Lai
izvairītos no gripas vīrusiem:
* Pirms
došanās ārā vēlams degunā ieziest kādu ziedi, kas satur propolisu,
smiltsērķšķus, ehināciju u.c. Tādas ir nopērkamas aptiekās — piemēram, lorozīvs,
nazogēls utt. Arī vakaros abās nāsīs ar pirkstu vai vates
kociņu var ieziest šīs ziedes. Vēlams tās laiku pa laikam mainīt, lai
nepierastu.
* Profilaksei
jālieto ziedputekšņi: bērniem — pa 1 tējkarotei, pieaugušajiem pa 1 ēdamkarotei
2-3 reizes dienā pirms ēšanas (vēlams — priekšpusdienās).
* Tukšā
dūšā tūlīt pēc pamošanās iedzer 1-2 tējkarotes kādu no imunitāti stiprinošajiem
degvīna uzlējumiem — ehināciju, zelta stīgu, ceriņu ziedus utt. Var kopā ar
ūdeni.
(Tas ir ieteikums tiem, kam nav alkoholisma problēmu.)
* Lieto
ķiplokus un vitamīnu maisījumus ar ķiploku piedevām
Ja gripa
jau sākusies:
* Sarīvē
nelielu sīpolu, liek uz vismaz dubulti salocītas marles. Šādu kompresi patur pie
deguna sānu virsmas, kura pirms tam noziesta ar eļļu (lai nekairinātu ādu).
* Pie
pēdām pieliek sinepju plāksterus un uzvelk vilnas zeķes — tur tik ilgi, cik vien
iespējams.
* Dzer
3 reizes dienā liepziedu tēju pa pusglāzei pirms ēšanas.
* Katru
rītu iedzer 3-5 pilienus vērmeļu tinktūras (ar ūdeni).
* Mazgājot
grīdu, pie ūdens pielej nedaudz terpentīna.
* Profilakses
nolūkā der ķiploku izvilkums: sasmalcina 2-3 daiviņas, aplej ar 30-50 ml verdoša
ūdens un 1-2 stundas nostādina. Tad izkāš un 1-2 reizes dienā pilina katrā nāsī
pa 2-3 pilieniem.
* Ja
slimība piezagusies, ķiploku sarīvē uz smalkās rīves un 2 reizes dienā 10-15
minūtes ieelpo tā smaržu.
* Ja
aizsmacis kakls,
karoti medus samaisa ar olas dzeltenumu un iemaisa glāzē karsta piena. Dzer no
rīta pirms ēšanas.
* Ja
sāp kakls un ir iesnas, pagatavo salviju tēju, pievieno medu un laiku pa laikam
ieņem pa malkam.
* Katru
vakaru vēlams apēst sviestmaizi ar sasmalcinātu ķiploku.
* Pret
saaukstēšanos ieteicama vanna, kuras ūdenim pievienota plānās sloksnītēs
sagriezta ingvera sakne.
* Paši
labākie līdzekļi pret saaukstēšanos ir medus, sīpoli, puravi un ķiploki. Ēdiet
tos katru dienu!
* Ja
ir iesnas, pagatavo dažas karotes kumelīšu novārījumu un izšķīdina tajā 2-3
karotes medus. Maisījumu ielej nelielā pudelē un vairākas reizes dienā pilina
degunā.
* Samaltas
dzērvenes samaisa
ar medu, samaltiem ķiplokiem un ēd 3 reizes dienā pa ēdamkarotei. Šis maisījums
stiprinās organisma spējas pretoties arī citām slimībām.
* Ēdamkaroti
uzsildīta medus samaisa
ar 1 citrona sulu un 2 svaigām olām.
* Mandarīna
mizas izvilkums spirtā vai to žāvētas mizas
novārījums mīkstina klepu un veicina atkrēpošanu.
