Desmitā nodaļa (nobeigums) - Kā nodibināt attiecības ar Fejām? - Dorīna Verče - Brīnumainā Feju pasaule <!--if(Eņģeļu pasaule)-->- Eņģeļu pasaule<!--endif--> - Rakstu katalogs - Reiki seansi

  Es vēlu visiem Laimi! 

Vietnes izvēlne
Ieejas forma
Sadaļas kategorijas Kategorijas iedaļa

Eņģeļu pasaule un maģija [63]
Eņģeļu numeroloģija [11]
sūtījums no Dorīnas Verče (Doreen Virtue) tūlkoja Sandra Žukovska ©
Diana Kooper - Eņģeļu ielenkumā [32]
no krievu val. tūlkoja Sandra Žukovska ©
Diana Kooper - Jaunā Augšāmcelšanās gaisma [48]
no krievu val. tūlkoja Sandra Žukovska ©
Dorīna Verče - Brīnumainā Feju pasaule [11]
Dorīna Verče (Doreena Virtue) no angļu val. tūlkoja Aija Trofimova ©
Lielās Mistērijas. Patiesība par Eņģeļiem – D. VIRTJŪ – „Vēstījumi no Taviem Eņģeļiem” [18]
no krievu valodas tulkoja Kwana Rafaela
Meklēšana
Galvenie » Raksti » Eņģeļu pasaule » Dorīna Verče - Brīnumainā Feju pasaule

Desmitā nodaļa (nobeigums) - Kā nodibināt attiecības ar Fejām?

Desmitā nodaļa.

  KĀ NODIBINĀT ATTIECĪBAS AR FEJĀM


   Tā, kā fejas ir visapkārt mums, nodibināt attiecības ar tām jūs varat jebkurā brīdī. Tomēr vienkāršāk tās sadzirdēt un ieraudzīt ir brīvā dabā, tādās vietās, kur viņas savācas kopā, vai tur, kur ir liels daudzums augu un dzīvnieku. Jo vairāk ir feju, jo vieglāk tās ir izdzirdēt un ieraudzīt.

 

   Fejas ir tikpat reālas, kā jūs paši un viņām patīk palīdzēt jums. Lai varētu ar tām sasaistīties, sākumā izlemiet, kāda veida jautājumu jūs gribētu tām uzdot un ko gribētu paprasīt. Un tieši griezieties pie fejām ar šo jautājumu vai ar lūgumu – skaļi vai pie sevis. Fejas dzird katru lūgumu, lai arī no kā tas nāktu, arī no tiem, kam ir jaunums strādāt ar elementāļiem.

 

   Pirms fejas varēs jums atbildēt vai palīdzēt, tām sākumā ir jāuzzina jūsu attieksme pret dabu un dzīvniekiem. Šo informāciju viņas ir spējīgas nolasīt uzreiz no enerģētiskā lauka, kas ietver jūsu ķermeni.


cat62_2efc593aa93d000519f96235e0f6e820 (500x375, 26Kb)

 

   Tomēr, novērtējot jūsu pozīciju, pārliecību un rīcību no tāda skatu punkta, cik tie ir draudzīgi apkārtējai videi, fejas nesodīs jūs pārāk bargi. Ja viņas uzskatīs, ka jums jāpilnveidojas šajā jomā, tad uzdos jums kaut kādu uzdevumu. Piemēram, jūs sajutīsiet pēkšņu vēlmi sākt lietot materiālus, kas izmantojami vairākas reizes, vai sajust vēlmi novākt atkritumus no taciņas. Ja jūs atsauksieties uz šo intuitīvo pamudinājumu, fejas sāks jums palīdzēt un kopā ar jums strādāt.

   Tikmēr, kamēr jūs darīsiet apkārtējās vides un dzīvnieku labā visu, kas jūsu spēkos, fejas izdarīs visu iespējamo, lai jums palīdzētu. Un atcerieties: ja fejas palūgs jums nopirkt ekoloģiski tīrus mazgāšanas līdzekļus, jūs, savukārt, varat paprasīt, lai viņas palīdzētu jums ar finanšu iegūšanu.

