Vārdošana - Baltu mantojums - Dainas, zīmes <!--if(Dziedniecība, latviskā vide)-->- Dziedniecība, latviskā vide<!--endif--> - Rakstu katalogs - Reiki seansi

  Es vēlu visiem Laimi! 

Vietnes izvēlne
Ieejas forma
Sadaļas kategorijas Kategorijas iedaļa

Viss par un ap Ho oponopono [23]
Interesanti raksti [79]
Cilvēka organisms un tā funkcijas [12]
Tautas medicīna [44]
Sarunas par svaru [24]
Audzēts Latvijā [38]
Baltu mantojums - Dainas, zīmes [69]
Ārstniecības augi [81]
Dziednieki [20]
Meklēšana
Galvenie » Raksti » Dziedniecība, latviskā vide » Baltu mantojums - Dainas, zīmes

Vārdošana
Iesākumā bija VĀRDS. Un Vārds bija pie Dieva. Mūsu pasaule un Visums ir radīti ar Vārdu. Ar DIEVA VĀRDU. Pirms Vārda ir Doma, Sapnis, Ideja. Kad Sapnis ir izauklēts un izDomāts un izteikts Vārdā, sākas Darbība. DARBS. Darbība notiek arī tad, ja Vārds ir izteikts klusībā, pie sevis, tātad Domās...

Visa pamatā ir Nolūks


DOMAS. VĀRDI. DARBI. Tie vienlīdz spēcīgi izraisa atbilstošas enerģētiskās vibrācijas, un notiek darbība atkarībā no tā, kāds ir Domas radītāja – Vārdotāja NOLŪKS. Viss atkarīgs no šī cilvēka personības starojuma, no viņa Nolūka. No vēlēšanās mierināt, palīdzēt, dziedināt vai arī gluži otrādi – vardarbīgi, ar maģiskām darbībām iejaukties kāda cita liktenī, kaitēt viņam vai ierobežot viņa brīvu izvēli, tā radot apgrūtinājumu, pat saslimšanu. Ar to arī atšķiras maģijas Gaišā un Tumšā puse. Ar Darītāja Nolūku! Tās abas ir nešķiramas, tāpat kā nakts un diena – saistītas.

Jebkurš Vārds sastāv no Burtiem. Cilvēks, kurš vēl tikai mācās lasīt Burtus:


BURTOŠANA
BURTNIEKS
BUR – ŠANA
BURTOTĀJS
BUR – VIS

Manuprāt, tieši tā radies nosaukums – Burvis. Jo viņš klusi pie sevis runā atsevišķus teikumus vai Burtus, veicot dažādas maģiskas darbības. Citiem nesaprotami runā – Burto, Buras. Manuprāt, tieši to arī sauc par Buršanos.

Cilvēks, kurš zina un saprot tā visa nozīmi un jēgu, ir Zintnieks. Viņš ne tikai Zina, bet prot šīs zināšanas saglabāt un nodot tālāk, ne tikai Vārdus, bet arī daudz citu labu un vajadzīgu zināšanu jēgu un pielietošanu – kaut vai ārstniecības augu izmantošanu, pirts zinības, kā pareizā laikā un veidā uzcelt mājokli, to pasargāt, saglabāt savu un līdzcilvēku, arī mājdzīvnieku veselība un labklājība utt.

Radīšana sākas ar Domu


Vārdus var izrunāt arī Domās, var klusi murmināt, čukstēt, izdziedāt dažādos ritmos un melodijā. Dažreiz tos arī iepūš cukurā, sālī ūdenī, tādā veidā šos produktus uzlādējot ar attiecīgo enerģiju ilgākam laikam. Domāju, ka no šejienes radies dziednieka nosaukums – Pūšļotājs.

Labas Domas un Vārdi rada labvēlīgu iedarbību: mierina, remdē sāpes, dziedina. Sliktas Domas un Vārdi – gluži otrādi, sabojā garastāvokli, rada dusmas, naidu, depresiju, skaudību, greizsirdību, reizēm noved pie nāves sliekšņa.

Ikdienā pat nepadomājam par to, ka ar Vārdiem, ko izrunājam, varam kādu iepriecināt, darīt viņa dienu gaišu, labestības un mīlestības apstarotu un arī pretējo – izsist no līdzsvara. Ir ne mazums tādu gadījumu, kad strīda vai dziļu nesaskaņu dēļ cilvēka sirds neiztur un viņš atstāj šo pasauli...

