Desmitā nodaļa.
KĀ NODIBINĀT ATTIECĪBAS
AR FEJĀM
Tā, kā fejas ir visapkārt mums, nodibināt attiecības ar tām jūs varat
jebkurā brīdī. Tomēr vienkāršāk tās sadzirdēt un ieraudzīt ir brīvā dabā, tādās
vietās, kur viņas savācas kopā, vai tur, kur ir liels daudzums augu un
dzīvnieku. Jo vairāk ir feju, jo vieglāk tās ir izdzirdēt un ieraudzīt.
Fejas ir tikpat reālas, kā jūs paši un viņām patīk palīdzēt jums. Lai
varētu ar tām sasaistīties, sākumā izlemiet, kāda veida jautājumu jūs gribētu
tām uzdot un ko gribētu paprasīt. Un tieši griezieties pie fejām ar šo
jautājumu vai ar lūgumu – skaļi vai pie sevis. Fejas dzird katru lūgumu, lai
arī no kā tas nāktu, arī no tiem, kam ir jaunums strādāt ar elementāļiem.
Pirms fejas varēs jums atbildēt vai palīdzēt, tām sākumā ir jāuzzina
jūsu attieksme pret dabu un dzīvniekiem. Šo informāciju viņas ir spējīgas
nolasīt uzreiz no enerģētiskā lauka, kas ietver jūsu ķermeni.
Tomēr, novērtējot jūsu pozīciju, pārliecību un rīcību no tāda skatu
punkta, cik tie ir draudzīgi apkārtējai videi, fejas nesodīs jūs pārāk bargi.
Ja viņas uzskatīs, ka jums jāpilnveidojas šajā jomā, tad uzdos jums kaut kādu
uzdevumu. Piemēram, jūs sajutīsiet pēkšņu vēlmi sākt lietot materiālus, kas
izmantojami vairākas reizes, vai sajust vēlmi novākt atkritumus no taciņas. Ja jūs
atsauksieties uz šo intuitīvo pamudinājumu, fejas sāks jums palīdzēt un kopā ar
jums strādāt.
Tikmēr, kamēr jūs darīsiet apkārtējās vides un dzīvnieku labā visu, kas
jūsu spēkos, fejas izdarīs visu iespējamo, lai jums palīdzētu. Un atcerieties:
ja fejas palūgs jums nopirkt ekoloģiski tīrus mazgāšanas līdzekļus, jūs,
savukārt, varat paprasīt, lai viņas palīdzētu jums ar finanšu iegūšanu.
Kā ieraudzīt fejas.
Feju klātbūtni var sajust
tiešā augu un dzīvnieku tuvumā. Fejas patstāvīgi izstaro možumu, prieku un
augstu enerģiju. Viņas – vienmēr priecīgas un nemierīgas būtnes.
Ziedu pārpilnība, taureņi, putni, zaļumi un spāres tāpat norāda un feju
klātbūtni.
Tikko kā fejas sāks jums uzticēties, viņas noteikti jums atklāsies un
atļaus sevi ieraudzīt. Sākumā, iespējams, jūs ieraudzīsiet viņas ar mentālo
skatu, kā maziņas, dzirksteļojošas uguntiņas, lidojošus jāņtārpiņus vai maziņus
spārnotus cilvēciņus.
Šīs mentālās vīzijas – īsti un patiešām ir pašu feju veidoli, tomēr
ieraudzīt tās ar fiziskajām acīm ir daudz interesantāk. Daudzi bērni saka, ka
redz fejas. Redz viņas, dažreiz, arī pieaugušie, bet tikai tie, kas mīl dzīvot
brīvā dabā.
Dzirksteļojošās uguntiņas, vai „feju ugunis” kā tās sauc, - ir
enerģētiskais lauks, kas ieskauj fejas. Tās izskatās kā dejojošas,
dzirksteļojošas uguntiņas, kas parādās pļavās, dārzos un mežos. Šīs uguntiņas
pārvietojas visai jocīgā veidā, un tas ir pats vienkāršākais veids, kā
ieraudzīt fejas ar fiziskajām acīm.
Astoņpadsmit gadus vecā Adrianna Gallaveja un viņas līgavainis Treviss
pastaigājās „Dievu dārzā”(Illionosā). Pa ceļam viņi vāca atkritumus,
atvainojoties fejām un augiem par cilvēku nevērību.