Nedaudz par ķiplokiem
Tā kā ir iestājies
rudenīgi nepastāvīgs laiks, kurš mijas te ar saulīti, te drūmiem lietus
mākoņiem, vajadzētu sākt domāt, kā sevi pasargāt no saaukstēšanās slimībām
(pieņemot, ka mēs nespējam atturēties nemitīgi uz kādu apvainoties, jo tieši šis
dvēseles stāvoklis kalpo par pamatu tekošajiem deguniem un krekšķiem!),
nepotējot sevī sintētiskos preparātus. Kā novērots, tad tie cilvēki, kuri
vakcinējušies ar pretgripas un citām pretpotēm, neapdomīgā kārtā novājinājuši
savu imūnsistēmu un tagad ir pakļauti dažāda veida citām infekcijām, kurām šī
pote «pavērusi» durvis. Taču šoreiz par to nerunāsim, bet pievērsīsimies
dabiskajam antiseptiķim, visu sīpolaugu karalim —
ķiplokam.
Ķiploks bija
pazīstams jau vismaz 3000 (pēc citiem avotiem — 5000 vai pat 7000) gadu pirms
mūsu ēras. Sākumā to lietojuši kā ārstniecības augu, bet vēlāk jau arī kā ļoti
vērtīgu dārzeni un garšvielu. Par tā dzimteni uzskata Kazahstānu, Irānu un Ķīnu.
Šo Dieva radīto brīnumu lietojuši senajā Grieķijā, Romā un Āfrikā. Ķiploka
vērtīgumu likuši lietā arī senajā Ēģiptē, kur tas piramīdu celtniecībā
sadzītajiem vergu tūkstošiem vairojis veselību. Piemēram, Heopsa piramīdas
būvniecības laikā apēsts tik daudz ķiploku, sīpolu un puravu, ka to iepirkšanai
iztērēts apmēram 40 tonnu sudraba. Savukārt Senajā Grieķijā ķiplokus galvenokārt
audzēja ārstnieciskiem nolūkiem, baidoties, ka tik neganta smaka varētu
aizvainot dievus. «Simt kareivju vērts ir viens dziednieks,» — tā Homērs par
ķiploku. Senajā Romā karavīriem katru dienu bijis jāapēd pa ķiploka galvai.
Karotāji bija arī pamanījuši ķiploka spēju ātri dziedēt brūces. Romieši ticēja,
ka ķiploks vairo cīnītāju spēku un drosmi.
Vairākus gadu
tūkstošus ķiploks izdabā cilvēkam — gan kā garšaugs, darot ēdienu pikantu un
aromātisku un tā vairojot gardēžu baudu, gan kā ārstniecības augs, kura
dziednieka dabu ļaudis gan vairāk pratuši novērtēt tieši senatnē. Kaut arī tā
sīvums un negantais aromāts bieži ticis pelts, ķiploks piedzīvojis arvien jaunus
ziedu laikus, pierādot, ka bez šā cienījamā auga cilvēkam neiztikt.
Ķiplokam ir
ārkārtīgi daudz labu īpašību: tas pazemina asinsspiedienu, ir lielisks līdzeklis
pret vēdera uzpūšanos un cērmēm. Tas likvidē paaugstināto holesterīna līmeni
asinīs, pasargā no trombiem, samazina infarkta risku, nodrošina organismam
aizsardzību pret dažādām indēm, mazina iekaisumu procesus; tas ir lielisks
līdzeklis pret vīrusiem un dažādām slimībām, kā arī labs līdzeklis cukura
diabēta slimniekiem. Ķiploka sulu dziednieki iesaka lietot arī pret dažādām ādas
slimībām. Tāpat dziednieki pret ausu sāpēm iesaka ķiploku ietīt melnā vilnas
dzijā kopā ar pipariem un likt ausī. (Der zināt arī to, ka ne visiem būtu
ieteicams aizrauties ar ķiploku lietošanu uzturā, jo tas var nelabvēlīgi
iedarboties uz tiem, kuriem ir problēmas ar aknām un nierēm).
