Ideāli, ja svārsts īpašniekam patīk. Ja jūsu svārsts neatbilst kādam no
minētajiem parametriem, neskumstiet; principā strādā jebkuras formas
svārsti, arī svars var būt savādāks.
Autors pazīst miniatūru
dāmu, kurai efektīgi atbilda 5gr svārstiņš 8cm diegā, un dziednieku –
vīrieti, kura 25 gr svārsts strādā 24 cm metāla ķēdītē. V. Travinka
atcerējās Sibīrijas mednieku, kuram bija ne mazāk oriģināls svārsts –
nazis virvē.
Tā kā esiet drosmīgi un eksperimentējiet! „Atceraties, ka ne tik daudz
svārsts, cik pats cilvēks ir instruments, kurš uztver vismazākās
svārstības.” (Štangls)
Daži vārdi par biolokācijas spēju. N. N. Sočevanovs jau 70-tajos gados
uzņēmās jebkuru cilvēku 3 nodarbību laikā iemācīt izmantot rīkstīti.
Arī mēs domājam, ka biolokācijas spējas ir visiem, taisnība, atšķirīgā
mērā. Darba procesā ar svārstu tās parasti pastiprinās („ceļu noiet
gājējs”). Labi vingrinājumi jūtības palielināšanai aprakstīti nesen
izdotajā N. Kolokoļčik grāmatā: „Travinkas svārsts” 2000.g.
Jaunu svārstiņu vispirms nomazgājiet tekošā ūdenī (tas aizskalos
informāciju, ja tāda iepriekš uzkrājusies). Pēc tam paturiet rokās,
ielieciet krūšu kabatiņā, lai kādu laiku tas sarod ar jūsu vibrācijām.
Tad svārsts ir darbam gatavs. Nevienam to nedodiet un biežāk turiet pie
sevis. Bet tagad 7 „nepieciešams” un 7 „nedrīkst” darbā ar svārstiņu.
Nepieciešams:
1: „Vienoties” ar svārstu par precīzu atbilžu sistēmu uz jūsu
jautājumiem. Piemēram, izplatīta ir šāda sistēma. Apļi pulksteņa
rādītāja virzienā – „Jā”, apļi pretējā virzienā – „Nē”. Svārstības turp
atpakaļ, attiecībā pret ķermeni – „ne jā, ne nē” (pēdējā var nozīmēt arī
nepareizi formulētu jautājumu). „Vienošanās” variantu daudz. Var jau
uzreiz mēģināt noskaidrot: „Kādā veidā atbilde būs Jā?” utt. Pēc mūsu
domām, komplicēt atbilžu sistēmu nav vērts: vienam spēcīgam dziedniekam
svārsts atbild tikai „jā”, bet citos gadījumos nekustas. Izrādās, ka ar
to pietiek.
2. Jāuzdod precīzus, īsus jautājumus (kādu atbildi jūs riskēsiet saņemt
no muļķīgiem jautājumiem?), labāk tos izrunājot skaļi vai pie sevis. Tas
veicina iekšējas koncentrēšanās saglabāšanu. Ideāls variants, ja spējat
panākt „pilnīga iekšēja tukšuma” stāvokli (Štangls), jo biolokācijas
operators ir vienkārši informācijas no Augstākām sfērām vadītājs. Daži,
strādājot ar svārstiņu, sākumā ļoti nogurst, jo pārāk saspringst. Starp
citu, koncentrēšanās uz jautājumu taču nenozīmē gribas sasprindzināšanu.
3. Nepieciešama pozitīva sava svārstiņa pieņemšana – tā, neapšaubāmi, ir
Gaismas spēku palīdzība cilvēkam. Tā kā izturieties pret to nopietni.
Sākumā ar svārstiņu strādājiet bez lieciniekiem. Bet, ar negatīvu
attieksmi („tad nu gan muļķības izdomājuši, paši tik uzkurina un prātus
jauc”) gaidīt labus rezultātus – tas līdzinās „plurālismam vienā galvā”.
Tā viens autora paziņa, kuram bija augstas spējas (sākumam) uz
biolokāciju (80%; šis rādītājs, tāpat kā citi, atrasts ar svārsta
palīdzību uz 100% skalas, jautājums tā arī uzstādīts – kādas ir X spējas
uz biolokāciju?), tā arī nespēja sasniegt kaut kādus rezultātus. „Esmu
racionālists, droši vien pats to bremzēju”, - viņš atzinās.
