Lai bij vārdi, kam bij vārdi,
Man pašam stipri vārdi:
Daugaviņu noturēju,
Mietu dūru vidiņā.
Sita mani, dūra mani
Kā ozola bluķeniņu;
Neiesita, neiedūra,
Kā tērauda gabalā.
Trim kārtām zelta josta
Ap to kuplo ozoliņu
Cirta čūska, dzēla bite
Ne lapiņa nedrebēj’.
Skauž man skauģis, bur man buris,
Nevar mani izpostīt.
Kā var tādu izpostīt,
Kam Dieviņi’s palīdzēja.
Cel Dieviņi stipru sētu
Ap to manu augumiņ’!
Cel Dieviņi stipri sētu
Ap to manu dvēselīt!
Cel Dieviņi stipru sētu
Ap to manu māju viet!
Apsedz, Dieviņ, manu sētu
Ar sidraba mētelīt!
Visi meži guņiem pilni,
Visi ceļi atslēgām.
Ar Dieviņa palīdzību
Visam gribu cauri tikt.
Ar Dieviņa palīdzību
Visam varu cauri tikt.
