Paņēmu skalu, nodūru velnu, atskrien melns suns, nokoda sāpes, atskrēja melns kaķis - pārkoda sāpes (der dažādām vainām).

Deviņi melni zirgi, deviņi melni vīri, deviņi melni suņi saskrēja, sabrauca trīs ceļa jūtēs, trīs akmiņu starpās. Tur viņi saķēra, tur viņi saspēra, tur suņi saplēsa, kas manu bērniņu baida, kas tam neļauj gulēt. Vecos laikos, vecos laikos, vecā mēnesī, vecā mēnesī, gaismiņai austot, gaismiņai austot, saulītei lecot, saulītei lecot, ar vēju, ar vēju, atpakaļ, atpakaļ maza bērniņa veselība, maza bērniņa veselība. Trīs dienu vesels, trīs dienu nevesels. Vājums aizies tādā vējā, kādā nācis. Zudis kā pirts gariņš, aizeij, aizeij sētas posmos, vārnas knābī, žagatas astē, vecās Kasarietes cepurītē. Trīs dienas nevesels, trīs dienu vesels, cep karašu, nāc atkal (pret vēdera sāpēm).

Četras galda kājas, četri galda stūri. Četri istabas pakšķi, trīs žagatas: melnā žagata, raibā žagata, zaļā žagata. Trīs melni sunīši, trīs melni kaķīši manu bērniņu sargā (vārdi, kas sargā bērnu miegu).

Rītos, vakaros melns krauklis laižas, aiznes N (jāsaka vājinieka vārds) galvas sāpes (vārdi pret sāpēm).

Uguns Iiesmas sadedzina lielus kalnus; izkausējat jūras viļņus, aiznesiet cilvēka sāpes (vārdi pret sāpēm).

Mazs, mazs ķipariņš skrej dien un nakti vezdams apkārt manu šūpulīti, manu bērniņu sargādams (bērnu aizsardzības vārdi).

Trīs melni vīri, trīs melni zirgi - velk; tai nelaimei tā melnā lopa būs mirt iekš maniem nagiem! Nāks Pērkons, pirmais un pēdīgais, to spers uz tīra klaja lauka pelnu pelnos, pīšļu pīšļos, pa deviņām asīm zemē (vīveļu vārdi).

Ļaunuma aizdzīšanu izdara piesaucot augstākus spēkus palīgā. Trīs septiņi pērkoni, trīs septiņi zibeņi nodzen šo suņa bērnu no šo cilvēku; tur tu viņu nodzen, tur tu viņu panāc, jūras malā pie balta akmiņa, tur viņa kauliņus saslien (vārdi pret lāstu).

Ak uguņa Dievs, ak uguņa Dievs, izglāb šo bērniņu no tām nelaimes vātīm (pūšamie vārdi).

Griez ceļu, griez ceļu, griez ceļu! Tur es iekš tā vārda ... piesiešu visas nelaimes (der visādām slimībām).

Mazs, mazs vīriņš sēd uz ozola celma. Liepu slota rokā. Mērc un slaka, mērc un slaka. Pumpuram būs slāpt, pumpuram būs slāpt (rozes vārdi).

Tā roze, izej no savas vietas, tu esi viens pūslis paliekams, kad tu būsi izgājis no viņa laukā" (rozes vārdi).

Atstāj tu veļa ragan no svēta cilvēka miesām un dod tam svētam eņģeļam vietu (der pret visām vainām).

Rīta vējš, vakara vējš, dod tam vājiniekam N (nosauc vājinieka vārdu) veselību" (der pret visādām slimībām).