Es vēlu visiem Laimi! 

Lai izvairītos no gripas vīrusiem:

* Pirms došanās ārā vēlams degunā ieziest kādu ziedi, kas satur propolisu, smiltsērķšķus, ehināciju u.c. Tādas ir nopērkamas aptiekās — piemēram, lorozīvs, nazogēls utt. Arī vakaros abās nāsīs ar pirkstu vai vates kociņu var ieziest šīs ziedes. Vēlams tās laiku pa laikam mainīt, lai nepierastu.

* Profilaksei jālieto ziedputekšņi: bērniem — pa 1 tējkarotei, pieaugušajiem pa 1 ēdamkarotei 2-3 reizes dienā pirms ēšanas (vēlams — priekšpusdienās).

* Tukšā dūšā tūlīt pēc pamošanās iedzer 1-2 tējkarotes kādu no imunitāti stiprinošajiem degvīna uzlējumiem — ehināciju, zelta stīgu, ceriņu ziedus utt. Var kopā ar ūdeni. (Tas ir ieteikums tiem, kam nav alkoholisma problēmu.)

* Lieto ķiplokus un vitamīnu maisījumus ar ķiploku piedevām

Ja gripa jau sākusies:

* Sarīvē nelielu sīpolu, liek uz vismaz dubulti salocītas marles. Šādu kompresi patur pie deguna sānu virsmas, kura pirms tam noziesta ar eļļu (lai nekairinātu ādu).

* Pie pēdām pieliek sinepju plāksterus un uzvelk vilnas zeķes — tur tik ilgi, cik vien iespējams.

* Dzer 3 reizes dienā liepziedu tēju pa pusglāzei pirms ēšanas.

* Katru rītu iedzer 3-5 pilienus vērmeļu tinktūras (ar ūdeni).

* Mazgājot grīdu, pie ūdens pielej nedaudz terpentīna.

* Profilakses nolūkā der ķiploku izvilkums: sasmalcina 2-3 daiviņas, aplej ar 30-50 ml verdoša ūdens un 1-2 stundas nostādina. Tad izkāš un 1-2 reizes dienā pilina katrā nāsī pa 2-3 pilieniem.

* Ja slimība piezagusies, ķiploku sarīvē uz smalkās rīves un 2 reizes dienā 10-15 minūtes ieelpo tā smaržu.

* Ja aizsmacis kakls, karoti medus samaisa ar olas dzeltenumu un iemaisa glāzē karsta piena. Dzer no rīta pirms ēšanas.

* Ja sāp kakls un ir iesnas, pagatavo salviju tēju, pievieno medu un laiku pa laikam ieņem pa malkam.

* Katru vakaru vēlams apēst sviestmaizi ar sasmalcinātu ķiploku.

* Pret saaukstēšanos ieteicama vanna, kuras ūdenim pievienota plānās sloksnītēs sagriezta ingvera sakne.

* Paši  labākie līdzekļi pret saaukstēšanos ir medus, sīpoli, puravi un ķiploki. Ēdiet tos katru dienu!

* Ja ir iesnas, pagatavo dažas karotes kumelīšu novārījumu un izšķīdina tajā 2-3 karotes medus. Maisījumu ielej nelielā pudelē un vairākas reizes dienā pilina degunā.

* Samaltas dzērvenes samaisa ar medu, samaltiem ķiplokiem un ēd 3 reizes dienā pa ēdamkarotei. Šis maisījums stiprinās organisma spējas pretoties arī citām slimībām.

* Ēdamkaroti uzsildīta medus samaisa ar 1 citrona sulu un 2 svaigām olām.

* Mandarīna mizas izvilkums spirtā vai to žāvētas mizas novārījums mīkstina klepu un veicina atkrēpošanu.

Tā kā ir iestājies rudenīgi nepastāvīgs laiks, kurš mijas te ar saulīti, te drūmiem lietus mākoņiem, vajadzētu sākt domāt, kā sevi pasargāt no saaukstēšanās slimībām (pieņemot, ka mēs nespējam atturēties nemitīgi uz kādu apvainoties, jo tieši šis dvēseles stāvoklis kalpo par pamatu tekošajiem deguniem un krekšķiem!), nepotējot sevī sintētiskos preparātus. Kā novērots, tad tie cilvēki, kuri vakcinējušies ar pretgripas un citām pretpotēm, neapdomīgā kārtā novājinājuši savu imūnsistēmu un tagad ir pakļauti dažāda veida citām infekcijām, kurām šī pote «pavērusi» durvis. Taču šoreiz par to nerunāsim, bet pievērsīsimies dabiskajam antiseptiķim, visu sīpolaugu karalim — ķiplokam.

