(Rīga, 1999., "Kantri Nams") Šī ir otrā no vairākām autores grāmatām, kas tulkota arī latviski. Tā satur igauņu varianta 2. grāmatas I daļu.
Grāmatā autores turpina 1. grāmatā iesākto tēmu, sākumā īsumā atkārtojot galveno.
Tālāk
ļoti daudz tiek runāts par bailēm, to rašanās cēloņiem, kā tās
atbrīvot. Par to, kā iemācīties pareizi piedot. Par "labajiem" un
"sliktajiem" cilvēkiem, kas patiesībā ir ļoti nosacīti. Tāpat grāmatā
runāts par ģimenes nozīmi, kā bērni ietekmējas no vecākiem, kā vecāki
ietekmē bērnus utml.
Grāmatas beigās interesanti parādīts, kā mūsu iecienītā barība atklāj mūsu stresus, no šīs nodaļas liela daļa arī citēta.
(79.,82.,83.lpp.->) Tēvs simboliski ir bērna skelets. Kāda ir tēva dvēsele, tāds ir mans skelets. Tēvs ir manas fiziskās pasaules balsts. (..)
Māte simbolizē bērna mīkstos audus. Kāda ir mātes daba, tādi ir bērna mīkstie audi.
Iztēlojieties
ceļu, pa kuru cits aiz cita iet trīs ceļinieki - vīrietis, sieviete,
bērns. Tas ir mans gars, dvēsele un ķermenis.(..)
Tēvs - galva, māte - kakls, bērns - ķermenis.
(89.lpp.->) Personisko niecīgo kļūdu sekas skars jūs. Personisko lielo kļūdu sekas tiks jūsu bērniem, lai mācību stunda būtu bargāka. Vissmagāko kļūdu sekas mantos jūsu mazbērni, lai dzīves mācību stunda būtu sevišķi sāpīga.(..)
(136.,138.lpp.->) Kas ir tuvredzīgs, tas baidās lūkoties tālumā. Viņš baidās no nākotnes, un tas izraisa īgnumu un dusmas.(..) Kas ir tālredzīgs,
tas pārspīlē savus labos nolūkus. Viņš grib tālu redzēt, citiem
vārdiem, grib dabūt daudz un uzreiz, bet nevēlas saskatīt mazo.(..) Kas
pasaulē saskata tikai slikto un visu sev apkārt rasina asarām,
negribēdams redzēt briesmīgo dzīvi, tam reiz jākļūst aklam.
(161.lpp.->) Kas pārvarējis bailes, tas iemācījies peldēt. Kas atbrīvojies no bailēm, tas iemācījies nirt.
(182.lpp.->) Katrā cilvēkā ir 49% sliktā un 51% labā. Visos bez izņēmuma, citādi mēs nebūtu cilvēki.(..)
(186.lpp.->) Dusmas padara cilvēku resnu. Bailes dara cilvēku tievu.
(225.lpp.->) Apetītie ietver informāciju, kas jūsos notiek, un šī informācija ir vienkārša:
Ja jums kārojas kaut kas skābs,
piebarot nepieciešams jūsu vainas izjūtu. Ja jūs neatbrīvosiet vainas
izjūtu un turpināsies uzklupt visam skābajam, pienāks brīdis, kad
vainas izjūta pieaugs līdz milzu apmēriem, kļūs nāvējoši bīstama, bet
jūs pats kļūsiet par apvainotāju. Jums vairs negribēsies skābu, bet gan
saldu ēdmaņu.
Ja jūtat nepārvaramu kāri pēc saldā,
jūsos iemājojušas lielas bailes. Tās nepieciešams piebarot. Saldumu
lietošana izraisa patīkamu mieru. (..) Kas pārlieku aizraujas ar
saldumu ēšanu, tas audzē savas bailes.
Kārums pēc gaļas nozīmē, ka jūs esat sadusmojies, bet dusmas var pabarot tikai ar gaļu.
