Es vēlu visiem Laimi! 

Nule Latvijā sākusies kārtējā pretsmēķēšanas kampaņa. Latvijā ierodas Pasaules Veselības organizācijas augsta amatpersona, lai ar augstiem valstsvīriem runātu par smēķēšanas kaitīgumu un pasākumiem, kas veicami, lai to ierobežotu. Skolēniem tiek rīkota kampaņa, lai atbrīvotos no vēlmes uzpīpēt vai arī nekristu kārdinājumā to sākt. Reklāmas vēstī: «Atmet un vinnē!»

Nav šaubu, ka smēķēšanas kaitīgumu Latvijā novērtē un ir gatavi mesties cīņā ar šo ļaunumu.

Ko jūs domātu, ja ieraudzītu reklāmu ar uzrakstu «Pārtrauc negausīgo ēšanu un vinnē!»? Ko jūs teiktu, ja skolās tiktu organizētas «Svara vērotāju» grupas skolēnu atbalstam, kas pārtiek no čipsiem un limonādēm, ceļā uz šīs atkarības zaudēšanu?

Jūs smejaties?

Taču medicīnas zinātnieku atklājumi un nepielūdzamā statistika vēsta, ka smēķēšana var būt iemesls tikai dažām no smago slimību grupas, proti, audzējiem, elpceļu un  sirds asinsvadu slimībām. Liekā ķermeņa masa, tāpat kā aisbergs, sākotnēji slēpj savus draudus, bet galu galā mēs iegūstam veselu buķeti slimību: sirds un asinsvadu, elpceļu, kuņģa un zarnu trakta, nieru, kaulu sistēmas, aknu, aizkuņģa dziedzera, ādas slimības, diabētu, kariesu, psihoemocionālas izmaiņas u. c.

Zinātniski apstiprināts, ka 90% interno slimību rodas nepareizas ēšanas dēļ un tikai 10% slimību ir infekciju vai traumu izraisītas.

Kāpēc netiek rīkotas kampaņas, lai mudinātu sabiedrību dot priekšroku veselīgam un līdzsvarotam uzturam? Kāpēc esam gatavi cīņai ar smēķēšanas netikumu, bet smejamies, ja mūs mudina izsargāties no 90% iespējamo slimību?

To, ka mums nav iemesla uzjautrināties par aptaukošanās un liekā svara problēmu, parādīja «Svara vērotāju» rīkotā akcija «Uzzini, cik esi svarīgs», kurā tika piedāvāts ikvienam lielveikala «Citymarket» pircējam uzzināt, vai viņa ķermeņa masa atbilst veselīgam svaram atbilstoši starptautiski apstiprinātam ķermeņa masas indeksam. Rezultāti ir dramatiski — liekā ķermeņa masa konstatēta 52% svēršanās akcijas dalībnieku. Vairāk nekā 20 kilogramu liekās masas jeb aptaukošanās konstatēta 13,8% akcijas laikā nosvērto. Šie dati ir ļoti līdzīgi tiem, kurus nesen prezentēja Veselības veicināšanas centrs no 2002. gadā veiktās aptaujas «Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums», kur normāls svars konstatēts 56,5% Latvijas iedzīvotāju.

«Svara vērotāju» svēršanās akcijā tika uzrunāti vairāk nekā pieci tūkstoši pircēju Rīgā, Jelgavā, Liepājā un Ventspilī. Diemžēl novērojumi liecina, ka resnie paniski baidās no svariem un aicinājumu uzzināt patiesību par savu svaru nereti uztver kā iejaukšanos privātajā dzīvē. Uz svariem ar prieku kāpa tie, kam nav problēmu ar lieko svaru.

Latvijā jau par normu ir kļuvis mūžīgais veselības budžeta deficīts — nepietiek kompensējamām zālēm, nepietiek speciālistu darba samaksai, uz operāciju jāstāv rindā utt. Valsts budžetā izmisīgi tiek meklēti papildu līdzekļi, lai cīnītos ar neveselīga dzīvesveida sekām, taču veselības veicināšanas un veselības aizsardzības pasākumiem finansējums Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropā.

Par veselīga uztura paradumiem «Svara vērotāji» savās nodarbībās ir informējuši vairāk nekā 45 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju. Esam centušies dāmām, kuras izmisīgi cīnās ar lieko kilogramu «pūķi», stāstīt, ka ne jau centimetri ir šo pūļu vērti. Mediķi, kas apmeklējuši mūsu nodarbības, atzinuši, ka tā ir ne tikai kvalitatīva svara samazināšanas programma, bet arī ļoti laba padomdevēja, kā veselīgas ēšanas ieteikumus lietot praktiski.

Taču vienlaikus jāatzīst, ka ar «Svara vērotāju» aktivitātēm vien ir par maz, lai padarītu mūsu sabiedrību veselāku. Kāpēc jāierauga centnera atzīme uz svariem, lai saprastu, ka pēdējais laiks sākt rūpēties par veselību?

Ja man jautā, vai liekais svars ir valstiska problēma, es atbildu: jā, ja vien šo valsti interesē vesela sabiedrība, darbspējīgi iedzīvotāji un valsts sociālais un ekonomiskais uzplaukums.

Ja man jautā, ko valstij vajadzētu darīt, lai apturētu un mazinātu tautas resnēšanu un nonākšanu slimību jūgā, es teiktu: pirmais — sākt pašiem ar sevi. Vai esat pamanījuši, kā mainās mūsu Saeimas deputātu augumu aprises, nonākot kārotajās tautas priekšstāvju vietās? Vai šie cilvēki ir paraugs pārējiem būt modriem par savu veselību?

Otrais un ne mazāk svarīgais pasākums ir bērni. Bērni bērnudārzos un skolās. Vai mūžīgais naudas trūkums ir iemesls, kāpēc bērnudārznieku pusdienu šķīvjos ir tik maz dārzeņu? Kāposti maksā tikai piecus santīmus kilogramā, un bērni tos labprāt grauž saldumu vietā. Kāpēc ļaujam skolasbērniem pārtikt no čipsiem un kolām, nevis pieprasām no skolas vadības pēc uztura piramīdas principiem veidotu pusdienu kopgaldu, kur netrūktu bērnu attīstībai tik nepieciešamo vitamīnu, olbaltumvielu, minerālvielu?

«Svara vērotāji» vienmēr ir bijuši gatavi konsultēt mācību iestādes, kā praksē realizēt veselīga uztura ieteikumus, gatavojot un pasniedzot ēdienu, — cik daudz taukvielu pievienot, kādu gaļu izvēlēties, vai dot priekšroku vārītiem vai ceptiem kartupeļiem, cik daudz uz šķīvja likt dārzeņus un cik lielas veidot saldo ēdienu porcijas.

Ja veselīgi ēšanas paradumi netiek ieaudzināti jau bērnībā, vēlāk tos mainīt ir daudz grūtāk. Ja mūsu valsti interesē, un es ticu, ka interesē, vesela sabiedrība, daudz vairāk jādomā par veselīga dzīvesveida popularizēšanu, nevis nemitīgi jācīnās ar tā neievērošanas radītajām sekām.