Viss atkarīgs no Vārdu teicēja – Vārdotāja ētikas izpratnes, viņa personības un nodoma – Nolūka. No spējas savaldīt mēli, kad tik ļoti gribas izkliegt savas dusmas vai aizvainojumu pār otra cilvēka galvu, tādā veidā pasvītrojot sava ES pārākumu un svarīgumu.

Tāpēc mācīsimies kontrolēt savas domas, jo no tām sākas Vārdi!

Lai jums labi vārdi šķiļas,
Kurus ļaudīm pasacīt,
Kamēr vēl nav tumsa dziļa,
Kamēr vēl mums Saule spīd!

Ja gribam kādam pateikt kaut ko labu – darīsim to nekavējoties! Dusmās, steigā labāk paklusēsim, kamēr noskaitām līdz 10, tad pāris dziļas ieelpas un izelpas un, skaties vien, tumšajam mākonim krūtīs jau ir itin plata, gaiša maliņa!

Katrs ir Vārdotājs


Ja nu citādi nevar, tad der atcerēties pašam par sevi un SEVI pažēlot, jo agri vai vēlu daudzkārt vairāk atpakaļ tiek saņemts tas nejaukums, kas palaists auļos. Un tas nu ir tik liels kā kalns un cilvēkam liekas, ka kāds viņu ir Nobūris, uzlicis Lāstu. Sākas atriebības Domu auklēšana, izauklējot vien ļaunus augļus. Tāpēc jau arī tautu starpā karošana turpinās, jo neviena puse nevar apstāties un Piedot. Tām ir tikai viena Doma – atriebties. Esam atstājuši novārtā Līdzcietību, Piedošanu, Mīlestību. To visu aizstājusi dzīšanās pēc materiālās pasaules Labumiem un Naudas.

Cilvēces pašos pirmsākumos, kad mūsu planētu apdzīvoja Lemūrijas, vēlāk – Atlantīdas civilizācijas, kā sazināšanās līdzeklis bija telepātiski kontakti. Valodas iespēja bija apgrūtināta, jo šo civilizāciju dzīvesveids bija cieši saistīts ar zemūdens pasauli. Toties viņi ļoti labi pārvaldīja politisko enerģiju – darbojās ar Domu. Spēja Domas noraidīt un uztvert ļoti lielā attālumā un ar Domu Radīt savai dzīvei vislabvēlīgākos apstākļus. Tas turpinājās tik ilgi, kamēr Domai bija labi Nolūki...

Mūsdienās katrs no mums ir Vārdotājs. Jo mēs taču visi sazināmies ar Vārdiem. Bet daudz mazāk ir to, kuri apzināti darbojas ar Domas spēku.

Ik dienas mēs saskarsmē ar saviem tuviniekiem, draugiem, paziņām, svešiniekiem, patīkamiem un ne tik patīkamiem cilvēkiem lietojam Vārdus. Ar Vārdiem apzināti, vairāk gan neapzināti, programmējam savu ģimenes locekļu, sevišķi bērnu, likteni. Un bieži vien panākam nepavisam ne to, ko gribējām, jo mētājamies ar Vārdiem, daudz neizvēloties tos un Nedomājot par iespaidu, ko tie atstās uz cilvēka dzīvi pat uz ilgiem gadiem... Jo galveno lomu caur Vārdu spēlē Nolūks, kāpēc tas teikts. Katrs no mums zina, kā uzmundrina un iedvesmo labs Vārds, pat skatiens. Un otrādi! Te nonākam pie Noskatīšanas, nobrīnēšanas, noskaušanas.

Ar Vārdu var piesiet zagli


Mans vectēvs – Rihards Mors – bija Vārdotājs, kā toreiz teica – zemes ārsts. Jau bērna dienās biju dzirdējusi neskaitāmus stāstus par to, kā viņš ar Vārdiņiem dziedinājis gan cilvēkus, gan dzīvniekus. Ar Vārdiņiem palīdzējis apzagtam cilvēkam saņemt atpakaļ nozaudēto. Fantastisks likās stāsts par to, kā viņš pratis piesiet un atlaist zagļus. Toreiz ziemā veduši linus uz Rīgu, pa ceļam piestājot kādā krodziņā paēst un atpūtināt zirgus. Kāds vīrs gribējis vienu no zirgiem aizdzīt, bet kā paņēmis rokā grožus, tā arī palicis stāvam "piesiets” pie zirga, kurš mierīgi skrubinājis savas pusdienas. Vectēvs, labi sasildījies, beidzot apžēlojies par nodrebējušo zagli un to atlaidis.