 

   Kā ieraudzīt fejas.

   Feju klātbūtni var sajust tiešā augu un dzīvnieku tuvumā. Fejas patstāvīgi izstaro možumu, prieku un augstu enerģiju. Viņas – vienmēr priecīgas un nemierīgas būtnes.

   Ziedu pārpilnība, taureņi, putni, zaļumi un spāres tāpat norāda un feju klātbūtni.

 

   Tikko kā fejas sāks jums uzticēties, viņas noteikti jums atklāsies un atļaus sevi ieraudzīt. Sākumā, iespējams, jūs ieraudzīsiet viņas ar mentālo skatu, kā maziņas, dzirksteļojošas uguntiņas, lidojošus jāņtārpiņus vai maziņus spārnotus cilvēciņus.

 

   Šīs mentālās vīzijas – īsti un patiešām ir pašu feju veidoli, tomēr ieraudzīt tās ar fiziskajām acīm ir daudz interesantāk. Daudzi bērni saka, ka redz fejas. Redz viņas, dažreiz, arī pieaugušie, bet tikai tie, kas mīl dzīvot brīvā dabā.

 

   Dzirksteļojošās uguntiņas, vai „feju ugunis” kā tās sauc, - ir enerģētiskais lauks, kas ieskauj fejas. Tās izskatās kā dejojošas, dzirksteļojošas uguntiņas, kas parādās pļavās, dārzos un mežos. Šīs uguntiņas pārvietojas visai jocīgā veidā, un tas ir pats vienkāršākais veids, kā ieraudzīt fejas ar fiziskajām acīm.

 

   Astoņpadsmit gadus vecā Adrianna Gallaveja un viņas līgavainis Treviss pastaigājās „Dievu dārzā”(Illionosā). Pa ceļam viņi vāca atkritumus, atvainojoties fejām un augiem par cilvēku nevērību.

 

   Jaunie ļaudis sēdēja zem koku vainagiem uz aptēsta koka stumbra, un, šūpojot kājas, vēroja kā noriet saule un uzaust pilns mēness. Bija silts; mežs dzīvoja savu dzīvi. Kamēr viņi tā sēdēja priecājoties par, ar neko nesalīdzināmo, dabas gleznu, garām viņai pazibēja kaut kādas gaismas līnijas. Lielākā daļa uguntiņu bija baltas, bet dažas iekrāsojās zilā un sarkanā krāsā. Pie tam līnijas sāka iegūt formu un palielināties izmēros.

 

   Adrianna, sākumā, neko neteica Trevisam, jo nekad agrāk nebija sastapusies ar vīzijām. Bet te Treviss pats pajautāja meitenei, vai viņa neredz kaut ko savādu. Adrianna negribot atzinās, ka redz, un aprakstīja gaismas līnijas. Un viņai par pārsteigumu un atvieglinājumu, Treviss satraukti pastāstīja, ka redz to pašu!

 

   „Tajā brīdī mēs abi pamanījām, - stāsta Adrianna, - ka jūtamies pilnīgā drošībā un mums pāri pārklājies miers, mēs nemaz nebaidījāmies no šīm ugunīm. Tā mēs sēdējām kādu laiku, vērojot kā apkārt mums vijās un lidinās fejas. Vēlāk, kad mēs jau gājām lejā pa taku, mani pārņēma neizsakāma miera un laimes sajūta. Es jutos tik ļoti laimīga un enerģijas pilna, ka varētu skriet uz mežu un sākt dejot. Jo tālāk mēs gājām, jo mani pārņēma vēl stiprāka vēlme mesties uz mežu, lai padraiskuļotos dzīves svinībās.

   Mēs ilgi stāvējām pie mašīnas, vienkārši skatoties uz mežu un negribējām raukt prom. Apkārt sev mēs laiku pa laikam dzirdējām lielu spārnu vēdas un es, skatoties uz kokiem, vēl arvien redzēju baltās gaismas kontūras, kas dejoja apkārt, - no šejienes līdz pat kalna virsotnei. Tik dzīvi un spilgti pārdzīvojumi man agrāk nekad nebija bijuši, un es jutos dziļi glaimota par to, ka es biju redzējusi šo”.