Jaunie ļaudis sēdēja zem koku vainagiem uz aptēsta koka stumbra, un,
šūpojot kājas, vēroja kā noriet saule un uzaust pilns mēness. Bija silts; mežs
dzīvoja savu dzīvi. Kamēr viņi tā sēdēja priecājoties par, ar neko
nesalīdzināmo, dabas gleznu, garām viņai pazibēja kaut kādas gaismas līnijas.
Lielākā daļa uguntiņu bija baltas, bet dažas iekrāsojās zilā un sarkanā krāsā.
Pie tam līnijas sāka iegūt formu un palielināties izmēros.
Adrianna, sākumā, neko neteica Trevisam, jo nekad agrāk nebija
sastapusies ar vīzijām. Bet te Treviss pats pajautāja meitenei, vai viņa neredz
kaut ko savādu. Adrianna negribot atzinās, ka redz, un aprakstīja gaismas
līnijas. Un viņai par pārsteigumu un atvieglinājumu, Treviss satraukti
pastāstīja, ka redz to pašu!
„Tajā brīdī mēs abi pamanījām, - stāsta Adrianna, - ka jūtamies pilnīgā
drošībā un mums pāri pārklājies miers, mēs nemaz nebaidījāmies no šīm ugunīm.
Tā mēs sēdējām kādu laiku, vērojot kā apkārt mums vijās un lidinās fejas.
Vēlāk, kad mēs jau gājām lejā pa taku, mani pārņēma neizsakāma miera un laimes
sajūta. Es jutos tik ļoti laimīga un enerģijas pilna, ka varētu skriet uz mežu
un sākt dejot. Jo tālāk mēs gājām, jo mani pārņēma vēl stiprāka vēlme mesties
uz mežu, lai padraiskuļotos dzīves svinībās.
Mēs ilgi stāvējām pie mašīnas, vienkārši skatoties uz mežu un negribējām
raukt prom. Apkārt sev mēs laiku pa laikam dzirdējām lielu spārnu vēdas un es,
skatoties uz kokiem, vēl arvien redzēju baltās gaismas kontūras, kas dejoja
apkārt, - no šejienes līdz pat kalna virsotnei. Tik dzīvi un spilgti
pārdzīvojumi man agrāk nekad nebija bijuši, un es jutos dziļi glaimota par to, ka
es biju redzējusi šo”.
Tas fakts, ka gan Treviss, gan Adrianna redzēja „feju ugunis” tikai
apliecina to, ka vīzijas bija patiesas, kaut arī viņi ilgi negribēja stāstīt
par redzēto citam cilvēkam. Bet tikko kā viņi atklāja, ka tas otrs arī ir
redzējis „feju ugunis”, viņu pieredze manāmi bagātinājās.
Beverlija Hauta arī vienreiz ieraudzīja dzirksteļojošu gaismiņu.
Kādā aukstā decembra vakarā, kad Beverlija skatījās pa savas
guļamistabas logu zvaigžņotajās debesīs, viņu negaidīti pārņēma dziļa miera un
laimes sajūta. Ar acs kaktiņu viņa pamanīja nelielu, zeltītu uguntiņu. „Kas tā
par tādu spožu kamīna dzirksteli lidinās nakts gaisotnē?” – padomāja viņa.
Beverlija turpināja vērot uguntiņu, kā tā griežas, slidinās un
pārvietojās, izdarot visai neparastas kustības. „Izskatās, ka dzirkstele
pilnībā kontrolē savas kustības”- viņa padomāja. Un šajā brīdī viņa saprata, ka
šodien nav kurinājusi kamīnu.
Bet dzirkstele turpināja dejot pa gaisu. Negaidīti tā tuvojās logam,
uzzīmējot divmetrīgā stikla fonā ideāli taisnu uguns līniju. „Bija tāda sajūta,
- stāsta Beverlija, - it kā dzirkstele ielūkotos tieši logā!”
Kad uguntiņa nokļuva tieši iepretī Beverlijai, tā pamira un sastinga uz
vietas, spīguļojot skaistā, zeltītā gaismā. Beverlija nolēma, ka tai jābūt
lielai uguns vabolei, un piegāja tuvāk logam, lai varētu labāk to saskatīt.
Nobijusies, uguntiņa tūlīt pat lidoja prom, izpildot tādas pašas kustības, kā
veic zemūdens būtnes, kamēr neizgaisa citā dimensijā.
