Viņš redz cauri ikvienam. Dziednieks Ziedonis Kārkliņš spēj pateikt, vai cilvēks ir slims vai vesels, vai viņam ļauni vai labi nodomi. Viņš smejas, ka daudzi gribētu zināt to, ko viņš uzzina, tikai paskatoties uz varasvīriem televizora ekrānā. Ziedonis Kārkliņš māca cilvēkiem fitoterapiju, pirts dziedniecību, baltu zīmju un REIKI enerģētisko sistēmu un citas zinības, arī palīdz risināt problēmas.

Dziednieks pēc izglītības ir inženieris ķīmiķis, savulaik strādājis Rīgas Valsts tehnikumā, ieguvis arī medmāsas specialitāti. Viņš dzīvo Vides veselības saimniecībā „Cērpi” netālu aiz Saulkrastiem, kur audzē dārzeņus, ogas un ārstniecības augus, kur māca pirts zinības un dziedina noperot…

(Tikšanos sarunājam Rīgā, Avotu ielā, te Ziedonis Kārkliņš vada nodarbības un pieņem pacientus. Kad nolieku uz galda diktofonu un ieslēgdama paveros, vai tas darbojas, dziednieks skeptiski saka, ka ar tehniku viņa klātbūtnē visādi gadoties.)

Ziedonis Kārkliņš: Reiz veidojām televīzijai raidījumu „Mistiskā pirts”. Filmēšana notika pie maniem domubiedriem Ainas un Gvido Tobjiem Vidrižos, jo viņiem ir lielāka pirts. Pēc divām dienām Māris Olte man zvana: „Es neko nesaprotu… Filmēšanas laikā visa aparatūra strādāja, visu safilmēja, bet patiesībā ir ierakstījies tikai tas, kas filmēts līdz pirtij un pēc pirts, pārējā materiāla nav.” Nu lūdzu, sanāca mistiskā pirts...! Nevajadzēja to filmēt, ko mēs tur darījām.

Iveta Daine: Vai jūs domājat, ka kāds tur (parādu ar pirkstu uz augšu) nosaka, ko var un ko nevar?

Z.K.: Tur, tur visu regulē! Bet piedzīvojumi ar aparatūru ir bijuši visādi. Kolēģei REIKI skolotājai parasti nodarbību laikā ir izslēgts telefons, bet kad es zvanu, tad zvans atskan. Reiz Lietuvā foršās vecās dzirnavās saimnieks skaļi norādīja - ja gribot kādu sazvanīt, lai ejot laukā uzkalniņā, jo iekšā nekur zonas neesot... Ja jau zonas nav, galīgā dieva mierā atstāju telefonu neizslēgtu. Pēkšņi semināra laikā mans telefons zvana. Visiem acis kā spoles un prasa, kas man par kruto telefonu. Saku, ka par latu gabalā... Šis pats! (Ziedonis norāda uz pavecu mobilo telefonu, kas nolikts uz galda. Pēc tam noglauda ar roku manu diktofonu un uzrunā: Nu labi, labi, šai intervijai pastrādā…!).

I.D.: Kad sapratāt, ka jums ir kādas īpašas spējas?

Z.K.: Pirms 32 gadiem. Līdz tam es vienīgi zināju, kā āderes noteikt, sievastēvs man ierādīja, kā to dara. Bija tad kāds notikums. Reiz piestrādāju par šoferi, jo vajadzēja vest cilvēku uz Rīgu pie dziednieka. Iegājām kopā iekšā, bet šis uz mani tā šķībi lūr: „Ko tu viņu ved pie manis, ko tu pats nestrādā..!?” Padomju laikos par tādām lietām nebija nekādas informācijas. Tā nu šis cilvēks mani paņēma mācībā un, paldies, jo viņš man iedeva labus pamatus. Vienīgi ar šodienas pieredzi, skatoties atpakaļ, tās bija ļoti elementāras lietas, un tālaika metodes dziedniecībā ir noiets etaps.

I.D.: Vai tagad arī pats pamanāt šādus īpašos cilvēkus?

Z.K.: Redzu. Arī mācu. Latvijā vispār dziedniecība ir augstā līmenī. Deviņdesmito gadu vidū, pateicoties dziedniekam Pēterim Antonam, Latvijā ieradās amerikāniete Šarlote Andersone, kura interesējās par Latvijas enerģētiskajām vietām un dziedniekiem, viņa pēc laiciņa atveda filipīnieti Choa Kok Sui kopā ar asistentu, kurš uzstājās ar lekcijām Gaiļezera slimnīcā. Toreiz filipīnietis nevarēja saprast, kāpēc visur citur viņu uzņem ar ovācijām, bet Latvijas dziednieki tā dziļdomīgi. Patiesībā, viss, ko viņš toreiz stāstīja par enerģētisko iedarbību uz cilvēku, mācīja auras saskatīt, mums Latvijas dziedniekiem sen bija zināms. Mēs bijām līmeni augstāk.

(Interesanti, ka meklējot, kā pareizi raksta filipīnieša vārdu, kurš ir miris 2008.gadā, atradu Šarlotes adresi. Uzrakstīju. Nākamajā rītā saņēmu vēstulīti, kurā viņa atceras Latviju, Ziedoni un satiktos cilvēkus.)

I.D.: Gribētos saprast, ko jūs īsti spējat. Piemēram, ienāk pa durvīm cilvēks - vai varat sajust - slikts vai labs, vai kādas nelabas lietas nedara?

Z.K.: Jā, uzreiz jūtu, kad ieraugu. Bet es sliktus cilvēkus sev tuvumā nelaižu.