   Tas fakts, ka gan Treviss, gan Adrianna redzēja „feju ugunis” tikai apliecina to, ka vīzijas bija patiesas, kaut arī viņi ilgi negribēja stāstīt par redzēto citam cilvēkam. Bet tikko kā viņi atklāja, ka tas otrs arī ir redzējis „feju ugunis”, viņu pieredze manāmi bagātinājās.

 

   Beverlija Hauta arī vienreiz ieraudzīja dzirksteļojošu gaismiņu.

   Kādā aukstā decembra vakarā, kad Beverlija skatījās pa savas guļamistabas logu zvaigžņotajās debesīs, viņu negaidīti pārņēma dziļa miera un laimes sajūta. Ar acs kaktiņu viņa pamanīja nelielu, zeltītu uguntiņu. „Kas tā par tādu spožu kamīna dzirksteli lidinās nakts gaisotnē?” – padomāja viņa.

 

   Beverlija turpināja vērot uguntiņu, kā tā griežas, slidinās un pārvietojās, izdarot visai neparastas kustības. „Izskatās, ka dzirkstele pilnībā kontrolē savas kustības”- viņa padomāja. Un šajā brīdī viņa saprata, ka šodien nav kurinājusi kamīnu.

   Bet dzirkstele turpināja dejot pa gaisu. Negaidīti tā tuvojās logam, uzzīmējot divmetrīgā stikla fonā ideāli taisnu uguns līniju. „Bija tāda sajūta, - stāsta Beverlija, - it kā dzirkstele ielūkotos tieši logā!”

   Kad uguntiņa nokļuva tieši iepretī Beverlijai, tā pamira un sastinga uz vietas, spīguļojot skaistā, zeltītā gaismā. Beverlija nolēma, ka tai jābūt lielai uguns vabolei, un piegāja tuvāk logam, lai varētu labāk to saskatīt. Nobijusies, uguntiņa tūlīt pat lidoja prom, izpildot tādas pašas kustības, kā veic zemūdens būtnes, kamēr neizgaisa citā dimensijā.

   „Tikai tad es sapratu, ka redzēju feju, - atceras Beverlija, - Bieži, ar dziļa prieka un pateicības sajūtu, es atgriežos domās pie tā notikuma un sirds man saka priekšā, ka tā bija mana draudzene – feja”. Tagad Beverlija un viņas trīs gadus vecā meita Vendija katru vakaru aizdedz sveci un atstāj mājas ārpusē šķīvīšus ar pienu un medu, kas domāti fejai.

 

   Palūdziet fejas, lai tās jums parādās. Un pēc tam, pilnībā ļaujieties dzirksteļojošo uguntiņu uztveršanai un ticiet tam, ko redzēsiet. Šīs ugunis ir brīnišķīga iespēja pieradināt acis redzēt vissīkākās enerģijas formas – tādas, kā aura. Kad jūs vērojat dzirksteļojošās ugunis, tad ar to pašu attīstāt garīgos muskuļus, pateicoties kam jūs varēsiet ieraudzīt fejas paši, ar savām fiziskajām acīm. Dabiski, ka šī attīstība, pirmām kārtām, ir atkarīga no jūsu lēmuma, kurā nav šaubu, baiļu un neskaidrības, par to, ka vēlaties ieraudzīt fejas.

   Andžela Hārtfilda ieguva spēju redzēt Īrijas fejas, kad skaidri izlēma, ka to vēlas.

 

   Kad Andžela un viņas vīrs Djuks 2003. gadā apciemoja Glendalogas parku, netālu no Dublinas (Īrija), viņi abi redzēja fejas ar fiziskajām acīm. Vietējie iedzīvotāji pastāstīja laulātajam pārim, ka, ja fejas gribēs tiem parādīties, tad paliks redzamas, un ieteica tiem klusumā uzmanīgi klausīties feju mūziku.