Ķiploki satur 30%
sausnas, kuras sastāvā ietilpst cukuri, olbaltumvielas, C vitamīns, B1, B2, P,
S, J uc. Augi satur ēterisko eļļu, kas dod specifisko smaržu un garšu. Ķiploki
tāpat satur arī fitoncīdus, kuri jau pašā saknē iznīcina dažādus slimības
ierosinātājus. Šis sīpolaugs samazina risku saslimt ar audzējiem. Ķiploks ir
vienīgais no augu valsts, kas spēj cīnīties ar audzēja šūnām, tās sekmīgi
novājinot. Ķiploku daļiņas atrod un uzsūc svina un kadmija daļiņas, kas radušās
apstarojama rezultātā; veicina nieru darbību, žults izdalīšanos, novērš krampjus
muskuļos. Ķiploki ir dārzenis ar antibakteriālām īpašībām. Vitamīnu ķiplokos
maz, bet daudz mikroelementu — kālija, fosfora, kalcija, sēra, joda. Ķiploku
antibakteriālo un pretvīrusu darbību nodrošina sēru saturošais savienojums
allicīns, kas spēj nogalināt ne tikai vienkāršākos vīrusus, kas izraisa
saaukstēšanās slimības, bet arī tuberkulozi un botulismu izraisošos
mikroorganismus. Ir veikti pētījumi, kas pierāda, ka ķiplokos esošās aktīvās
vielas darbojas pat pret tādiem mikroorganismiem, kas ir kļuvuši nejutīgi pret
dažādām zāļu vielām. Ķiploki lieliski stiprina imunitāti, veicina
gremošanas sulas un žults izdalīšanos, tiem piemīt antiseptiska iedarbība uz
zarnu muskulatūru, regulē baktēriju daudzumu resnajā zarnā, uzlabo asinsriti un
elpošanas procesus, iedarbojas pret aterosklerozi, atvieglo gāzu izvadi.
Daudzas garīgās
personības gan uzskata, ka ķiploku nevajadzētu lietot, ja cilvēks pievērsies
garīgām praksēm, jo tas stimulē seksuālo enerģiju, tādēļ grūti ievērot celibātu.
Tokijas
universitātes profesors Hiroši Santo, meklējot jaunas zāles pret vecuma
plānprātības slimību Alcheimera sindromu, atklājis, ka ķiploku ekstrakts aptur
smadzeņu šūnu (neironu) sabrukšanu un, kas vēl pārsteidzošāk, stimulē jaunu
neironu izaugšanu. Neironi tiek reģenerēti! Tātad — vecas smadzenes kļūst
ievērojami «jaunākas».
Nemieru, depresiju,
dažādas sāpes, agresivitāti, stresu, bezmiegu un atmiņas zudumu izraisa
seratonīna trūkums organismā. Ja šīs vielas līmenis asinīs ir paaugstināts, tad
tas darbojas kā trankvilizators, kas cilvēku nomierina un spēcina, mazinot visas
iepriekš minētās kaites. Dr. Gils no Pastēra institūta (Francijā) uzskata, ka
tieši ķiploks organismam palīdz izstrādāt seratonīnu.
Ķiploki satur
spēcīgas ēteriskas eļļas, kas rosina apetīti, veicina gremošanas sulu
izdalīšanos un labāku uztura sagremošanu. Tautas medicīna ķiplokus iesaka
bronhīta un klepus novēršanai, nervu sistēmas stiprināšanai un sirds ritma
stabilizēšanai. Rudenī ķiploki ir vērtīgāki nekā pavasarī, jo ziemošanas laikā
augi ir zaudējuši daļu no savām ārstnieciskajām īpašībām.
Lūk, kāda recepte
vecuma marasma (Alcheimera slimības) profilaksei, ko izstrādājuši ukraiņu tautas
dziednieki.
