|
Ceturtā nodaļa.
FEJAS UN DZĪVNIEKI
Fejas dziedina ne tikai cilvēkus, bet arī
dzīvniekus – mājas vai savvaļas. Viņas ir dzīvnieku sargeņģeļi. Ja jūs turiet
mājās suni, kaķi vai citu dzīvnieku, tad ar to pašu jūs esat saistīti ar fejām.
Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs jūtamies tik moži, kad kotaktējamies ar
dzīvniekiem.
Kā dabas
eņģeļi, fejas īpaši mīl palīdzēt, dziedināt un aizsargāt dabas radītās būtnes.
Un arī dzīvnieki mīl fejas. Pasekojiet līdzi, kādreiz, sava mīluļa skatienam.
Nē, viņš neskatās tukšumā – viņš skatās uz fejām!
Reiz, Sjū
Vorkmane palūdza fejām (ne vienkārši fejām, bet feju karalienei Eponai),
palīdzēt izārstēt viņas klibo zirgu. Feju karaliene – ir, apmēram, tas pats,
kas erceņģelis vai bišu māte: viņa organizē citas fejas un vada tās. Lielākā
daļa tādu karalieņu ir kā dievietes, un, parasti, katrai no viņām, ir sava
interešu sfēra. Piemēram, Epona – feju karaliene, kas palīdz zirgiem. Devītajā
nodaļā mēs izstāstīsim par citām feju karalienēm un viņu īpašībām.
Bērnībā
Sjū daudz laika pavadīja Montānas mežos, kur dzīvo ļoti liels daudzums feju, un
bieži atstāja priekš viņām dāvanas krūmos un zem kokiem. Izaugot lielai, viņa
daudzus gadus periodiski ar viņām kontaktējas, savu ikdienas pastaigu laikā.
Divus
gadus atpakaļ, fejas brīnumainā kārtā palīdzēja viņai un viņas mīlulim, zirgam,
vārdā Moonbeam (Mēnesstars). Kad Sjū, pirmo reizi, pieņēma pie sevis dzīvnieku,
viņa palūdza fejas aizsargāt to, neaizmirstot piesaukt Eponu, feju karalieni,
dievieti, kas pieskata zirgus.
Tāpēc,
kad Sjū atrada Moonbeam ar savainotu kāju, viņa tūlīt pat palūdza Eponas un
feju palīdzību. Zirgs bija nopietni savainojis kāju ar dzeloņdrāti un cīnījās
par savu dzīvību, cenšoties piecelties. Pēc dažām sekundēm, kad viņa bija
pasaukusi palīgā Eponu un fejas, zirgs spēja piecelties un uz trīs kājām tika
līdz treilerim.
Kad Sjū
nogādāja Moonbeam veterinārajā klīnikā, diagnoze izrādījās satraucoša. Ārsts,
kurš bija viens no labākajiem Montānā, pateica, ka cerības uz to, ka zirgs
izdzīvos ir mazas un ieteica sagatavoties sliktākajam.
Tāpēc Sjū
griezās pie Eponas un fejām, lūdzot viņas stiprināt un atbalstīt Moonbeam
operācijas laikā. Viņa palūdza, lai viņas mīlulis ne tikai izdzīvo, bet arī
pilnībā izveseļojas.
Nākošajā
rītā veterinārs piezvanīja Sjū un paziņoja, ka Moonbeam stāv uz ievainotās
kājas. Fejas pateica priekšā Sjū (un viņa to izdzirdēja), lai viņa pievieno tai
ziedei, ar ko ārsts smērēja Moonbeam kāju, Kanādas dzelteno sakni, zāli,
iesauktu tautā par „zelta zīmogu”. Kad Sjū pajautāja ārstam, vai viņš neiebilst
pret to, tas teica: „Kāpēc ne? Kas attiecas uz šo zirgu, tad saprāts šeit ir
bezspēcīgs.”
Fejas
sīki paskaidroja Sjū, kā jākopj Moonbeam kāja atveseļošanās periodā, divus
mēnešus zirgs nīka ģipsī un sabintēts. Tagad tas ir absolūti vesels un rikšo
tāpat, kā iepriekš. Sjū ir ļoti pateicīga fejām un Eponai par tādu brīnišķīgu
izdziedināšanu.
Kā
samazinātas daktera Dūlitla kopijas, kas ir slavenas filmas varonis, kurš
varēja runāt ar dzīvniekiem viņu valodā, fejas tāpat spēj atrisināt jebkurus
jautājumus, kas saistīti ar īpašuma tiesībām uz dzīvniekiem. Viņas var izlabot
visa veida novirzes dzīvnieku uzvedībā, un būt par starpniecēm starp jums un
jūsu mīluli, lai jūs labāk saprastu viņa nepieciešamības un vajadzības. Īsāk
sakot, fejas palīdzēs jums nodibināt ciešākas un uzticamības pilnākas
attiecības ar jūsu mīluli, kas būs pilnas ar mīlestību un savstarpēju sapratni.
Palīdzība vāverēm un
pelēm
Fejas
palīdz ne tikai mājas, bet arī savvaļas dzīvniekiem. Ja jūs, piemēram, esat
atradis ievainotu dzīvnieku, tūlīt pat sauciet fejas. Viņas tāpat ir spējīgas
aizsargāt jūs no agresīviem suņiem un citiem bīstamiem četrkājainajiem.