 

   Kaut arī Andžela līdz tam bija redzējusi fejas ar savu mentālo skatienu, šoreiz viņa vēlējās tās ieraudzīt ar fizisko redzi. Un ceļā uz parku viņa nostiprinājās šajā nolūkā. Dvēselē viņa zināja, ka noteikti ieraudzīs tās šodien, jo, kā viņai teica, parks ir feju svētvieta un ir burtiski piepildīts ar elementāļiem.

 

   Tikko, kā viņi ieradās Glendalogā, Andžela tūlīt pat sajuta tā mistisko enerģētiku. Viņas draudzene īriete, vārdā Fiona, norādot uz krūmu, teica: „Paskaties uz šo krūmu. Tas viss ir pils ar fejām!” Ar mentālo skatu Andžēla saskatīja pulciņu šo būtņu, bet tās nebija ieraugāmas fiziski.

 

   Un tad Andžela palūdza fejas parādīties viņai. Viņa turpināja pacietīgi translēt šo lūgumu, kamēr fejas pētīja viņas enerģētiku. Pēc tā, viņa atlaida šo stipro vēlmi un, staigājot pa parku kopā ar vīru, pilnībā atslābinājās.

   Djuks, skatoties uz skaistumu sev apkārt, nepārstāja brīnīties. „Paskaties, uz šo spāri, - teica viņš sievai, - vai tu esi kādreiz redzējusi lielāku eksemplāru, kā šis? Rumpis tai ir kaut kādā dīvainā krāsā.”

 

   Andžela paskatījās uz turieni, kurp rādīja vīrs, un ieraudzīja liela izmēra spāri. Viņa gandrīz nosmaka no uztraukuma, kas to pārņēma un teica: Djuk, tā nav spāre. Paskaties uz tās ķermeni. Viņai taču ir divas kājas. Ne jau spāri tu atklāji, bet feju.” Viņa paskatījās virs vīra galvas un ieraudzīja simtiem tādu būtņu. Viņas bija patiešām brīnišķīgas!

   „Fejas pastāstīja mums, - stāsta Andžela, - ka katrs nonāk pie burvības sev vislabākajā brīdī. Mēs stāvējām, skatoties uz šīm brīnišķīgajām būtnēm, kamēr tajā pašā vietā ieradās citi cilvēki. Pēc kā fejas klusi aizspurdza, pārejot savos ēteriskajos ķermeņos. Es viņas vēl redzēju ar savu mentālo skatienu, bet kas ir mentālais skatiens, salīdzinājumā ar patiesu balvu, ar kādu tās mani svētīja, - ieraudzīt fejās īstenībā!”

 

   Feju fotogrāfijas.

   Vēl viens veids ieraudzīt fejas – fotografēt brīvā dabā. Kad jūs fotografējat, palūdziet fejas, lai viņas jums parādās. Daudzi cilvēki man rādīja pļavu un ganību fotogrāfijas, virs kurām virpuļoja gaišas bumbiņas. Šajās bildēs ir iemūžinātas „feju ugunis”.

   Dažreiz fotogrāfijās parādās patiesais elementāļa apveids. Parasti, kad fotogrāfs taisa bildi, viņš caur kameras foto meklētāju neredz uguntiņas vai apveidus. Elementāļi parādās fotogrāfijās tikai pēc tā, kad bilde ir gatava.

 

   Godājamā Pamaikai Kulona no Kapaau, Havajas arhipelāgs, atklāja menehune – havajas elementāli uz fotogrāfijas, kuru viņa uztaisīja, kad atnesa dāvanu dabas garam.

   Lai arī ko Pamaikai saņēma no havajiešu gariem, viņa sajutās saņēmusi svētību. Un vēlējās pateikties zemei, kas deva viņai spēku pie dziedināšanās, nolēma ziedot dāvanu menehune – gariem, kas no seniem laikiem dzīvo šajās salās, zināmiem kā „maziņā tautiņa”. Kā balvu viņa nolēma ziedot ipu heki, tamtamu, kas taisīts no tukša ķirbja, kuru Pamaikai ar mīlestību izgatavoja vairāku nedēļu rūpīgā darbā.