„Tikai tad es sapratu, ka redzēju feju, - atceras Beverlija, - Bieži, ar
dziļa prieka un pateicības sajūtu, es atgriežos domās pie tā notikuma un sirds
man saka priekšā, ka tā bija mana draudzene – feja”. Tagad Beverlija un viņas
trīs gadus vecā meita Vendija katru vakaru aizdedz sveci un atstāj mājas ārpusē
šķīvīšus ar pienu un medu, kas domāti fejai.
Palūdziet fejas, lai tās jums parādās. Un pēc tam, pilnībā ļaujieties
dzirksteļojošo uguntiņu uztveršanai un ticiet tam, ko redzēsiet. Šīs ugunis ir
brīnišķīga iespēja pieradināt acis redzēt vissīkākās enerģijas formas – tādas,
kā aura. Kad jūs vērojat dzirksteļojošās ugunis, tad ar to pašu attīstāt
garīgos muskuļus, pateicoties kam jūs varēsiet ieraudzīt fejas paši, ar savām
fiziskajām acīm. Dabiski, ka šī attīstība, pirmām kārtām, ir atkarīga no jūsu
lēmuma, kurā nav šaubu, baiļu un neskaidrības, par to, ka vēlaties ieraudzīt
fejas.
Andžela Hārtfilda ieguva spēju redzēt Īrijas fejas, kad skaidri izlēma,
ka to vēlas.
Kad Andžela un viņas vīrs Djuks 2003. gadā apciemoja Glendalogas parku,
netālu no Dublinas (Īrija), viņi abi redzēja fejas ar fiziskajām acīm. Vietējie
iedzīvotāji pastāstīja laulātajam pārim, ka, ja fejas gribēs tiem parādīties,
tad paliks redzamas, un ieteica tiem klusumā uzmanīgi klausīties feju mūziku.
Kaut arī Andžela līdz tam bija redzējusi fejas ar savu mentālo skatienu,
šoreiz viņa vēlējās tās ieraudzīt ar fizisko redzi. Un ceļā uz parku viņa
nostiprinājās šajā nolūkā. Dvēselē viņa zināja, ka noteikti ieraudzīs tās
šodien, jo, kā viņai teica, parks ir feju svētvieta un ir burtiski piepildīts
ar elementāļiem.
Tikko, kā viņi ieradās Glendalogā, Andžela tūlīt pat sajuta tā mistisko
enerģētiku. Viņas draudzene īriete, vārdā Fiona, norādot uz krūmu, teica:
„Paskaties uz šo krūmu. Tas viss ir pils ar fejām!” Ar mentālo skatu Andžēla
saskatīja pulciņu šo būtņu, bet tās nebija ieraugāmas fiziski.
Un tad Andžela palūdza fejas parādīties viņai. Viņa turpināja pacietīgi
translēt šo lūgumu, kamēr fejas pētīja viņas enerģētiku. Pēc tā, viņa atlaida
šo stipro vēlmi un, staigājot pa parku kopā ar vīru, pilnībā atslābinājās.
Djuks, skatoties uz skaistumu sev apkārt, nepārstāja brīnīties.
„Paskaties, uz šo spāri, - teica viņš sievai, - vai tu esi kādreiz redzējusi
lielāku eksemplāru, kā šis? Rumpis tai ir kaut kādā dīvainā krāsā.”
Andžela paskatījās uz turieni, kurp rādīja vīrs, un ieraudzīja liela
izmēra spāri. Viņa gandrīz nosmaka no uztraukuma, kas to pārņēma un teica:
Djuk, tā nav spāre. Paskaties uz tās ķermeni. Viņai taču ir divas kājas. Ne jau
spāri tu atklāji, bet feju.” Viņa paskatījās virs vīra galvas un ieraudzīja
simtiem tādu būtņu. Viņas bija patiešām brīnišķīgas!
„Fejas pastāstīja mums, - stāsta Andžela, - ka katrs nonāk pie burvības
sev vislabākajā brīdī. Mēs stāvējām, skatoties uz šīm brīnišķīgajām būtnēm,
kamēr tajā pašā vietā ieradās citi cilvēki. Pēc kā fejas klusi aizspurdza,
pārejot savos ēteriskajos ķermeņos. Es viņas vēl redzēju ar savu mentālo
skatienu, bet kas ir mentālais skatiens, salīdzinājumā ar patiesu balvu, ar
kādu tās mani svētīja, - ieraudzīt fejās īstenībā!”