4. Vienmēr pirms darba ar otru cilvēku vai ar tā saukto fantomu
(visbiežāk ar fotogrāfiju) jāuzdod jautājums: vai man tagad ir tiesības
strādāt ar šo cilvēku?
5. Pret iegūtajiem rezultātiem vienmēr jāizturas kritiski, pat, ja jūsu
biolokācijas spējas augstākas par 90%. Labāk uzreiz iemācīties uzdot
pāris kontroljautājumu: vai atbildē uz manu pēdējo jautājumu bija kļūda?
Vai: taisnība, ka (…)? Mūsu eksperimenti liecina, ka iespēja kļūdīties,
izmantojot šo dubulto kontroli, strauji samazinās.
6. Nepieciešams atteikties no savtīgām interesēm. Autors netaisās
pierunāt lasītāju celt savu morāles līmeni, bet grib atzīmēt skaidru
tendenci: jo tīrākas cilvēka domas, jo labāk izdodas darbs ar svārstiņu.
Cilvēkiem, kuriem liekas, ka viņus ietekmē ļaunie spēki vai sveša
enerģētika, nav vērts pat rokā ņemt svārstiņu.
7. Katru reizi pēc darba ar svešiem cilvēkiem (tieši vai pēc
fotogrāfijas vai fantoma), jāmazgā rokas aukstā tekošā ūdenī. Ja tādas
iespējas nav, izdariet to mentāli (tas ir – iztēlē). Citu cilvēku
diagnostika – tā nav nekaitīga nodarbošanās, īpaši, ja pašam operatoram
zema enerģija. Ja jums nav speciālu fizioterapijas ierīču, kā, piemēram,
Cilindri (kuri nodrošina bioenerģētisku aizsardzības kokonu) un jūs
nepārziniet dziedniecības (fiziskas vai psiholoģiskas) aizsardzības
iemaņas pret iespējamu kaitīgu iedarbību, nepārdzīvojiet: darba prakse
ar ezotēriskiem indikatoriem liecina, ka pat tad, ja jums ļoti žēl
diagnosticējamā, ar vienkāršu roku nomazgāšanu pietiek drošībai.
Izstrādājiet sev tādas iemaņas!
Nedrīkst:
1. Nedrīkst mēģināt ieskatīties nākotnē. Par šo interesanto tēmu varētu
ilgi diskutēt (par garīguma attīstības traucējumiem, par
pašprogrammēšanās risku utt.), bet mēģināsim palūkoties no otras puses.
Autors nav dzirdējis, ka kāds būtu vinnējis loterijā, izmantojot
svārstu. Acīmredzot tādi jautājumi tiek uzskatīti par nekorektiem, tos
it kā soda ar nepareizām atbildēm. Tam, kurš uzskata, ka labāk piederēt
nekā būt, uz Augstāko Spēku palīdzību nav ko cerēt. Tā kā atturēsimies
no kārdinājumiem. Nākotne nav pieejama – un paldies Dievam!
2. Nedrīkst strādāt ar svārstu, ja esi noguris, uztraucies, slims vai vienkārši jūties slikti.
3. Nedrīkst nodarboties ar svārstiņu tikai pa „brīvdienām”. Vienkārši
neizdosies, „mācīties – tas ir tikpat kā peldēt pa straumi – uz mirkli
apstāsies, un straume aiznesīs atpakaļ” (ķīniešu sakāmvārds). „Darbs ar
svārstu no cilvēka prasa pilnu atdevi un iekšēju koncentrēšanos”
(Štangls), tā kā, ja jums pašlaik trūkst laika, labāk atlieciet
mācīšanos uz vēlāku laiku.
4. Nedrīkst steigties. Tas attiecas kā uz pašu atbildes procesu (gadās,
ka minūti vai divas būs jāpagaida), tā arī uz mēģinājumiem, kad tikai
nesen paņemts rokās svārstiņš, un, kad mēģināsiet medicīniski
diagnosticēt citus cilvēkus. Savaldiet sevi, vieglums, ar kādu svārstiņš
atbild, lai neizsauc eiforiju un paškontroles zaudēšanu. Pēc 9. klases
beigšanas nevar aizstāvēt universitātes diplomu, jāturpina mācīties 10.
klasē. Kā saka dāņi: „Lielu ziloni uzreiz neapēdīsi”. Sākumā nospraudiet
vienkāršus uzdevumus.
5. Ja darbā ar svārstu esat sasnieguši tik augstus rezultātus, ka
nolēmāt tomēr sākt diagnosticēt citus cilvēkus, lūdzu, ņemiet vērā, ka
droši vien saskarsieties ar lielām ētiska rakstura problēmām.