   Ziedošanas dienā Pamaikai devās lejā pa kalna nokari uz avotu, kas krustoja viņas īpašumu, un apstājās pie veca havajiešu ciema robežas. Labajā pusē no viņas auga liela banjanu audze. Kad Pamaikai pietuvojās kokiem, tad pamanīja, ka tie ir izauguši apļa formā. Ieejot aplī viņa sāka dziedāt un lūgties. Pēc tam pagriezās un ieraudzīja, kreisajā pusē no sevis, vēl vienu apli no kokiem, tikai mazāku.

 

   Pamaikai iegāja šajā aplī un kaut kas viņai pateica priekšā, ka tieši šeit ir jāatstāj savi ziedojumi. Viņa ar lielu mīlestību un vieglām skumjām nolika uz zemes savu dāvanu, nodziedāja vēl dažas dziesmas un lūgšanas, pateicās un taisījās pamest šo vietu. Bet, pirms aiziet, viņa nofotografēja savu ipu.

 

   „Kad es paskatījos uz bildi savā skatu meklētājā, - atceras viņa, - man likās, ka ar kameru ir kaut kas noticis, tā kā krāsas bija vienmērīgas, līdzīgi kā sēpijā, bet ne košas. Es pārbaudīju kameras režīmus, bet viss bija kārtībā.

   Tad es uztaisīju vēl vienu uzņēmumu, vienkārši, lai pārliecinātos, ka viss ir iznācis tā, kā vajag. Es izgāju no banjanu apļa, un pārejot pāri avota tiltiņam, paskatījos uz otru uzņēmumu. Fotogrāfijas runāja labāk par vārdiem: menehune eksistē!”

 

   Fejas un citi elementāļi dod par sevi ziņu ar fotogrāfiju un vīziju palīdzību. Jo zina, ka ieraudzīt – tas ir noticēt. Mūsu ticība feju eksistencei un saikne ar viņām, dod tām spēku un varenību.

   Un jo lielāks ir viņu spēks, jo efektīvāk viņas var ārstēt un aizsargāt apkārtējo vidi un dzīvniekus.

    Un tā ir laba ziņa priekš mums visiem.

 

   Desmit veidi feju iepriecināšanai.

   Atšķirībā no cilvēkiem, fejas ir būtnes, kurās nav viltības. Viss, ko viņas grib – ir mierīgi sadzīvot ar cilvēkiem; tāpēc, ja jūs atvērsieties pretī viņām, tad tās atvērsies pret jums. Zemāk doti daži ļoti svarīgi faktori, kas parāda fejām, ka jūs vēlaties sasaistīties ar tām, lai palīdzētu viņu zemes misijas izpildīšanā.

 

1.      Neaizmirstiet iebērt barību un ieliet ūdeni putnu barotavās savā dārzā.

2.      Atstājiet ārpusē iztītas konfektes, īpaši šokolādes, lai fejas varētu panašķoties ar tām.

3.      Audzējiet savā dārzā ziedus zvaniņu formā.

4.      Izmantojiet ekoloģiski nekaitīgas ziepes, šampūnu un mazgājamos līdzekļus.

5.      Ēdiet veģetāru pārtiku vai pērciet tikai tādus dzīvnieku pasaules produktus, kuri ir audzēti fermās, kur neizmanto ķīmiskos mēslojumus, vai saimniecībās, kur pret dzīvniekiem izturas ar īstu, cilvēcisku labsirdību.

6.      Veltiet naudu un laiku ekoloģisko programmu attīstībai, vai organizācijām, kas cīnās par dzīvnieku tiesībām.

7.      Ielieciet savā dārzā feju vai rūķu figūriņas.

8.      Izkariniet koku zaros kristālus vai citus spīdīgus priekšmetus savā dārzā.

9.      Brīdiniet fejas pirms katras zāles pļaušanas, nelietojiet pesticīdus un rīkojiet nelielas svinības katru reizi, kad jūsu dārzā parādās suņu sēnes un citas sēnes, tāpēc, ka tas liecina par to, ka jūsu dārzā parādījušās fejas.

10.  Atpūšaties vai spēlējaties dārzā, mierīgas un patīkamas mūzikas pavadībā.

 

    Visbiežāk uzdotie jautājumi par fejām.