Feju fotogrāfijas.
Vēl viens veids ieraudzīt
fejas – fotografēt brīvā dabā. Kad jūs fotografējat, palūdziet fejas, lai viņas
jums parādās. Daudzi cilvēki man rādīja pļavu un ganību fotogrāfijas, virs
kurām virpuļoja gaišas bumbiņas. Šajās bildēs ir iemūžinātas „feju ugunis”.
Dažreiz fotogrāfijās parādās patiesais elementāļa apveids. Parasti, kad
fotogrāfs taisa bildi, viņš caur kameras foto meklētāju neredz uguntiņas vai
apveidus. Elementāļi parādās fotogrāfijās tikai pēc tā, kad bilde ir gatava.
Godājamā Pamaikai Kulona no Kapaau, Havajas arhipelāgs, atklāja menehune
– havajas elementāli uz fotogrāfijas, kuru viņa uztaisīja, kad atnesa dāvanu
dabas garam.
Lai arī ko Pamaikai saņēma no havajiešu gariem, viņa sajutās saņēmusi
svētību. Un vēlējās pateikties zemei, kas deva viņai spēku pie dziedināšanās,
nolēma ziedot dāvanu menehune – gariem, kas no seniem laikiem dzīvo šajās
salās, zināmiem kā „maziņā tautiņa”. Kā balvu viņa nolēma ziedot ipu heki,
tamtamu, kas taisīts no tukša ķirbja, kuru Pamaikai ar mīlestību izgatavoja
vairāku nedēļu rūpīgā darbā.
Ziedošanas dienā Pamaikai devās lejā pa kalna nokari uz avotu, kas
krustoja viņas īpašumu, un apstājās pie veca havajiešu ciema robežas. Labajā
pusē no viņas auga liela banjanu audze. Kad Pamaikai pietuvojās kokiem, tad
pamanīja, ka tie ir izauguši apļa formā. Ieejot aplī viņa sāka dziedāt un
lūgties. Pēc tam pagriezās un ieraudzīja, kreisajā pusē no sevis, vēl vienu
apli no kokiem, tikai mazāku.
Pamaikai iegāja šajā aplī un kaut kas viņai pateica priekšā, ka tieši
šeit ir jāatstāj savi ziedojumi. Viņa ar lielu mīlestību un vieglām skumjām
nolika uz zemes savu dāvanu, nodziedāja vēl dažas dziesmas un lūgšanas,
pateicās un taisījās pamest šo vietu. Bet, pirms aiziet, viņa nofotografēja
savu ipu.
„Kad es paskatījos uz bildi savā skatu meklētājā, - atceras viņa, - man
likās, ka ar kameru ir kaut kas noticis, tā kā krāsas bija vienmērīgas, līdzīgi
kā sēpijā, bet ne košas. Es pārbaudīju kameras režīmus, bet viss bija kārtībā.
Tad es uztaisīju vēl vienu uzņēmumu, vienkārši, lai pārliecinātos, ka
viss ir iznācis tā, kā vajag. Es izgāju no banjanu apļa, un pārejot pāri avota
tiltiņam, paskatījos uz otru uzņēmumu. Fotogrāfijas runāja labāk par vārdiem:
menehune eksistē!”
Fejas un citi elementāļi dod par sevi ziņu ar fotogrāfiju un vīziju
palīdzību. Jo zina, ka ieraudzīt – tas ir noticēt. Mūsu ticība feju eksistencei
un saikne ar viņām, dod tām spēku un varenību.
Un jo lielāks ir viņu spēks, jo efektīvāk viņas var ārstēt un aizsargāt
apkārtējo vidi un dzīvniekus.
Un tā ir laba ziņa priekš mums visiem.
Desmit
veidi feju iepriecināšanai.
Atšķirībā no cilvēkiem,
fejas ir būtnes, kurās nav viltības. Viss, ko viņas grib – ir mierīgi sadzīvot
ar cilvēkiem; tāpēc, ja jūs atvērsieties pretī viņām, tad tās atvērsies pret
jums. Zemāk doti daži ļoti svarīgi faktori, kas parāda fejām, ka jūs vēlaties
sasaistīties ar tām, lai palīdzētu viņu zemes misijas izpildīšanā.
1. Neaizmirstiet iebērt
barību un ieliet ūdeni putnu barotavās savā dārzā.
