Pietiek būt slimības un nabadzības vergam. Virzītājspēks šī
nodoma un pārliecības sasniegšanai ir noteiktība, spēka stingrība,
maiguma varas un tēlaina lidojuma sajūtas apvienojums. Vārdiem ir tāds
spēks, ka viss iecerētais piepildās. Ar vārdiem ir jāiedveš sevī apziņa
par izveseļošanos, par nodomu īstenošanos. Esot šajā vilnī iestājas
dziļš miers un apzināšanās, ka notiks tā, kā gribu un esmu ieplānojis
Es pats, vai pati. Šīs izjūtas ir jāsmeļas sākumā no citu un turpmāk no
savas pieredzes. Tās var saklausīt līksmā bērna balsī, labā dziesmā,
labā vārdā, gaišās emocijās, no visa labā, kas nāk no dvēseles
dziļumiem.
Vispirms sevī modinām sajūtu svaigumu, pēc tam virzām un
pastiprinām to intensitāti visā ķermenī un īpaši uz slimo vietu, lai
rezonētu ikviena ķermeņa šūnu, jo ķermenī jāvalda iekšējai gribai,
pozitīvam apliecinājumam, lai iznīdētu visas citas domas, kas kavē
jaunradi, satriecot drupās visas šaubas, bailes un neticību sev un
saviem spēkiem. Atveseļošanās notiks it kā pati no sevis, ja rāmā garā
kontrolēsim sava ķermeņa darbību arī ar enerģijas plūsmu.
Es esmu griba, spēks, mīlestība, piedošana, veselība, gudrība,
dzīvesprieks un viss skaistais, jo sajūtu savu personību ar iekšēju
pārliecību, pārņemot vadību savās rokās. Šo apziņu sev izpaužam gan
veicot mājas darbus, gan uz ielas, gan nepatīkamās sarunās ar citiem,
gan ārstēšanās procesā ar jebkuru slimību un visu konflikta situāciju
risināšanā...... Un atceramies, ka augums jātur stalti, pleci nedrīkst
būt nošļukuši un sejā jāstaro smaidam.
Tas veido pārliecību par to, par ko vēlamies kļūt. Ja man sāp
ceļgals, tad domās vēršu skatienu tieši uz sāpošo vietu, radot savu
veselības tēlu. Spēku, kas man reiz ļāva dejot un skriet ar veselu
ceļgalu, raidu uz sāpošo vietu. Pēc tam apzināti pastiprinu pozitīvās
izjūtas un uztveru fizisko atbalsi. Ārēji tas nekādi neizpaužas, jo ir
tikai miers un smaids sejā, mugura taisna, galva skaidra un gaiša,
elpošana rāma un sirds pukst pavisam mierīgi.
Nu nav tāda cilvēka, kurš nespētu kļūt bagāts visās jomās,
nespētu dziedināties, sevi izpaust, būt laimīgs un uzvarētājs, kas
izvēlēsies iet šo ceļu. Ko trenē, tas attīstās, kaut sākumā tas jārada
mākslīgi, bet tikai tā varam būt stipri un valdīt pār savu dzīvi. Katru
rītu sāksim ar gribasspēku un aktivizējam Sevi sajust ka esam miers,
sirsnība, dzīvesprieks, maigums, skaistums, pievilcība, labsirdība,
spēks, mīlestība. Visu to tā vienkārši un saprātīgi sevī radām un
veidojam. Tas nozīmē atzīt sevi par radītāju, par autoritāti savā
iekšējā pasaulē.
Tā spējam pārveidoties par labu, stipru, maigu cilvēku, kas prot
piedot un spēj pieņemt citus tādus kā viņi ir ar viņu labajām un
sliktajām īpašībām. Tam jākļūst par iekšējās veselības, spēka, daiļuma,
labestības, gaismas, laimes un mīlestības virzienu. Ar gribu ir jārada
nevaldāma tieksme izveseļoties un sasniegt nodomāto. Tas ir darbs ar
sevi, kas nesīs augļus. Tā ir ticība spēkiem aktīvā radīšanas procesā,
ko veicam ar cieņu pret sevi un saviem spēkiem.
Iztaisnojam plecus, muguru arī. Smaidiņš sejā un uz (līdakas),
nē, pēc manas gribas, jā, un fonā var skanēt vispatīkamākā mūzika un
ļausim, lai tā plūst caur mums. Šī ir pirmā reize un tāpēc pieveram
acis, lai nekas netraucētu koncentrēties nodomu īstenošanas procesā.
Iekšējā redze vērsta uz acīm un par stāju jau vēl neesat aizmirsuši.
Sejā smaids un uzvarētāja izteiksme. Nu tad sākam radīt.....
Iztēlē skatiens pārslīd visam ķermenim sākot ar acīm, ausīm,
deguna dobumu, sirdi un visiem iekšējiem orgāniem, pastiprināti
spēcinot šo iekšējo sajūtu un vēlmi, radot tēlu pēc kā tiecamies. Sūtam
pa visu savu ķermeni savu pavēli, savas veselības pārliecības dziņu un
īpaši koncentrējamies uz tām vietām, kur ir sāpe vai zināma vieta, kur
visvairāk nepieciešama palīdzība. Pamazām pastiprinām jaunu sajūtu
enerģijas buķeti un pārliecības konstatējumu, radot sevī atmodu,
pavasari, tapšanas un radīšanas pozitīvu apliecinājumu.
Sūtam katram savam neveselajam orgānam savu maigumu, savu
rītdienu, savus centienus, savu gribu pēc ideāla. Iztēlē redzam savu
izveseļošanos un turpmākā vēlmju vilnī apstiprinām savu skaistumu, spēju
mīlēt un būt mīlētam un laimīgam. Sūtām katrai vismazākai šūniņai,
matiņam uz sava ķermeņa, iztēlē radīto ideālu ar vēlēšanos redzēt,
just, dzīvot, skatoties uz sevi kā veselīgu nākotnes cilvēku bez
acenēm, bez sāpēm un slimībām, radot fizisku sajūtu dziņu sasniegt šo
rezultātu.
Ar katru elpas vilcienu, ar katru šūniņu un matiņu uzsūcam sevī
šo rītdienu, savas dvēseles spēku, savu saprāta gaismu, sava gara
diženumu, lai rezonētu katra ķermeņa šūniņu un katru dvēseles šķiedriņu.
Apzināsimies, ka stāvam pāri visam ikdienišķajam un parastajam,
jo sirdī valda labsirdība, mīlestība, jaunība, veselība, izpratne,
piedošana un pavasara radītā plauksme. (1. nodarbība)
Avots: http://www.draugiem.lv/blogs/?p=9133268 |