   Ar fejām un citiem elementāļiem ir saistīti ļoti daudzi mīti un leģendas, tas bieži noved pie feju nepareizas izpratnes un par to, kas tās tādas ir un kā uzvedas.

  

   Šeit ir doti daži jautājumi par fejām, kurus man ļoti bieži uzdod, un atbildes uz tiem, kurās es vados no personīgās dzīves pieredzes, tāpat arī pieredzi par savstarpējām attiecībām ar elementālo valstību.

      Jautājums: Vai tā ir taisnība, ka fejas ir ļaunas un huligāniski noskaņotas?

 

    Atbilde: Fejas, tāpat kā citi zemes iedzīvotāji, ir apveltītas ar ego. Un tas nozīmē, kas viņas nemīl automātiski un beznosacījuma katru un visus, kā tas ir raksturīgs, piemēram, eņģeļiem, kuriem ego vispār nav.

 

   Fejas – ļoti mīlošas būtnes, bet īpaši labvēlīgas pret tiem cilvēkiem, kas rūpējas par apkārtējo vidi un dzīvniekiem.

   Pret tiem, kuri slikti attiecas pret dabu un dzīvniekiem, viņas tiešām var izstrādāt dažādus nelabus jociņus, tāpēc viņas sev ir izpelnījušās ļaunu un huligānisku būtņu reputāciju.

 

Bet tas nav tā. Fejas mīl līksmu mūziku, ballītes un dejas. Par cik šādas darbības, dažādos laika posmos, tika uzskatītas par nepieļaujamām, tad arī pašas šīs būtnes šī iemesla dēļ tika nomelnotas.

 

    J.: Vai fejas eksistē patiesībā, vai arī tās ir mītiskas būtnes?

 

   A.: Fejas ir tikpat reālas kā jūs un es. Un ne mazāk reālas kā eņģeļi. Un tomēr, tikai tie cilvēki, kuri tic feju eksistencei un, kuru prāts ir atvērts, var sajust vai redzēt tās. Fejas ir ļoti bailīgas un jūtīgas būtnes, kas slēpjas no vardarbības vai cilvēkiem. Tāpēc tie, kuri ir vērsti uz skepsi, nav spējīgi tās redzēt vai sajust.

 

   Kultūra arī rada iespaidu uz cilvēku attieksmi pret fejām, uz to uztveri vai noraidošu attieksmi. Lielbritānijā (īpaši Īrijā un Skotijā), Austrālijā, Polinēzijā un citās valstīs ir plaši izplatīta ticība fejām un elementāļiem. Valstīs, kuru iedzīvotāji ar lielu cieņu attiecas pret apkārtējo vidi un dzīvniekiem, arī ir ļoti stipra ticība fejām.

 

   J.: Kur var satikt fejas?

 

   A.: Fejas dzīvo tur, kur ir augi un dzīvnieki. Viņas dzīvo arī mājas augu un dzīvnieku tuvumā. Un tomēr visvairāk viņas mīl neskarto dabu. Tās nemīl pesticīdus un pārāk koptus, apgraizītus dārzus.

 

   J.: Viena gaišreģe man teica, ka redz fejas apkārt man, ko tas nozīmē?

 

   A.: Dažiem cilvēkiem viņas veic garīgā uzrauga lomu. Fejas uzturas tādu cilvēku tuvumā, kuru dzīves mērķis ir saistīts ar apkārtējo vidi un dzīvniekiem. Šajā gadījumā jūs variet palūgt feju norādījumus, kā palīdzēt zemei. Bez tam viņas palīdz mums būt možiem un jautriem.

 

   J.: Vai fejas nav kritušie eņģeļi?

 

   A.: Dievs ir radījis fejas kā dabas eņģeļus. Šīs būtnes ir tīras, pilnas ar Dievišķo gaismu, mīlestību un izpilda uz Zemes svarīgo misiju, apkārtējās vides un dzīvnieku dziedināšanā un aizsardzībā. Tāpat kā cilvēkiem, fejām ir ego. Tāpēc viņas nemīl visus un katru ar beznosacījuma mīlestību, kā eņģeļi. Tomēr tās ir ļoti labsirdīgas un taisnīgas.

