Senie dziednieki par ķiplokiem

Vampīri – briesmoņi, kas sūc asinis ir daudz ap­raks­tīti 19.g.s. – Stokera "Drakulā” un daudzās filmās parā­dīts kā ar tiem cīnīties. Vienkāršāk sakot – vampīri ir ļaunie gari, slimības, kuras "izdzen” ar ķiploku palīdzību. Maz zināms fakts, ka 500–400 g.p.m.ē. vēsturnieks Berosus apgalvo, ka visdrošākais līdzeklis, lai izdzītu nelabo ir ķiploki, sīpoli u.t.l. stipri smaržojoši augi. Arī senajā Me­zo­potāmijā izmantoja ķiplokus ļauno garu izdzīšanai.

            Skaitot vārdojumu, kurš izdzen un atraida ļaunos garus, iekāra zem rokām ķiploka galviņu, tas nozīmēja ka šim augam piedēvē maģisku spēku.

            Šāds augu pielietojums pierāda, ka pat senajā Ba­bi­lonijā uzskatīja, ka augos mīt gari un dievi, kuri spēj pa­lī­dzēt cīņā ar ļauno.

            Arheoloģiskajos atklājumos senajā Mezoptāmijā, tika atrasti pierādījumi, ka tās iedzīvotāji ap saviem mā­jok­ļiem kāra ķiploku virtenes, lai izsargātos no neredzamiem un nelūgtiem viesiem.

            Daudzās senajās kultūrās tika uzskatīts, ka ķiploki un sīpoli ārstē slimības, kuras ir uzsūtījuši dēmoni.

            Mūsdienu sapratnē ķiplokiem piemīt dezin­fi­cē­jo­šas un antibakteriocīdas īpašības. Ķiploku klātbūtne attīra apkārtējo gaisu, dezinficē visu ar ko saskaras, darbojas kā efek­tīvs antibiotiķis.

        Kas rakstīts cara Salamona "Gudrību grā­ma­tā”

            Ir atrastas ziņas par to, ka cars Salamons bija liels meistars "dēmonu dzīšanā” no apsēstiem un ārprātīgiem. Visbiežāk viņš izmatoja baldriānu sakni un ķiplokus. Ne­daudz šī maisījuma iebāza tieši nāsīs slimniekam un izga­rojumi "izdzina dēmonus”.

            Vēl viena metode no cara Salamona grāmatas, kā palīdzēt epilepsija lēkmes gadījumā. Jāņem sīpoli, puravi, ķiploki, jāpieliek pie deguna slimniekam, lai ieelpo to aro­mātu un uzliek šos augus uz pieres cietējam. Iekšķīgi lietot šo augu sulu var neatšķaidītu. Salamons apgalvo, ja ieelpot šo augu aromātu un pietiekami daudz iedzerot šo augu sulu, nekavējoties organismā sāksies ķēdes reakcija. Šī vētra slimnieka organismā piespiedīs ļaunos garus atstāt ķermeni. Mūsdienās šādai metodei ir liela nozīme, jo medicīna epilepsiju neārstē, slimniekam tikai piedāvā mie­ga zāles.

Pretindes

            54. g.m.ē. imperatora Klaudija valdīšanas laikā nezināja, ka ķiplokiem piemīt pretindes īpašības.

            Lai nosēdinātu uz troni savu dēlu Neronu, Agri­pi­na nolēma noindēt savu vīru Klaudiju ar saindētām sēnēm, tas, ka imperators bija ēdies daudz ķiplokainu ēdienu uzdzerot vīnu, nāve iestājās daudz vēlāk nekā bija cerēts. Nācās pielietot vēl vienu indes devu.

            Vēl viens piemērs, kas pierāda ķiploka pretindes īpašības. Trīs draugi bija ieēduši vecu gaļu un saindējās ar līķu indi. Diviem klājās ļoti grūti, bet trešais, kurš lietoja ķiplokus tai maltītes reizē, bija pamatīgi tos ēdis, uzdzerot alu, gandrīz nemanīja indes iedarbību.

avots - 2000.gada Svētavots Nr.9