Savām acīm redzēju, kā kaimiņu vectēvs ar Vārdiem piesauca un atlaida Zalkšus. No tā laika atceros čūsku vārdus, kurus teica, lai būtu droša ogošana un sēņošana.

Skolas gados noskatījos filmu " Burve” ar Marinu Vladi burves lomā. Tas atstāja tik spēcīgu iespaidu, ka steigšus bija jāizmēģina darīt kaut ko līdzīgu. Un izdevās! Ar Domu vien nogāzu skolas negantāko puiku, kad viņš skrēja mums pakaļ, apmētājot ar sniega pikām. Jāatdzīst gan, tad bija nedarbs un Nolūks jau arī ne tas pats labākais...

Man pašam bij’ stipri vārdi


No bērnības esmu bijusi saskarē ar dziesmu. Dziedāja vecmāmiņa augām dienām, tēvs - Kārlis Mors bija mūzikas skolotājs, un nereti tieši viņa flautas spēle kā maiga, dziedinoša šūpuļdziesma skanēja tumšajos, garajos ziemas vakaros.

Dziesma svešām varām spītē,
Bijis tā un vienmēr būs:
Dziesmas baltā dvēselīte
Skaidrus dara arī mūs.

Mūsu tautasdziesmās ir tik liela dzīves gudrība, padomi, aizsardzība pret visādiem nelabumiem, ļaunumu. Tikai bieži vien pamācība kā rīkoties grūtos brīžos Vārdos ieausta šifrētā veidā.

Aizsardzībai:

Sita mani, kāva mani
Kā ozolu ceļmalā.
Bij’ manim koka sirds,
Tēraudiņa dvēselīte.

Bēdu manu lielu bēdu,
Es par bēdu nebēdāju.
Liku bēdu zem akmeņa,

Pāri gāju dziedādama.
Bur mani buri, skauž mani skauģi,
Nevar mani izpostīt,
Dieviņš taisa dzelžu sētu
Apkārt manu mājas vietu.


„Kā būs to izpostīti, kam Dieviņš palīdzēja?” Dziedināšanā ar Vārdu tiek izmantots daudz dažādu tekstu, teikumu, atsevišķi vārdi, burti.

Senās zinības un prasmes atdzimst


1990. gadā atkārtoti izdoti profesora Strauberga „Latviešu buramvārdi”. Pirmo reizi tie izdoti 1939. gadā. Tur apkopots milzīgs daudzums šo maģiskas iedarbības Vārdu dažādiem gadījumiem. To izcelsme nav zināma, bet tie ir nodoti cilvēkiem līdzi no paaudzes uz paaudzi un ir tikuši lietoti, ja jau reiz ir saglabājušies cauri gadu tūkstošiem.


Kad un kā ar tiem darboties, ne katram bija dots zināt - tas bija noslēpums. Tas jau arī ir tas, kas daudzus biedē, jo nezināmais un nesaprotamais var izraisīt ne tikai ziņkāri, bet arī bailes un nosodījumu. Tāpēc vēl pavisam nesen – pirms apmēram 500 gadiem Latvijā šādus Zintniekus – Burvjus dzīvus sadedzināja sārtos. Kaut gan, jau tad atšķirīgi raudzījās uz tiem – ļaunie vai labie burvji. Labie burvji skaitījās ārstētāji, dziednieki, glābēji, atbūrēji, jo katrai kaitei (arī pieburtai) bija vajadzīgi atbūrēji – atkodētāji. Pie labajiem burvjiem piederēja arī Vārdotāji, jo tie prata slimības Aizrunāt Prom – rozi, galvas, zobu sāpes u.c., kā arī lopu kaites. Viņu darbošanās palīdzēja izdzīvot ekstremālās situācijās:


Šo vecami tēvainim,

Zibenslode azotē.
Tas ārstēja visas vainas,
Dievvārdiņus runādams.