2. Atstājiet ārpusē iztītas
konfektes, īpaši šokolādes, lai fejas varētu panašķoties ar tām.
3. Audzējiet savā dārzā
ziedus zvaniņu formā.
4. Izmantojiet ekoloģiski
nekaitīgas ziepes, šampūnu un mazgājamos līdzekļus.
5. Ēdiet veģetāru pārtiku
vai pērciet tikai tādus dzīvnieku pasaules produktus, kuri ir audzēti fermās, kur
neizmanto ķīmiskos mēslojumus, vai saimniecībās, kur pret dzīvniekiem izturas
ar īstu, cilvēcisku labsirdību.
6. Veltiet naudu un laiku
ekoloģisko programmu attīstībai, vai organizācijām, kas cīnās par dzīvnieku
tiesībām.
7. Ielieciet savā dārzā feju
vai rūķu figūriņas.
8. Izkariniet koku zaros
kristālus vai citus spīdīgus priekšmetus savā dārzā.
9. Brīdiniet fejas pirms
katras zāles pļaušanas, nelietojiet pesticīdus un rīkojiet nelielas svinības
katru reizi, kad jūsu dārzā parādās suņu sēnes un citas sēnes, tāpēc, ka tas
liecina par to, ka jūsu dārzā parādījušās fejas.
10. Atpūšaties vai
spēlējaties dārzā, mierīgas un patīkamas mūzikas pavadībā.
Visbiežāk uzdotie jautājumi par fejām.
Ar fejām un citiem
elementāļiem ir saistīti ļoti daudzi mīti un leģendas, tas bieži noved pie feju
nepareizas izpratnes un par to, kas tās tādas ir un kā uzvedas.
Šeit ir doti daži jautājumi par fejām, kurus man ļoti bieži uzdod, un
atbildes uz tiem, kurās es vados no personīgās dzīves pieredzes, tāpat arī
pieredzi par savstarpējām attiecībām ar elementālo valstību.
Jautājums:
Vai tā ir taisnība, ka fejas ir ļaunas un huligāniski noskaņotas?
Atbilde: Fejas, tāpat kā
citi zemes iedzīvotāji, ir apveltītas ar ego. Un tas nozīmē, kas viņas nemīl
automātiski un beznosacījuma katru un visus, kā tas ir raksturīgs, piemēram,
eņģeļiem, kuriem ego vispār nav.
Fejas – ļoti mīlošas būtnes, bet īpaši labvēlīgas pret tiem cilvēkiem,
kas rūpējas par apkārtējo vidi un dzīvniekiem.
Pret tiem, kuri slikti attiecas pret dabu un dzīvniekiem, viņas tiešām
var izstrādāt dažādus nelabus jociņus, tāpēc viņas sev ir izpelnījušās ļaunu un
huligānisku būtņu reputāciju.
Bet tas nav tā. Fejas mīl līksmu
mūziku, ballītes un dejas. Par cik šādas darbības, dažādos laika posmos, tika
uzskatītas par nepieļaujamām, tad arī pašas šīs būtnes šī iemesla dēļ tika
nomelnotas.
J.: Vai
fejas eksistē patiesībā, vai arī tās ir mītiskas būtnes?
A.: Fejas ir tikpat
reālas kā jūs un es. Un ne mazāk reālas kā eņģeļi. Un tomēr, tikai tie cilvēki,
kuri tic feju eksistencei un, kuru prāts ir atvērts, var sajust vai redzēt tās.
Fejas ir ļoti bailīgas un jūtīgas būtnes, kas slēpjas no vardarbības vai
cilvēkiem. Tāpēc tie, kuri ir vērsti uz skepsi, nav spējīgi tās redzēt vai
sajust.
Kultūra arī rada iespaidu uz cilvēku attieksmi pret fejām, uz to uztveri
vai noraidošu attieksmi. Lielbritānijā (īpaši Īrijā un Skotijā), Austrālijā,
Polinēzijā un citās valstīs ir plaši izplatīta ticība fejām un elementāļiem.
Valstīs, kuru iedzīvotāji ar lielu cieņu attiecas pret apkārtējo vidi un
dzīvniekiem, arī ir ļoti stipra ticība fejām.
J.: Kur var satikt fejas?
A.: Fejas dzīvo tur, kur
ir augi un dzīvnieki. Viņas dzīvo arī mājas augu un dzīvnieku tuvumā. Un tomēr
visvairāk viņas mīl neskarto dabu. Tās nemīl pesticīdus un pārāk koptus,
apgraizītus dārzus.