„Atklājot”, piemēram, kādam paziņam ļaundabīgu audzēju, un ko iesāksiet
ar šo informāciju?! Par cilvēku slimībām, kuri jums uzticējušies,
nedrīkst stāstīt citiem. (Kā saka – bez komentāriem. Iemācieties
klusēt). Nedrīkst ar iegūtajiem rezultātiem baidīt cilvēkus. Ja jūs
kaimiņienei- 14 gadīgā zēna mātei pateiksiet, ka viņam asinīs trīs reiz
vairāk cukura - pie kā tas var novest? Starp citu, īsti dziednieki un
labi ārsti zina ne tikai to, ka šis rādītājs ir gaistošs, bet, ka šajā
vecumā tas var spēcīgi svārstīties, bet tas nenozīmē, ka bērnam sācies
cukura diabēts. Tā kā jūsu kompetences var pietrūkt iegūto datu
interpretācijai. Tāpēc labāk lai ar medicīniskām diagnostikām nodarbojas
profesionāļi, lai ņem rokās svārstu! (Starp citu, autors iepazīstināja
vairākus ārstus ar šo fenomenu, un daži no tiem tagad ik dienas un ļoti
produktīvi izmanto svārstu. Pat baznīcā to nosvētījuši).
6. Nedrīkst demonstrēt savas biolokācijas spējas: piedalīties kaut kādās
derībās, pievērst ar svārsta palīdzību sev citu cilvēku uzmanību. Īsi
sakot, nedrīkst radiestēziju pārvērst par izklaidi. Starp citu – diezin
vai jums kas izdosies – svārsts sniegs nepareizas atbildes. Šajā
jautājumā daudz labāka otra galējība: mācīties biolokāciju vientulībā un
nevienam par to nestāstot.
7. Nedrīkst katra nieka dēļ vērsties pēc svārsta palīdzības. Par visu
nākas maksāt, arī par atkarību (piemēram, ar grūtībām patstāvīgi domāt
un pieņemt lēmumus). Pat tik brīnišķīga lieta kā svārsts – tikai spieķis
cilvēka ceļā uz pilnību. Kad kādam dziedniekam jautāja, kā viņš bez
svārsta iegūst informāciju (runa gāja par darbu ar fotogrāfiju), viņš
atbildēja: „Man svārsts galvā…”
Nobeigumā autors vēlas pastāstīt par vienkāršu problēmu risināšanas
metodi, ar ko bieži saskaras visi biolokācijas operatori. Bieži taču
neizdodas kļūt „mentāli tukšam”. Piemēram, mēs visi sevi mīlam. Tā
pienākas, sevi jāmīl. Tātad, ja pret sevi nevaram būt vienaldzīgi, tātad
precīzi diagnosticēt mēs arī nevaram? Kā rīkoties, ja jums ir skaidrs
savs viedoklis, taču gribas uzzināt arī domas „no augšas”?
Pieņemsim, ka jūsu ģimenē ir kāds gripas slimnieks, un jums arī rodas
sajūta, ka arī jūs tūlīt saslimsiet. Vai ar svārsta palīdzību to var
pārbaudīt? Uzskaitiet iespējas, teiksim, gripa, angīna, ARS, citi
varianti. Kādu no tuviniekiem (X) uzaiciniet tās sanumurēt un izveidot
diagrammu: 1 2 3 4, pēc tam lapu salocīt, lai jūs neredzat šo kodu. Tad
ņemiet svārstu, turiet virs diagrammas un uzdodiet jautājumu: „Kura no
šīm, X apzīmētajām slimībām man ir?” Protams, ja dzīvojat viens vai
nevēlaties citus informēt par savām problēmām, jārīkojas citādi. Uz
četrām mazām vienādām lapiņām uzrakstiet slimības, apgrieziet otrādi un
neskatoties sajauciet.
Kā redzat, metodes apraksts ietilpa vienā frāzē. Un pēdējais: ja jums
uzreiz neizdevās iegūt skaidras svārsta atbildes, mēģiniet to pagatavot
no cita materiāla, kā arī ieņemiet ideālu darba pozu: kājas uz grīdas,
bet nesakrustot, elkonis uz galda (daži tomēr priekšroku dod brīvam
rokas stāvoklim, to neatbalsta, bet otra roka blakus ar plaukstu uz
augšu. Lai jums veicas!
Piezīme: Aleksandrs Prugalovs „Svārsts – neuzminēta mīkla”.
Avots: http://www.e-misterija.lv/modules.php?op=modload&name=News&file=article&sid=263 |
