuru viņas sūta palīgā kokiem, dzīvniekiem, augiem un citām dabas būtnēm(ieskaitot cilvēkus). No tā brīža, kad zibens trāpīja riekstu kokā, Linda ne reizes nešaubījās, vai fejas spēs izārstēt koku. Un viņas izārstēja!

   Su Fob Jau, tāpat kā Linda, griezās pie fejām ar lūgumu izārstēt slimu bumbieru koku.

   Ar bumbieri, kas auga Su mājas pagalmā, acīmredzot nebija kaut kas kārtībā. Daudzu gadu garumā tā ziedēja košiem ziediem un noklājās ar daudziem augļu aizmetņiem, bet bumbieri sāka melnēt un krita zemē, tā arī nepaliekot gatavi un arī lapas nomelnēja.

   Su nezināja, kas vēl būtu darāms, kamēr neizlasīja par fejām. Viņa izgāja sētā un griezās pie viņām : „Mana bumbiere ir slima, bet apsmidzināt ar indīgām ķimikālijām es to negribu. Lūdzu, izārstējiet manu koku, lai tai būtu liela bumbieru raža.”

   Koks izārstējās un tai pašā rudenī deva ļoti lielu bumbieru ražu un Su pateicās fejām par to, ka fejas parūpējās par bumbieri un izpildīja viņas vēlēšanos.

   Pazīmes, kas norāda uz feju klātbūtni.

   Pasaucot fejas pie sevis dārzā, jūs drīz vien sāksiet pamanīt pazīmes feju klātbūtnei:

 • Sāks ziedēt un plaukt vairāk puķu.

 • Ziedi izaugs garāki, košāki un ziedēs ilgāk.

 • Jūsu dārzu sāks biežāk un biežāk apciemot putni un vāveres.

 • Apkārt ziediem lidināsies skaisti tauriņi.

 • Arvien biežāk dārzā ar īsām vizītēm parādīsies spāres un atlēks vardes, ķirzaciņas, kas ir feju brālēni un māsīcas (ja jums neiet pie sirds viņu klātbūtne, tad tā arī pastāstiet fejām).

 • Jūsu dārzs izplatīs miera sajūtu un kļūs par jūsu svētnīcu.

   „Feju apļi” – vēl viena pazīme feju klātbūtnei. Ja jūsu dārzā parādās apļi (gredzeni) no suņu sēnēm, tā ir pazīme, ka fejas tajā ir apmetušās uz dzīvi. Fejas un citi elementāļi (piemēram, troļļi) caur šiem apļiem ceļo starp pasaulēm. Ja jūs uzmanīgi ieklausīsieties, tad izdzirdēsiet, kā vakarā no tāda apļa atskan mūzika un smiekli.

  Vienu reizi kāda jauna austrāliete Tara ļoti vēlējās sadraudzēties ar fejām, viņa izgāja dārzā un uzaicināja viņas tur apmesties uz dzīvi. Nākošajā rītā, tajā vietā, kur stāvēja Tara, kad aicināja viņas pie sevis, viņa uzgāja jaunu, tikko izveidotu apli no sēnēm.

   Tomēr drīz vien Taras priecīgais saviļņojums nomainījās ar skumjām, jo viņas tēvs nopļāva sēnes un izjauca apli. Apvainojusies Tara teica tēvam, ka tas nav parasts aplis, bet feju māja. Par laimi, fejas nenoskuma un ātri uzlaboja situāciju: nākamajā dienā aplis no sēnēm atkal parādījās tajā pašā vietā, it kā būtu bijis šeit vienmēr.

   No tā laika ir pagājuši pieci gadi, un Taras tēvs vairs nepļauj zāli tajā dārza pusē. Tagad te ir jauns ozoliņš, augsta zāle un vairāki apļi, kur dzīvo fejas.

   „No tā brīža, kad manas jaunās draudzenes fejas apmetās manā dārzā uz dzīvi, - stāsta Tara, - tas ir palicis tik mierpilns, tur ir tik labi sēdēt un domāt. Un viss mans dārzs burtiski staro! Es katru dienu nāku pie fejām un visu viņām stāstu. Un vienmēr es sajūtu viņu mīlestības enerģiju, kurā fejas mani ietin un dziedina.”

   Jauni cilvēki, tādi kā Tara, uzsāk kontaktēties ar fejām daudz vieglāk, nekā pieaugušie. Daudzi stāstīja man, ka redzējuši fejas, kad vēl bijuši bērni. Bet kļuvuši pieauguši, sāka šaubīties par viņu eksistenci un arvien biežāk sāka pavadīt laiku mājās un šī saite pārtrūka.

   Par laimi, tagadējiem bērniem ir paveicies vairāk, tagad viņus audzina vecāki, kuriem prāts ir atvērts un nav aizspriedumu, viņi tic fejām un aicina savus mazuļus kontaktēties ar tām. Nākošajā nodaļā jūs uzzināsiet, cik īpašu vietu fejas aizņem bērnu sirdīs.