* Sasmalciniet
0,5 kg ķiploku, ielieciet burkā, pievienojiet 24 citronu sulu, aizvākojiet
un uz diennakti nolieciet tumšā vietā ievilkties. Pēc tam šo ekstraktu lietojiet
pa tējkarotei pirms gulētiešanas.
Un tagad dažos
vārdos par to, kā šo unikālo dziedniecības līdzekli izmantot tiem cilvēkiem,
kuriem rūp savas elpas svaigums.
Jāpiezīmē, ka
veselības uzlabošanai un profilaksei nebūs pietiekami, ja apēdīsiet pāris
ķiplokmaizītes vakaros. Šūnas šo «dziednieku» akceptēs tikai tad, ja jūs dienā
apēdīsiet 2-3 ķiploka daiviņas. Protams, dažiem cilvēkiem to izdarīt būs visai
grūti, taču par laimi ir alternatīvs risinājums. Un talkā mums nāk ķiploku
tablešu un kapsulu izstrādājumi, kur šī auga specifiskais aromāts ir samazināts
līdz minimumam. Un vēl ir pieejami arī dažādi garšvielu maisījumi, kuros dominē
tieši ķiploku pulveris.
Un vēl svarīgi būtu
atcerēties, ka ķiplokus un tā izstrādājumus vēlams lietot kopā ar citiem
pārtikas produktiem, lai izvairītos no dažādām organisma komplikācijām, jo mēs
taču esam tik dažādi. Lūk, recepte, kā
pagatavot ķiploku uzlējumu, kurš kalpos kā asinsspiediena pazeminātājs,
asinsvadu paplašinātājs, kā arī sirds nervu un hipertonijas dziedināšanai:
* 40
g sasmalcinātu ķiploku pārlej ar 100 g spirta vai degvīna un 10 dienas tur tumšā
vietā slēgtā traukā. Lieto pa 10 pilieniem 2—3 reizes dienā pirms ēšanas.
* 1
ķiploka galviņu samaļ gaļas mašīnā,
pārlej ar 1 citrona sulu un sajauc ar 2 tējkarotēm medus. Lieto pa 1 tējkarotei
dienā.
* Profilaksei
lieto: 400
g ķiploku un 1,5 litrus dzērveņu pievieno 600 g medus. Lieto pa 1 ēdamkarotei 3
reizes dienā 20 minūtes pirms ēšanas kopā ar pienu.
Nobeigumā
nedaudz par dārza ķiploka brāli — laksi.
Daudzgadīgais
sīpolu dzimtas lakstaugs meža ķiploks, ko tautā dēvē arī par laksi vai mežloku,
atrodams visā Baltijas reģionā un ir ierakstīts Sarkanajā grāmatā. Laksis ir
iekļauts Ministru kabineta noteikumos ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo
sugu sarakstā. Tas nozīmē, ka šos uzskaitē esošos savvaļas augus nedrīkst lasīt,
plūkt, izrakt, postīt, audzēt, kolekcionēt, transportēt, dāvināt un pārdot. To
nosaka sugu un biotopu aizsardzības likums. Tomēr šie svaigie, ar ķiploku
aromātu apveltītie zaļumi tik ļoti spēj iekārdināt, ka grūti no tiem atteikties
par spīti aizliegumam. Protams, katras ģimenes galdā liekot pavisam nedaudz šā
pavasarīgā zaļuma, kas nav izrauts no zemes ar visām saknēm, nekāds posts netiks
nodarīts. Latvijā, kā vēsta prakse, lakšu plantācijas nav lielas, lai gan
novērojumi par to tirdzniecību it kā liecina gluži pretējo. Parasti meža
ķiplokus var atrast ēnainos un mitros platlapju koku mežos un gravās pie upēm;
nereti tie spējuši iesakņoties arī piemājas dārzā. Šo aromātisko ķiploku lapas
ir garšīgas gan svaigā veidā, gan izmantotas salātos vai zupās kopā ar skābenēm
un spinātiem. Meža ķiploki var aizstāt arī šos zaļumus. Tiem ir izteikta ķiploku
garša, kas ir daudz maigāka nekā ķiploku daiviņām, tie lieliski papildina
daudzus ēdienus gan kā garšviela, gan kā ēdienu sastāvdaļa.
