Es vēlu visiem Laimi! 

Simbolizē Karavīra palīgs. Augšanas ietekmētājs.

Kā mitoloģisks personāžs blakus Saulei bieži minēts Mēness. Saulei pieder diena, Mēnesim - nakts. Mēness ir viens no solārās simbolikas centrālajiem elementiem visās senajās civilizācijās. Latvijā mēness zīme ir pazīstama kopš vēlā neolīta. Mēness zīme visbiežāk lietota kopā ar saules un zvaigznes zīmēm.

Visvienkāršākā mēness zīme ir pusloks, kurš tehnisku iemeslu dēļ bieži tiek parādīts kā vienādmalu 90 grādu leņķis – skujiņas daļa. Mēness zīme var būt ar nolocītiem galiem vai ielauztu vidu. Bieži ir sastopami arī kuplāki mēness zīmes atvasinājumi, no kuriem populārākā ir zīme, kas veidota no divām 90 grādu leņķī savienotām zīmēm.

Latviešu zemnieks savus darāmos darbus cieši saistīja ar mēness fāžu ritu (jaunā mēnesī veica darbus, kas saistīti ar augšanu, dilstošā mēnesī tādus, kas veicina iznīkšanu), tādēļ Mēness kā zīme arī izmantots priekšmetu un apģērbu rotājumos. Mēness ir bāleliņa - karavīra palīgs.

Mēness darbs arī rūpēties par zvaigznēm kā tēvam par bērniem. Tik mīļš kā Saulīte, māmiņa Mēness nav, taču tāpat turēts lielā cieņā. Mēness ietekmē augšanu. Mēness ir uzskatīts par karavīru sargātāju un ar Mēness zīmēm vairāk ir rotāti vīrieši, it īpaši karavīri. Pa pāriem savienotas zīmes parasti norāda uz simbolisko saistību ar auglības kultu.

Senās rakstu veidošanas tradīcijas liecina, ka simboli, kas saistīti ar debess sfēru, bijuši goda tērpu rotājumi un rakstu hierarhijā ir ieņēmuši augstāku pakāpi. Mēness zīme bieži rotāja puišu un vīru piederumus.                 

Mēness krusts

Zvaigzņu zīme

Tumsas, pazemes spēku atvairītāja. Pasargā no ļauna.

Zvaigznes zīme bijusi pazīstama gan senajiem babiloniešiem un irāņiem, gan mūsu kaimiņtautām - igauņiem un lībiešiem. Etnogrāfi uzskata, ka šo zīmi esam pārņēmuši tieši no mūsu ziemeļu kaimiņiem. Zvaigzne ir tumsas un pazemes spēku atvairītāja; zvaigžņu raksta maģiskajām sargātāja spēkam senie latvieši ļoti ticēja. Gan karavīra kumeliņu, gan gulētāju naktī sargāja zvaigžņu sega. Tālā zvaigžņu gaisma tikusi uzskatīta par radniecīgu uguns spēkam uz zemes.

Zvaigznes visvienkāršākā forma ir krusts. Krusta zīme daudzām tautām ir gaismas un arī uguns simbols. Parasti rakstos sastopamā zvaigzne ir taisna un slīpa krusta salikums. Latviešu etnogrāfiskajos rakstos zvaigznei ir krusta forma ar četriem, sešiem un astoņiem stariem.

Zvaigžņotam rakstam latviešu ticējumos ir maģiska nozīme - tas pasargāja no ļauna. Zvaigžņu sega naktī sargā gulētāja dvēseli.

Auseklītis

                      Sargātājs no lietuvēna. Simbols gaismas uzvarai pār tumsu.

Sevišķi grezns zvaigznes variants ir rīta zvaigznes simbols - Auseklītis. Tā ir zvaigzne ar astoņiem stariem un simbolizē gaismas uzvaru cīņā pret tumsu. Folklorā Auseklis minēts gan kā Dieva dēls, gan kā zvaigžņu skaitītājs, arī Saules meitas līgavainis.

Ar vienu vilcienu precīzi uzvilkts Auseklītis uzskatīts par spēcīgāko zīmi pret lietuvēnu.

Krupītis

Ar Aizsauli saistīta zīme

Pēc latviešu tautas mitoloģiskā uzskata cilvēks ir Dieva radījums, kam ir augums, dvēsele un velis. Mirušā cilvēka dvēsele aiziet atpakaļ pie Dieva, bet augums un velis nonāk Māras – Veļu mātes gādībā. Latviešu uztverē velis turpina dzīvi Veļu mātes valstībā jeb Viņā saulē, Aizsaulē pēc tam, kad mirušais augums nodots Zemes mātei. Veļi nedzīvo bezdarbībā: tie gana govis, zirgus, arī plucina sniegu, strādāšana norit līdzīgi ļaužu sētas darbiem. Dzīvo saites ar mirušajiem nekad nepārtrūkst, jo reizi gadā veļi tiek aicināti uz mielastu ļaužu sētā.

Ar lielu cieņu starp Miķeliem (29.septembris, kad jābūt paveiktiem visiem lauka darbiem) un Mārtiņiem (10.novembris, ziemas sākums, kad sākams ķekatnieku jautrais gājums pretim Ziemas svētkiem) laika skaitīšanā iezīmēts Veļu laiks.

Dzīvo pasaulē par sakaru uzturētājiem starp Pasauli un Aizsauli uzskatīti zalkši un krupīši - dzīvnieki, kuru dabiskā uzturēšanās vide saistās ar krēslainām, valga mitruma pilnām vietām.

Veļu mātes zīme – Krupītis - tikusi izmantota kā forma no koka darinātajām kapu zīmēm.

Austras, Saules koks ir cilvēces zināšanu un priekšstatu apkopojuma modelis. Austras koks simbolizē cilvēka priekšstatu par pasauli: koka saknes simbolizē pazemes pasauli, stumbrs – viduspasauli – vidi, kurā mēs uzturamies kopā ar dzīvniekiem un augiem, bet lapotne simbolizē augšējo, debesu pasauli, uz kuru visi tiecas. Šajā kokā apvienota izpratne par pagātni, tagadni, nākotni, par mūsu senčiem, mums pašiem, mūsu bērniem. Koks ir saikne ar garīgo un ne tikai saikne, bet arī izpausme.

Pasaules koka simbols saistīts arī ar Saules ceļu, tas ir Saules lēkta un rieta personificējums.

Vienkāršākajā variantā zīme atgādina jaunu, zarot sākušu kociņu, bet krāšņākos atvasinājumos zīme ir tikpat bagāta, kā tās skaidrojums. Nereti Austras koks tiek bagātināts ar Saules, Mēness vai Auseklīša elementiem, Māras zīmi.

Īpaši krāšņa ir šīs zemes centrālā daļa, tas ir – mūsu dzīves daļa.