J.: Viena gaišreģe man teica, ka
redz fejas apkārt man, ko tas nozīmē?
A.: Dažiem cilvēkiem
viņas veic garīgā uzrauga lomu. Fejas uzturas tādu cilvēku tuvumā, kuru dzīves
mērķis ir saistīts ar apkārtējo vidi un dzīvniekiem. Šajā gadījumā jūs variet
palūgt feju norādījumus, kā palīdzēt zemei. Bez tam viņas palīdz mums būt
možiem un jautriem.
J.: Vai fejas nav kritušie eņģeļi?
A.: Dievs ir radījis
fejas kā dabas eņģeļus. Šīs būtnes ir tīras, pilnas ar Dievišķo gaismu,
mīlestību un izpilda uz Zemes svarīgo misiju, apkārtējās vides un dzīvnieku
dziedināšanā un aizsardzībā. Tāpat kā cilvēkiem, fejām ir ego. Tāpēc viņas
nemīl visus un katru ar beznosacījuma mīlestību, kā eņģeļi. Tomēr tās ir ļoti
labsirdīgas un taisnīgas.
J.: Vai fejām var uzticēties? Vai
viņas nenodarīs pāri cilvēkiem?
A.: Feju cieņu var nopelnīt – maigi un ar cieņu izturoties pret Māti -
Dabu. Vai jūs lietojiet vairrākkārtējas izmantošanas materiālus, vai izmantojiet
ekoloģiski nekaitīgus tīrīšanas līdzekļus un vai jūs ziedojat līdzekļus
apkārtējās vides problēmu risināšanai, lūk, tikai nedaudzi faktori, kurus ņem
vērā fejas, kad meklē sev potenciālos draugus cilvēku vidū. Ja jūs esat
nopelnījuši feju cieņu, viņas noteikti izdarīs kaut ko jūsu labā.
Fejas nedara pāri cilvēkiem, tomēr var ļauni pajokot ar tiem, kuri, kā
viņas uzskata, slikti izturas pret apkārtējo vidi vai dzīvniekiem. Dažreiz tās
paveic pavisam nekaitīgus jociņus( piemēram, noslēpj uz laiku mantas)
cilvēkiem, kurus mīl, bet dara to prieka pēc.
J.: Vai fejas
var palikt par cilvēkiem? Un otrādi?
A.: Daži cilvēki, kas
līdzīgi fejām, rūķiem, troļļiem, nārām vai piksiem, tie ir elementālas
dvēseles, kas ir izvēlējušies cilvēku dzīvi, lai efektīvāk palīdzētu apkārtējai
videi un dzīvniekiem. Es rakstīju par šo tēmu grāmatās „Dziedināšana ar feju un
zemes eņģeļu palīdzību” un „Dievietes un eņģeļi”.
J.: Vai taisnība, ka fejas vai
troļļi var atnest jums podu ar zeltu?
A.: Daudzi
cilvēki(ieskatot tos, kas pieminēti šajā grāmatā) stāsta, ka elementāļi palīdz
viņiem ar finansēm. Kaut arī fejas vai troļļi, patiesībā, neatnes īstu podu ar
zeltu, tie, tomēr, atnes veiksmi tiem, pret kuriem jūt labvēlību. Tas ir viens
no daudziem iemesliem par labu tam, lai sadraudzētos ar fejām.
PAR AUTORI.
Filozofijas doktore Doreen Virtue – metafiziķe ceturtajā paaudzē,
zīlēšanas kāršu izstrādātāja, un arī daudzu grāmatu autore, starp kurām ir „Dziedniecība
ar eņģeļu palīdzību”, „Dziedniecība ar feju palīdzību”, „Erceņģeļi un Augstākie
skolotāji” un „Eņģeļu terapija”. Visas tās ir iztulkotas daudzās valodās.
Doreen – dzimusi gaišreģe, kas strādā ar eņģeļu un elementālo valstību,
un kontaktējas ar Augstākajiem skolotājiem. Viņai ir zinātniskie grādi filozofijā,
bakalaurs un maģistrs praktiskajā psiholoģijā; līdz tam viņa strādāja dažādās
slimnīcās, vadot psihiatriskās nodaļas stacionārajiem un ambulatorajiem
slimniekiem.
| 