Ja
savvaļas dzīvnieki iekļūst jūsu mājā, ofisā vai mašīnā, tad arī šeit fejas
priecāsies jums palīdzēt. Tā, piemēram, vāveres, kas dzīvoja Lorijas Montanero un
viņas vīra bēniņos, parasti neuztrauca laulātos, bet vienu reizi Lorijai
savajadzējās feju palīdzību, lai izglābtu vienu no tām.
Lorija ar
vīru dzīvo Memfisā, vecā, piecdesmitgadīgā mājā, kuras bēniņos dzīvo liels
daudzums vāveru. Vienu rītu, viena no vāverēm pazaudēja atbalstu un ievēlās starp
sienām. Lorija dzirdēja skrāpēšanos, ko radīja vāvere, cenšoties izkļūt no
slazda un tikt atpakaļ bēniņos, bet viņa katru reizi ievēlās atpakaļ. Tikko kā
Lorija izdzirdēja šo izmisīgo skrāpēšanos, viņa tūlīt pat sāka domāt, kā varētu
izglābt vāverīti.
Viņa
atcerējās, ka kaut kur ir izlasījusi, ka fejas palīdz savvaļas dzīvniekiem,
tāpēc nolēma izmantot šo palīdzību. Viņa uzlika plaukstu uz sienas, aiz kuras
raustījās un skrāpējās gūstekne, un palūdza fejas palīdzēt šai mazajai būtnei
tikt augša pa sienu drošībā.
Pēc dažām
minūtēm, vāvere veiksmīgi tika ārā no slazda un tika brīvībā! Lorija pateicās
fejām par palīdzību un tagad pastāvīgi sauc viņas, kad viņai jāpaziņo kat kas
par savvaļas vai mājas dzīvniekiem. Pat savu vīru – skeptiķi, viņa ir
iemācījusi saukt palīgā fejas, līdzīgās situācijās, un viņš dara to ar
nevainojamām sekmēm.
Pateicoties fejām, Lorija ar vīru iemācījās miermīlīgi sadzīvot ar
vāverēm
Bet
Sendija Strommere nekādi nevarēja tikt galā ar pelēm, kas katru ziemu,
masveidā, okupēja viņas māju. Par laimi, fejām izdevās izlabot šo situāciju.
Katru
ziemu Sendijas māju pārpludināja peles, kas acīmredzot, tādā veidā mēģināja
risināt barības un ziemas aukstuma problēmas. Kādu rītu, pašā decembra sākumā,
Sendija atvēra virtuves lādi, kur glabājās naži un ieraudzīja tur peļu mēslus.
Viņai nebija ne laika, ne vēlēšanās tīrīt virtuves skapjus un karot ar
apnicīgajiem grauzējiem, tāpēc viņa palūdza savu vīru tikt ar tiem galā.
Pēc tam,
kad viņš izlika četrus peļu slazdus, Sendijai ienāca prātā cita doma. Viņa
negrib iznīcināt peles, paziņoja Sendija, ir vēme vienkārši izdzīt tās no
mājas.
Neilgi
pirms tam, Sendijai vīzijās, meditāciju laikā, sāka nākt fejas, kaut arī pati
viņa nekad nebija ticējusi feju eksistencei. Šā iemesla dēļ, Sendija izlasīja
vairākas grāmatas par fejām, un izlasītā iespaidā viņas ticība feju eksistencei
pieauga. Tā Sendija izlēma griezties pēc palīdzības pie fejām :”Fejas,
mums nav vajadzīgas mājās peles. Un ne jau tāpēc, ka mēs viņas nemīlam, lai
dzīvo savā nodabā, ārā! Bet peļu mēsli var kalpot par slimību
perēkli priekš mums, cilvēkiem, tāpēc mums mājās peles nav vajadzīgas. Man nav
laika tīrīt un dezinficēt virtuves skapjus, tāpēc, vai jūs nevarētu palūgt peles
doties prom? Es negribu tās dzīt ārā aukstumā, bet, kad viņas ir mūsu mājās,
mums nav citas izvēles iespējas, kā iznīcināt tās. Lūdzu, palīdziet mums
atrisināt šo situāciju, tādēļ, ka es nezinu, ko vēl mēs varētu pasākt.
Paldies.”
No šīs
dienas, Sendija savā mājā peles vairs neredzēja. Un, kad viņas māsīca pažēlojās
par peļu esamību viņas mājā, Sendija zināja, kas jādara: viņa atkal pasauca
palīgā fejas – ar to pašu pozitīvo rezultātu.
Māsīcai,
gan, viņa tā arī neizstāstīja, kāpēc peles tik negaidīti pametušas viņas māju.
„Es
vienkārši dievinu savas fejas, - saka Sendija, - viņas ir tik jaukas!”
Fejas var
palīdzēt atrast pazudušus dzīvniekus, vai arī, ja jūs vēlaties vēl kādu mīluli,
atvest jūs pie viņa. Tāpat, viņas jums palīdzēs miermīlīgi sadzīvot ar citām
dzīvām būtnēm – augiem un kokiem.
| 