Ķiploks bija pazīstams jau vismaz 3000 (pēc citiem avotiem — 5000 vai pat 7000) gadu pirms mūsu ēras. Sākumā to lietojuši kā ārstniecības augu, bet vēlāk jau arī kā ļoti vērtīgu dārzeni un garšvielu. Par tā dzimteni uzskata Kazahstānu, Irānu un Ķīnu. Šo Dieva radīto brīnumu lietojuši senajā Grieķijā, Romā un Āfrikā. Ķiploka vērtīgumu likuši lietā arī senajā Ēģiptē, kur tas piramīdu celtniecībā sadzītajiem vergu tūkstošiem vairojis veselību. Piemēram, Heopsa piramīdas būvniecības laikā apēsts tik daudz ķiploku, sīpolu un puravu, ka to iepirkšanai iztērēts apmēram 40 tonnu sudraba. Savukārt Senajā Grieķijā ķiplokus galvenokārt audzēja ārstnieciskiem nolūkiem, baidoties, ka tik neganta smaka varētu aizvainot dievus. «Simt kareivju vērts ir viens dziednieks,» — tā Homērs par ķiploku. Senajā Romā karavīriem katru dienu bijis jāapēd pa ķiploka galvai. Karotāji bija arī pamanījuši ķiploka spēju ātri dziedēt brūces. Romieši ticēja, ka ķiploks vairo cīnītāju spēku un drosmi.

Vairākus gadu tūkstošus ķiploks izdabā cilvēkam — gan kā garšaugs, darot ēdienu pikantu un aromātisku un tā vairojot gardēžu baudu, gan kā ārstniecības augs, kura dziednieka dabu ļaudis gan vairāk pratuši novērtēt tieši senatnē. Kaut arī tā sīvums un negantais aromāts bieži ticis pelts, ķiploks piedzīvojis arvien jaunus ziedu laikus, pierādot, ka bez šā cienījamā auga cilvēkam neiztikt.

Ķiplokam ir ārkārtīgi daudz labu īpašību: tas pazemina asinsspiedienu, ir lielisks līdzeklis pret vēdera uzpūšanos un cērmēm. Tas likvidē paaugstināto holesterīna līmeni asinīs, pasargā no trombiem, samazina infarkta risku, nodrošina organismam aizsardzību pret dažādām indēm, mazina iekaisumu procesus; tas ir lielisks līdzeklis pret vīrusiem un dažādām slimībām, kā arī labs līdzeklis cukura diabēta slimniekiem. Ķiploka sulu dziednieki iesaka lietot arī pret dažādām ādas slimībām. Tāpat dziednieki pret ausu sāpēm iesaka ķiploku ietīt melnā vilnas dzijā kopā ar pipariem un likt ausī. (Der zināt arī to, ka ne visiem būtu ieteicams aizrauties ar ķiploku lietošanu uzturā, jo tas var nelabvēlīgi iedarboties uz tiem, kuriem ir problēmas ar aknām un nierēm).

Ķiploki satur 30% sausnas, kuras sastāvā ietilpst cukuri, olbaltumvielas, C vitamīns, B1, B2, P, S, J uc. Augi satur ēterisko eļļu, kas dod specifisko smaržu un garšu. Ķiploki tāpat satur arī fitoncīdus, kuri jau pašā saknē iznīcina dažādus slimības ierosinātājus. Šis sīpolaugs samazina risku saslimt ar audzējiem. Ķiploks ir vienīgais no augu valsts, kas spēj cīnīties ar audzēja šūnām, tās sekmīgi novājinot. Ķiploku daļiņas atrod un uzsūc svina un kadmija daļiņas, kas radušās apstarojama rezultātā; veicina nieru darbību, žults izdalīšanos, novērš krampjus muskuļos. Ķiploki ir dārzenis ar antibakteriālām īpašībām. Vitamīnu ķiplokos maz, bet daudz mikroelementu — kālija, fosfora, kalcija, sēra, joda. Ķiploku antibakteriālo un pretvīrusu darbību nodrošina sēru saturošais savienojums allicīns, kas spēj nogalināt ne tikai vienkāršākos vīrusus, kas izraisa saaukstēšanās slimības, bet arī tuberkulozi un botulismu izraisošos mikroorganismus. Ir veikti pētījumi, kas pierāda, ka ķiplokos esošās aktīvās vielas darbojas pat pret tādiem mikroorganismiem, kas ir kļuvuši nejutīgi pret dažādām zāļu vielām. Ķiploki lieliski stiprina imunitāti, veicina gremošanas sulas un žults izdalīšanos, tiem piemīt antiseptiska iedarbība uz zarnu muskulatūru, regulē baktēriju daudzumu resnajā zarnā, uzlabo asinsriti un elpošanas procesus, iedarbojas pret aterosklerozi, atvieglo gāzu izvadi.