 

   J.: Vai fejām var uzticēties? Vai viņas nenodarīs pāri cilvēkiem?

 

   A.: Feju cieņu var nopelnīt – maigi un ar cieņu izturoties pret Māti - Dabu. Vai jūs lietojiet vairrākkārtējas izmantošanas materiālus, vai izmantojiet ekoloģiski nekaitīgus tīrīšanas līdzekļus un vai jūs ziedojat līdzekļus apkārtējās vides problēmu risināšanai, lūk, tikai nedaudzi faktori, kurus ņem vērā fejas, kad meklē sev potenciālos draugus cilvēku vidū. Ja jūs esat nopelnījuši feju cieņu, viņas noteikti izdarīs kaut ko jūsu labā.

   Fejas nedara pāri cilvēkiem, tomēr var ļauni pajokot ar tiem, kuri, kā viņas uzskata, slikti izturas pret apkārtējo vidi vai dzīvniekiem. Dažreiz tās paveic pavisam nekaitīgus jociņus( piemēram, noslēpj uz laiku mantas) cilvēkiem, kurus mīl, bet dara to prieka pēc.

   J.: Vai fejas var palikt par cilvēkiem? Un otrādi?

 

   A.: Daži cilvēki, kas līdzīgi fejām, rūķiem, troļļiem, nārām vai piksiem, tie ir elementālas dvēseles, kas ir izvēlējušies cilvēku dzīvi, lai efektīvāk palīdzētu apkārtējai videi un dzīvniekiem. Es rakstīju par šo tēmu grāmatās „Dziedināšana ar feju un zemes eņģeļu palīdzību” un „Dievietes un eņģeļi”.

 

   J.: Vai taisnība, ka fejas vai troļļi var atnest jums podu ar zeltu?

  

   A.: Daudzi cilvēki(ieskatot tos, kas pieminēti šajā grāmatā) stāsta, ka elementāļi palīdz viņiem ar finansēm. Kaut arī fejas vai troļļi, patiesībā, neatnes īstu podu ar zeltu, tie, tomēr, atnes veiksmi tiem, pret kuriem jūt labvēlību. Tas ir viens no daudziem iemesliem par labu tam, lai sadraudzētos ar fejām.

 

   PAR AUTORI.

 

   Filozofijas doktore Doreen Virtue – metafiziķe ceturtajā paaudzē, zīlēšanas kāršu izstrādātāja, un arī daudzu grāmatu autore, starp kurām ir „Dziedniecība ar eņģeļu palīdzību”, „Dziedniecība ar feju palīdzību”, „Erceņģeļi un Augstākie skolotāji” un „Eņģeļu terapija”. Visas tās ir iztulkotas daudzās valodās.

   Doreen – dzimusi gaišreģe, kas strādā ar eņģeļu un elementālo valstību, un kontaktējas ar Augstākajiem skolotājiem. Viņai ir zinātniskie grādi filozofijā, bakalaurs un maģistrs praktiskajā psiholoģijā; līdz tam viņa strādāja dažādās slimnīcās, vadot psihiatriskās nodaļas stacionārajiem un ambulatorajiem slimniekiem.

Kategorija: Dorīna Verče - Brīnumainā Feju pasaule | Pievienoja: Saulite (19.10.2011) | Autors: tūlkoja Aija Trofimova
Skatījumu skaits: 1269 | Komentāri: 2 | Reitings: 5.0/2
Komentāru kopskaits: 2
2  
interesanta saite, tik nebija laika palasīt http://www.liveinternet.ru/users/4216969/post172742049/

1  
sirsnīgs paldies Aijai par šo tūlkojumu flowers

Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Mūsu aptauja
Kādu informāciju meklējat vietnē?
Atbilžu kopskaits: 2258
Mini-čats
Vietnes draugi
Statistika

Kopā Online: 3
Viesi: 3
Lietotāji: 0

Copyright © reiki.ukoz.lv 2016 Grāmatu un tulkojumu jebkāda veida pārpublicēšana - aizliegta!
Bezmaksasmājas lapu uzturēšana - uCoz