(Rīga, 2000., "Kantri Nams") Šī ir trešā no šīs autores grāmatām, kas tulkota latviski. Tā satur igauņu varianta 2. grāmatas II daļu.
Turpinot
iepriekšējās grāmatās iesāktās tēmas, te autore pievērsusies
pamatīgai dusmu analīzei. Izrādās, ka mūsu problēmu raksturs
atspoguļojas mūsos esošo dusmu raksturā.
Autore raksta arī par vīra un sievas (vīrieša, sievietes), vecāku dzīves sūtību, kā arī ar to saistītām slimībām.
(12.lpp.->) Vīrieša uzdevums - iet, vienīgi iet un nekad neapstāties.(..) Sievietes uzdevums - mīlēt savu vīru.(..)
(37.lpp.->) Tēvs - tā ir kustība. Māte - kavēklis ceļā.(..)
(46.lpp.->) Dusmas ir negatīvas emocijas, kas iznīcina. Dusmām ir piecas pazīmes, pēc kurām tās var pazīt:
sāpes,
temperatūra,
nosarkšana,
dusmu vēršanās plašumā,
iznīcināšana.
(47.lpp.->) Sāpes.
Asas sāpes - asas dusmas. Tikko kāds sadusmojis.
Trulas sāpes - trulas dusmas. Bezpalīdzības izjūta sakarā ar savu dusmu īstenošanu.
Durošas sāpes - durošas dusmas. Gribētos atriebties, bet nevaru.
Hroniskas sāpes - ilglaicīgas dusmas. Sāpju samazināšanās vai pastiprināšanās liecina par dusmu uzplūdu vai atplūdu.
Piepešas sāpes - piepešas dusmas.
Galvassāpes — dusmas, ka mani nemīl, neievēro. Dusmas, ka nekas nav tā, kā es gribētu.
Sāpes vēderā — dusmas, kas saistītas ar valdīšanu pār sevi un citiem. Tas ir vainas izjūtas rajons. Apvainojums ir dusmas.
Sāpes kājās — dusmas, kas saistītas ar darba pabeigšanu, dabūšanu vai naudas tērēšanu, vārdu sakot, ar saimnieciskām problēmām.
Sāpes ceļos — dusmas, kas traucē virzīties uz priekšu.
Sāpes visā ķermenī — dusmas uz visu, jo nekas nav tā, kā es gribu.
(48.lpp.->) Temperatūra
Temperatūra rāda, cik enerģiski ķermenis mēģina palīdzēt sadedzināt
vai iznīcināt negativitāti, ko cilvēks uzņēmis sevī savas neprasmes,
muļķības dēļ.
Augsta temperatūra — stipras, niknas dusmas.
Ilgstoši paaugstināta temperatūra — vecas un ilglaicīgas dusmas. (NB! Neaizmirstiet par saviem vecākiem!)
Septiska temperatūra
— īpaši naidīgas dusmas, ko ķermenis nespēj ar reizi sadedzināt, lai
izdzīvotu. Kā zināms, vairāk par 41°C cilvēks neiztur — viņš nomirst.
(49.lpp.->) Nosarkums liecina, ka dusmas koncentrējas izplūšanai.
Lai ietilpinātu dusmas, paplašinās asinsvadi. (..)
Dažnedažādām ādas slimībām tipiski izsitumi ar pasārtumu. Slikti dzīstošām brūcēm ir iesarkana nokrāsa. (..)
Nosarkšana - tā ir apspiestu dusmu izšļakstīšanās uz āru neveiklā, apkaunojošā, pazemojošā situācijā.
(51.lpp.->) Dusmu vēršanās plašumā izpaužas šādos veidos:
Piepampums;
Šķidruma uzkrāšanās dobumos, orgānos;
Pārlieka audu paresnināšanās orgānos, dobumos un locītavās. Saaugumi;
Audzējs;
Vēzis;
Akmeņu veidošanās;
Aptaukošanās.
Jebkura ārpusnormu palielināšanās saistīta ar dusmu uzkrāšanu. Mazas
dusmas - neliels palielinājums. Lielas dusmas - pamatīgs
palielinājums (..). Jo konkrētākas dusmas, jo skaidrāka, noteiktāka
slimība. Jo ietiepīgākas dusmas, jo cietāks slimības perēklis,
piemēram, akmens.
Ja cilvēku kaitina viss - gan personiskajā
dzīvē, gan vispār dzīvē un viņš to nekādi nespēj atrisināt vai to
nedara citi, sākas aptaukošanās.
Slikti dzīstošas brūces, ādas slimības, trofiskās čūlas neatkarīgi no slimības, gremošanas trakta čūlas.
Kaulu bojājumi.
Kauli lūst tikai no piepešām dusmām.(..)
Izdalījumi: asaras, sviedri, siekalas, iesnas, krēpas, vēmekļi, strutas, utt.
Izdalījumiem,
ja reiz tie radušies, no ķermeņa jāizplūst dabiskā veidā. Ja tie
neizdalās vai neizdalās tik daudz, kā tas nepieciešams, lai aizplūstu
dusmas, tad ķermenis saslimst.(..)
Jo svaigākas un asiņainākas dusmas, jo asiņaināki izdalījumi.
Jo ilgāk glabātas dusmas un jo ilgāk tās nostāvējušās, jo tīrāki izdalījumi - asaras. (..)
Iesnas
- aizvainojuma dusmas. Cilvēks, kas cenšas būt labs un darīt labu,
apvainojas, ja kāds viņa rīcībā rod kādu nepilnību. (..) Nemitīgs
aizvainojuma stāvoklis izraisa hroniskas iesnas(..).
Šķaudīšana ir ķermeņa mēģinājums izšļakstīt no sevis apvainojumus (..). Šķauda tā dēvēto īslaicīgo dusmu cilvēki.
Krēpas - tās ir dusmas uz čīkstēšanu un čīkstuļiem, (..).
Vemšana
rāda dusmas, ko izraisījis riebums, dusmas uz citu piedauzīgo rīcību,
bet bieži arī pret savu nepiedienīgo uzvedību. Vemšana ir riebums pret
dzīvi.
Strutas pavada dusmas, ko izraisījusi
bezpalīdzība un bezspēks - pazemotas dusmas. (..) Strutas liecina par
vēlēšanos atriebties par ilgiem pazemojumiem pat iznīcinot visus, arī
tos, kam gar notikušo nav daļas.
Asinis
simboliski atbilst cīņas dusmām, atriebīgām dusmām. Ja jūs iegriežat
sev pirkstā (..), tas nozīmē, ka atriebtieskāre meklē izeju, lai jūs
neizdarītu vēl ko briesmīgāku. (..)
Disfunkciju parādības: acis ir, bet neredz; ausis ir, bet nedzird; (..)
Novājēšana, novārgums, izdēdēšana, atmiršana.
Akna koncentrē dusmas un naidu.
Āda slēpj dvēseles dzīvi. Nieze signalizē par pārmaiņām enerģijas plūsmā. Sausa āda nozīmē, ka cilvēks negrib izpaust savas dusmas. Blaugznas rada vēlēšanos atbrīvoties no kaitinošas bezrūpības.
Zvīņošanās un sārti plankumi raksturīgi psoriāzei. Psoriāze ir dvēseles mazohisms, varonīga dvēseles pacietība,(..).
Taukaina āda raksturīga tiem, kas nekaunas izšļakstīt savas dusmas uz āru.
(184.lpp.->) Pārmēra sliktais izraisa ķermeņa fiziskās slimības.