Arī tagad, mūsdienās, kad cilvēce atkal nonākusi krustcelēs, strauji atdzimst senās zinības un prasmes, tajā skaitā Vārdošana, jo pieaug vajadzība pēc to pielietošanas. Nereti tieši ar Vārdu var atgūt zaudēto dvēseles līdzsvaru, harmoniju un līdz ar to – fizisko veselību. Nebūt nenoliedzot medicīnas sasniegumus, uzskatu, ka arī netradicionālām dziedināšanas metodēm būtu ierādāma līdzvērtīga, pienācīga vieta, līdzāspastāvēšana ar oficiālo medicīnu, jo tās abas roku rokā varētu pilnvērtīgāk kalpot cilvēku labklājībai un veselībai. Dieva Vārdā. Līdzcietības, Mīlestības Vārdā.


Esmu pārliecināta, ka tuvākajā nākotnē tas tā būs. Jo tagad arī zinātne sāk atdzīt un pieņemt to, ka primārais ir Gars. Matērija ir sekundāra. Mēs esam pārejas posmā no materiālās pasaules sapratnes uz garīguma attīstību. Ir sācies jauns – Ūdensvīra laikmets.


Pats lielākais spēks ir Vārds.
Ar vārdu var dibināt pili
Un pierunāt tumsu, lai spīd.
Un kalni būs mūžam zili
Pat aklam un tuksnesī.


Palīdzības un aizsardzības vārdi


Kā būs to izpostīt,
Kam Dieviņš palīdzēja?

Krīt zemē bērza lapa,
Grimst ūdeņa dibenā.
Tā nogrima mans skauģītis,
Kas man laba nevēlēja.

Es savam skaudējam
Neko ļaunu nevēlēju:
Cūku cirpt, kazu jūgt,
Vuceniņu svilināt.

Bēdā, Dieviņ, manu bēdu,
Es nemāku bēdāties!
Es saminu savas bēdas
Zem kumeļa kājiņām.

Akmens kulē,
Putns mežā,
Akmens kulē,
Zvērs mežā!

Visas manas galvas sāpes,
Ejiet līdzi zosu bariem!

Runā ļaudis uz manīm,
Uz manīm upe tek.
Tec, upīte, jo straujāki,
Aiznes ļaužu valodiņas.

Asins, tev būs mierā stāvēt!
Ūdens, tev būs projām tecēt!

Aizslēdz, Dieviņ, skauģa acis
Dzelza atslēdziņām,
Tērauda pederēm.

Trim kārtām jostu jozu
Ap resno ozoliņu,
Cirta čūska, dzēla bite –
Ne lapiņa nedrebēja.

Es tev saku, uguns viesi,
Esi man paklausīgs!
Neķer tālāk, kā tu esi ķēris!

Čuči, guli, kūlainīte,
Deviņiem līkumiem:
Tev pieder purvi, meži,
Man – klajie tīrumiņi

Nost, nieki, kas man priekš acīm lēkā!
Nost nieki, kas man priekš ausīm zvana!
Ne uz pašu nāvi raugu.
Dievs lai paliek man par draugu!

Deviņas jūdzes uz priekšu,
Deviņas jūdzes atpakaļ,
Mirīs, ne sprādzīs. Āmen.

Mazs vīriņš sēd uz ozola celma,
Liepu slota rokā, mērc un slaka:
Pumpuram būs slāpt,
Pumpuram būs slāpt!

Pāri, pāri, lietutiņ,
Pāri šo zemes gabaliņu!
Līsti citā zemītē,
Burbulīšus mētādams!

sertificēta dziedniece Daina Šmite. Tālruņi 9779032, 4260227


Kategorija: Baltu mantojums - Dainas, zīmes | Pievienoja: Saulite (02.02.2010) | Autors: Daina Šmite
Skatījumu skaits: 2994 | Reitings: 1.0/1
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Mūsu aptauja
Kādu informāciju meklējat vietnē?
Atbilžu kopskaits: 2258
Mini-čats
Vietnes draugi
Statistika

Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0

Copyright © reiki.ukoz.lv 2016 Grāmatu un tulkojumu jebkāda veida pārpublicēšana - aizliegta!
Bezmaksasmājas lapu uzturēšana - uCoz