Prasība pēc piena
simboliski nozīmē vēlēšanos un pārliecību, ka ieradīsies kāds, kas
sakārtos dzīvi. Nesamērīga piena lietošana veicina dzīves pasivitāti.
Kam garšo zivis,
tas gaida brīnumu, ko mīļuprat pats rada. Tieksme pēc zivju ēdieniem
liecina par cilvēka vēlēšanos, kaut viss nokārtotos. (..)
Kam zivis netīk, tas nevēlas ne apātiju, ne dvēseles mieru. Viņš bīstas no pasivitātes, bezdarbības, slinkuma. Kas necieš zivis, tas necieš vienaldzību, slinkumu un pat dvēseles mieru. Viņš grib, lai dzīve ap viņu mutuļot mutuļotu.
Kam garšo saldūdens zivis, tas pasaule vēlas dzīvot klusi klusītiņām, lai neviens viņu neaiztiktu un lai viņš pats neaiztiktu citus.
Kam garšo sālītas zivis, tas ar dūrēm sit sev pa krūtīm un paziņo: "Lūk, te stāv patiesi labs cilvēks!" Sāls palielina izlēmību, pārliecību par sevi. Pārspīlējumi šo īpašību iznīcina.
Par ūdens lietošanu.
Ja cilvēks dzer maz ūdens, viņš pasauli redz saasināti un uztver krasi.
Ja cilvēks dzer daudz ūdens, pasaule viņam ir izplūdusi un neskaidra, tomēr viņš ir labdabīgi noskaņots un labvēlīgs.
Pēdējā
laikā no Rietumiem ienākusī modes slimība katru dienu litriem dzert
ūdeni notrulina uztveri. Tiesa, ūdens mazina, tas ir, atšķaida
agresivitāti, bailes un dvēseles pārdzīvojumus, taču līdz brīdim, kamēr
cilvēks meklē problēmu risinājumu tikai fiziskā līmenī, tās pilnīgi
netiks atrisinātas.
Turpināsim sarunu par dažu pārtikas produktu enerģētiku. Liesa gaļa — godīgi atklātas dusmas,
trekna gaļa — slepenas nodevīgas dusmas,
labība — atbildība pasaules priekšā,
rudzi — interese, lai apgūtu dziļas dzīves gudrības,
kvieši — interese, lai apgūtu virspusējas dzīves gudrības,
rīsi — precīzi sabalansēts pilnīgs pasaules redzējums,
kukurūza — visu viegli saņemt no pasaules,
mieži — pašpārliecinātība,
auzas — zināšanu alkas, ziņkārība,
kartupeļi — nopietnība,
burkāni — smējīgums,
kāposti — sirsnība,
kāļi — tiecība pēc zināšanām,
bietes — prasme viegli saprotami izskaidrot sarežģītus jautājumus,
gurķi — ilgas, sapņainums,
tomāti — ticība sev,
zirņi — loģiskā domāšana,
sīpoli — savu kļūdu atzīšana,
ķiploki — pašpārliecināta nepiekāpība,
āboli — saprātīgums, spriestspējas,
dilles — pacietība un izturība,
citroni — kritisks prāts,
banāni — vieglprātība,
vīnogas — apmierinātība.
Viss, pārmēru lietots, izraisa pretēju rezultātu. Arī labi produkti, nesaprātīgi ēsti, kļūst slikti.
Piemēram, ola
nozīmē tiecību pretī pilnībai. Kas ēd daudz olu, bet neprot domāt, tam
pieaug nepieciešamība pēc pilnības. Tā kā neviens uz zelta paplātes
pilnīgu dzīvi klāt nepienes, viņš sadusmojas. Fiziskā līmenī tas
izpaužas kā paaugstināts holesterīna līmenis asinīs.
Dabas brīnums medus
sniedz pilnīgu mātes mīlestību un siltumu gluži kā mātes apskāviens.
Tāpēc ar medu ārstē visas slimības. Ja cilvēks nekad nav jutis šādu
mīlestību, ja viņš baidās savas mātes mīlestības, kas nodara sāpes, tad
viņš necieš medu. (..)