Lai jums visiem
laba veselība! Druvis Mieriņš žurnāls "Zintnieks"
* Ķiploks
ar medu
— samaisa abas sastāvdaļas vienādās daļās, paturot 3 dienas. Lieto vakaros pa 1
tējkarotei, uzdzerot zāļu tēju (siltu).
* Samaisa
samaltus
ķiplokus ar valriekstiem un augu eļļu
— vienādās daļās. Var arī pievienot rīvētu mārrutku un seleriju saknes,
citronus, cidonijas u.c.
* Ķiploku
sula
kopā ar svaigi spiestām burkānu, kāpostu, pētersīļu, seleriju u.c. sulām.
* Ķiploku
eļļa.
Sasmalcina ķiploka galviņu, ieliek stikla burkā un aplej ar glāzi nerafinētas
eļļas. Uzglabā ledusskapī. Ļauj ievilkties 2-3 dienas. Lieto 2 mēnešus 3 reizes
dienā pirms ēšanas tējkaroti eļļas kopā ar tējkaroti citrona sulas. Tas novērš
asinsvadu spazmas, mazina galvassāpju un migrēnas lēkmes, ārstē sklerozi u.c.
Var lietot siltām kompresēm pret ausu sāpēm, ieziest deguna gļotādu pie iesnām.
* Ķiploku
uzlējums.
Sasmalcina 2 ķiploka galviņas, pārlej ar 100 g degvīna un 14 dienas tur tumšā
vietā slēgtā traukā. Pārlej saturu tumšā pudelē un lieto 3 reizes dienā pirms
ēšanas pa 10-15 pilieniem, atšķaidot karotē ūdens vai piena. Tas paplašina
asinsvadus, samazina paaugstinātu asinsspiedienu, attīra asinsvadus, palīdz pie
vēnu varikozes. Ķiploku uzlējumu var lietot arī bez alkohola. Ņem ķiploku un
medu vienādās daļās, ļauj ievilkties 7 dienas. Lieto pa ēdamkarotei 3 reizes
dienā 1-2 mēnešus. Rezultāts tāds pats, kā iepriekš minētais.
Uz slimību
izraisītajiem vīrusiem, baktērijām un citiem mikroorganismiem visspēcīgāk
iedarbojas tieši svaigi ķiploki. Labāk lietot vietējos ķiplokus, jo
transportējot tiem zūd baktericīdā iedarbība.
* Lai
novērstu
ķiploka specifisko smaržu, jāpakošļā citrusaugi, pētersīļi, āboli, kafijas
pupiņas.
* Lai
mazinātu iespējamās kuņģa dedzināšanas
sajūtas pēc ķiploka lietošanas, tos ēd kopā ar skābpiena produktiem — biezpienu,
jogurtu, krējumu, kefīru.
* Ķiplokus
nevar lietot uzturā, ja ir gremošanas sistēmas slimības, nieru
un aknu slimnieki, grūtnieces.
* Ilgdzīvotāju
eliksīrs (sena recepte).
Ņem 5 ķiploku galviņas un 5 citronus, samaļ gaļas mašīnā, pievieno klāt 0,5 kg
medu. Lieto pa tējkarotei 3 reizes dienā stundu pēc ēšanas. Skaidrīte Skuja žurnāls "Zintnieks"
Ķiploku sāls.
Ķiplokus sīki sagriež. Liek žāvēties, līdz tie sakalst. Saberž pulverī. Iegūto
pulveri samaisa ar tādu pašu daudzumu sausa smalkā sāls. Glabā stikla traukā ar
aizskrūvējamu vāciņu. Var likt pie zupām, pie gaļas un zivju ēdieniem, arī pie
salātiem.
Iesaka Aina Andersone, žurnāls "Zintnieks"
|