Daudzas garīgās personības gan uzskata, ka ķiploku nevajadzētu lietot, ja cilvēks pievērsies garīgām praksēm, jo tas stimulē seksuālo enerģiju, tādēļ grūti ievērot celibātu.

Tokijas universitātes profesors Hiroši Santo, meklējot jaunas zāles pret vecuma plānprātības slimību Alcheimera sindromu, atklājis, ka ķiploku ekstrakts aptur smadzeņu šūnu (neironu) sabrukšanu un, kas vēl pārsteidzošāk, stimulē jaunu neironu izaugšanu. Neironi tiek reģenerēti! Tātad — vecas smadzenes kļūst ievērojami «jaunākas».

Nemieru, depresiju, dažādas sāpes, agresivitāti, stresu, bezmiegu un atmiņas zudumu izraisa seratonīna trūkums organismā. Ja šīs vielas līmenis asinīs ir paaugstināts, tad tas darbojas kā trankvilizators, kas cilvēku nomierina un spēcina, mazinot visas iepriekš minētās kaites. Dr. Gils no Pastēra institūta (Francijā) uzskata, ka tieši ķiploks organismam palīdz izstrādāt seratonīnu.

Ķiploki satur spēcīgas ēteriskas eļļas, kas rosina apetīti, veicina gremošanas sulu izdalīšanos un labāku uztura sagremošanu. Tautas medicīna ķiplokus iesaka bronhīta un klepus novēršanai, nervu sistēmas stiprināšanai un sirds ritma stabilizēšanai. Rudenī ķiploki ir vērtīgāki nekā pavasarī, jo ziemošanas laikā augi ir zaudējuši daļu no savām ārstnieciskajām īpašībām.

Lūk, kāda recepte vecuma marasma (Alcheimera slimības) profilaksei, ko izstrādājuši ukraiņu tautas dziednieki.

* Sasmalciniet 0,5 kg ķiploku, ielieciet burkā, pievienojiet 24 citronu sulu, aizvākojiet un uz diennakti nolieciet tumšā vietā ievilkties. Pēc tam šo ekstraktu lietojiet pa tējkarotei pirms gulētiešanas.

Un tagad dažos vārdos par to, kā šo unikālo dziedniecības līdzekli izmantot tiem cilvēkiem, kuriem rūp savas elpas svaigums.

Jāpiezīmē, ka veselības uzlabošanai un profilaksei nebūs pietiekami, ja apēdīsiet pāris ķiplokmaizītes vakaros. Šūnas šo «dziednieku» akceptēs tikai tad, ja jūs dienā apēdīsiet 2-3 ķiploka daiviņas. Protams, dažiem cilvēkiem to izdarīt būs visai grūti, taču par laimi ir alternatīvs risinājums. Un talkā mums nāk ķiploku tablešu un kapsulu izstrādājumi, kur šī auga specifiskais aromāts ir samazināts līdz minimumam. Un vēl ir pieejami arī dažādi garšvielu maisījumi, kuros dominē tieši ķiploku pulveris.

Un vēl svarīgi būtu atcerēties, ka ķiplokus un tā izstrādājumus vēlams lietot kopā ar citiem pārtikas produktiem, lai izvairītos no dažādām organisma komplikācijām, jo mēs taču esam tik dažādi.

* 40 g sasmalcinātu ķiploku pārlej ar 100 g spirta vai degvīna un 10 dienas tur tumšā vietā slēgtā traukā. Lieto pa 10 pilieniem 2—3 reizes dienā pirms ēšanas.

* 1 ķiploka galviņu samaļ gaļas mašīnā, pārlej ar 1 citrona sulu un sajauc ar 2 tējkarotēm medus. Lieto pa 1 tējkarotei dienā.

* Profilaksei lieto: 400 g ķiploku un 1,5 litrus dzērveņu pievieno 600 g medus. Lieto pa 1 ēdamkarotei 3 reizes dienā 20 minūtes pirms ēšanas kopā ar pienu.

                                  Nobeigumā nedaudz par dārza ķiploka brāli — laksi.

