Izrādās daudzi cilvēki nesaprot jēdzienu - dzīvo šeit un tagad
Tas nenozīmē kad esi viendienīts, bet tam ir pavisam daudz dziļāka jēga - dari šodien to, kas nes Tev laimi, lai rītdiena būtu vēl laimīgāka, ko tas izsaka, izsaka to, kad nedzenies pēc naudas un varas, bet dari to, kas nes Tev prieku jau šodien un rītdiena būs vēl priecīgāka, atrodi sevi, lai tas sagādā Tev laimi, ja būsi laimīgs šodien, rīt būsi vēl laimīgāks, protams mūsu ikdienas dzīvē ir tik daudz satraucošu jautājumu, bet tajos nav jāieciklējās, jādara savs, jādara tas, kas nes prieku pašam un saviem tuvākajiem.
Jāatceras, ka
Varenākais cilvēka spēks, gara spēks, domu spēks var būt vērsts gan pozitīvi, gan negatīvi un, atkarībā no tā, mēs vai nu postām un iznīcinām, vai attīrām un radām ko jaunu.
tātad, ja mēs esam apmierināti, laimīgi, priecīgi, mūsu domas būs pozitīvas, kas radīs pozitīvus notikumus rīt, parīt, aizparīt, utt., bet ja šobrīd esi neapmierināts, burkšķi, lamājies, lādējies (nemaz neuzskaitīšu), utt., ko tad rīdiena var dot???
Lūk, piemērs.
Šeit ir divi radīšanas ceļi, kuriem būtībā ir viens mērķis:
- Viens cilvēks mīl labestību, un viņa dzīve ir pilna miera un harmonijas, iekopj savu saimniecību ar prieku un katru dienu izjūt laimes sajūtas.
- Otrs cilvēks neieredz ļaunumu, un viņa dzīve ir pilna ar nesaskaņām un tā ir disharmoniska, jo visur to sajūt un saskarās ar to.
Abiem mērķis ir vienāds, tikai viens mērķa sasniegšanai izmanto radošās domas un jūtu enerģiju, otrs – ārdošās domas un jūtas - tāpēc sev pievelk analoģiskas situācijas un notikumus.
Lūk, kapēc ir tik svarīgi atrasties šeit un tagad, izjust to mirkli, to laimi, to prieku, kad dari to ko vēlies, kas nes dvēseles prieku sev un savai ģimenei, vai nu tā ir citu mācīšana, vai gleznošana, vai citi rokdarbi, vai lauku darbi, dari to, kas sagādā prieku un nes savus augļus rītdienā - nākotnē, zemnieks un ne tikai zemnieks, daudzi dārza mīļotāji pavasaros sasēj dārzeņus, puķes, un dara to ar prieku, sējot aprunājās ar katru sēkliņu, lai tā labi augtu un ziedētu, tas tak arī vēlāk nes dubultprieku i vēders pilns un dvēsele pabarota, rudenī pilni pagrabi, ziemai daudz kas sagādāts, un tas viss pateicoties tam mirklim šeit un tagad, kad es esmu laimīgs/-laimīga un padaru savu darbu ar prieku.
Ja nevar pieņemt kādu situāciju, tad pret to ir jāmaina attieksme un tad viss mainās un izjūt šā brīža prieku.
Pateicoties savam prātam mēs sakām: „Tas ir pareizi un tas ir nepareizi. Tas ir labi, tas ir slikti. Tas ir skaisti un tas riebīgi”. Kaut pasaulē viss ir pilnīgs, tikai prāts nav spējīgs redzēt visu kopumā; redz nepilnības un cenšas pārtaisīt pasauli.
| 