Daudzgadīgais sīpolu dzimtas lakstaugs meža ķiploks, ko tautā dēvē arī par laksi vai mežloku, atrodams visā Baltijas reģionā un ir ierakstīts Sarkanajā grāmatā. Laksis ir iekļauts Ministru kabineta noteikumos ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Tas nozīmē, ka šos uzskaitē esošos savvaļas augus nedrīkst lasīt, plūkt, izrakt, postīt, audzēt, kolekcionēt, transportēt, dāvināt un pārdot. To nosaka sugu un biotopu aizsardzības likums. Tomēr šie svaigie, ar ķiploku aromātu apveltītie zaļumi tik ļoti spēj iekārdināt, ka grūti no tiem atteikties par spīti aizliegumam. Protams, katras ģimenes galdā liekot pavisam nedaudz šā pavasarīgā zaļuma, kas nav izrauts no zemes ar visām saknēm, nekāds posts netiks nodarīts. Latvijā, kā vēsta prakse, lakšu plantācijas nav lielas, lai gan novērojumi par to tirdzniecību it kā liecina gluži pretējo. Parasti meža ķiplokus var atrast ēnainos un mitros platlapju koku mežos un gravās pie upēm; nereti tie spējuši iesakņoties arī piemājas dārzā. Šo aromātisko ķiploku lapas ir garšīgas gan svaigā veidā, gan izmantotas salātos vai zupās kopā ar skābenēm un spinātiem. Meža ķiploki var aizstāt arī šos zaļumus. Tiem ir izteikta ķiploku garša, kas ir daudz maigāka nekā ķiploku daiviņām, tie lieliski papildina daudzus ēdienus gan kā garšviela, gan kā ēdienu sastāvdaļa.

Lai jums visiem laba veselība!

Druvis Mieriņš žurnāls "Zintnieks"

* Ķiploks ar medu — samaisa abas sastāvdaļas vienādās daļās, paturot 3 dienas. Lieto vakaros pa 1 tējkarotei, uzdzerot zāļu tēju (siltu).

* Samaisa samaltus ķiplokus ar valriekstiem un augu eļļu — vienādās daļās. Var arī pievienot rīvētu mārrutku un seleriju saknes, citronus, cidonijas u.c.

* Ķiploku sula kopā ar svaigi spiestām burkānu, kāpostu, pētersīļu, seleriju u.c. sulām.

* Ķiploku eļļa. Sasmalcina ķiploka galviņu, ieliek stikla burkā un aplej ar glāzi nerafinētas eļļas. Uzglabā ledusskapī. Ļauj ievilkties 2-3 dienas. Lieto 2 mēnešus 3 reizes dienā pirms ēšanas tējkaroti eļļas kopā ar tējkaroti citrona sulas. Tas novērš asinsvadu spazmas, mazina galvassāpju un migrēnas lēkmes, ārstē sklerozi u.c. Var lietot siltām kompresēm pret ausu sāpēm, ieziest deguna gļotādu pie iesnām.

* Ķiploku uzlējums. Sasmalcina 2 ķiploka galviņas, pārlej ar 100 g degvīna un 14 dienas tur tumšā vietā slēgtā traukā. Pārlej saturu tumšā pudelē un lieto 3 reizes dienā pirms ēšanas pa 10-15 pilieniem, atšķaidot karotē ūdens vai piena. Tas paplašina asinsvadus, samazina paaugstinātu asinsspiedienu, attīra asinsvadus, palīdz pie vēnu varikozes. Ķiploku uzlējumu var lietot arī bez alkohola. Ņem ķiploku un medu vienādās daļās, ļauj ievilkties 7 dienas. Lieto pa ēdamkarotei 3 reizes dienā 1-2 mēnešus. Rezultāts tāds pats, kā iepriekš minētais.

Uz slimību izraisītajiem vīrusiem, baktērijām un citiem mikroorganismiem visspēcīgāk iedarbojas tieši svaigi ķiploki. Labāk lietot vietējos ķiplokus, jo transportējot tiem zūd baktericīdā iedarbība.

* Lai novērstu ķiploka specifisko smaržu, jāpakošļā citrusaugi, pētersīļi, āboli, kafijas pupiņas.

* Lai mazinātu iespējamās kuņģa dedzināšanas sajūtas pēc ķiploka lietošanas, tos ēd kopā ar skābpiena produktiem — biezpienu, jogurtu, krējumu, kefīru.

* Ķiplokus nevar lietot uzturā, ja ir gremošanas sistēmas slimības, nieru un aknu slimnieki, grūtnieces.

* Ilgdzīvotāju eliksīrs (sena recepte). Ņem 5 ķiploku galviņas un 5 citronus, samaļ gaļas mašīnā, pievieno klāt 0,5 kg medu. Lieto pa tējkarotei 3 reizes dienā stundu pēc ēšanas.

  Ķiploku sāls. Ķiplokus sīki sagriež. Liek žāvēties, līdz tie sakalst. Saberž pulverī. Iegūto pulveri samaisa ar tādu pašu daudzumu sausa smalkā sāls. Glabā stikla traukā ar aizskrūvējamu vāciņu. Var likt pie zupām, pie gaļas un zivju ēdieniem, arī pie salātiem.

Iesaka Aina Andersone, žurnāls "Zintnieks"