I.D.: Arī tad, ja atnāk pie jums prasīt palīdzību?

Z.K.: Ja redzu, ka viņš ir ļoti netīrs un atnācis arī pie manis ar netīrām domām, tad paskatos acīs un pasaku: „Mīļais, piedod, bet es tev palīdzēt nevaru.” Tā kā mana čakru sistēma ir labi iestrādāta, tad caur čakrām es arī šo informāciju saņemu par cilvēkiem. Pēc tā, kura mana čakra kā reaģē, secinu, kādi ir otra nodomi. Man dzīvē nav tik daudz laika, lai es nodarbotos ar cilvēkiem, kuri man ir antipātiski, kuri, iespējams, piedāvātu darīt to, ko es nemaz nedrīkstu darīt. Tagad jums jāprasa, kas tas ir…

I.D.: Prasīšu gan, bet nojaušu, ka kaut kas tāds, kas iejaucas cita cilvēka gribā.

Z.K.: Jā, nu, piemēram, nedrīkstu pieburt mīļāko… Bet ne tikai to vien prasa.

I.D.: Liekas savādi, ka cilvēki vēl arvien kaut ko tādu vēlas darīt, jo pilni veikali ar ezotērisko literatūru, kurā ir simts reižu aprakstīts, ka tā darīt ir slikti.

Z.K.: Es arī nebeidzu brīnīties par cilvēkiem, vēl saprastu, ka kāds parasts cilvēks var to nezināt un atnāk ar lielu ambīciju, lai dziednieks to atrisina, bet man ir kolēģi, kuri ar sliktām lietām nodarbojas, labi zinot, ka tas var atgriezties atpakaļ. Acīmredzot, naudas dēļ.
Darbā ar enerģijām pastāv ļoti stingri likumi, ko nedrīkst darīt. Labi zinu, ka nedrīkstu piedalīties loterijās, un kas man par to būs.

I.D.: Kas tad par to būs?

Z.K.: Ja es izmantošu savas spējas, lai vinnētu tūkstoti, būs kāds veids, kā man atņems 10 tūkstošus. Apmēram tā. Zinot šos spēles noteikumus, ar nepatiku reizēm skatos Krievijas raidījumu „Ekstrasensu cīņas”. Daudzas epizodes uzskatu par absolūti neētiskām. Tur ir tādas ģimenes traģēdijas, kuras ekstrasenss varētu risināt ar cilvēkiem zem četrām acīm, jo tādi likteņi un cilvēku sāpes nav rādāmas televīzijā. Šos raidījumus var veidot, bet uzdevumiem ir jābūt ļoti pārdomātiem - piemēram, sameklēt cilvēku autoplacī automašīnas bagāžniekā, kā ir redzēts.

I.D.: Jūs taču arī varētu pamēģināt šādos raidījumos piedalīties.

Z.K.: Reiz piedāvāja. Pirms trim gadiem mani aicināja uz šīm pašām Krievijas ekstrasensu cīņām, zvanīja no Maskavas, bet es nepiekritu. Protams, tur var arī gluži labi nopelnīt, bet man ir lauku saimniecība un es nevaru atļauties divus mēnešus aizbraukt.

I.D.: Kas izdomājis likumus, ka nedrīkst ļaunu darīt, vai tos nosaka Dievs?

Z.K.: Tas ir augstākais saprāts jeb gaismas spēks. Nosacīti mēs to varam saukt par Dievu, bet ko nu kurš ar to saprot. Ja man kāds stāsta, ka Jēzus Kristus ir Dievs, tad es saku, ka tas ir pilnīgi un galīgi garām. Jo Kristus, Buda, Muhameds un pārējie bija Dieva sūtņi noteiktā reģionā noteiktā laikā, lai mācītu zināmas ētiskās normas, kā šim reģionam dzīvot un izdzīvot. Šodienas kristietība nav tā, ar kuru pie mums atnāca Kristus. Bet tas ir cits stāsts.

ĻAUNA ACS

„Kad no rīta pieceļas pīpmanis un pīpē pirmo cigareti, viņam
aura smēķējot lēnām sarūk un saplok uz pusi mazāka.”

I.D.: Kādā veidā jūs sajūtat, kur un kāda slimība cilvēkam ir?

Z.K.: Vieglāk man ir sajust nekā izstāstīt, kā es to jūtu… Slimība nav jāuztver kā kaut kas ļauns, slimība ir draugs. Kāpēc? Tāpēc, ka tā pavēsta, ka mūsu dzīves ceļā kaut kas nav kārtībā. Cēlonis vienmēr atrodas garīgi enerģētiskajā plānā. Tāpēc medicīna ar daudz ko netiek galā, jo medicīna jau nenodarbojas ar dziedināšanu, bet ar seku ārstēšanu. Piemēram, ja sāp kuņģis, liek dzert zāles. Viens no biežākajiem kuņģu sāpju cēloņiem ir tāds, ka tas, ko cilvēks cenšas nevis fiziski, bet garīgi sagremot – galīgi nav viņam domāts. Kuņģis dod cilvēkam signālu un liek aizdomāties. Vēža gadījumos arī gadās brīnumainas izdziedināšanās, bet tās notiek tikai vienā gadījumā – kad cilvēks saprot, kāpēc viņam ir šī slimība.

I.D.: Cilvēki, kuri pie jums bijuši, saka, ka jūs strādājat ar rokām. Ko jūs īsti darāt ar tiem slimniekiem?

Z.K.: Ir dažādi cilvēki – ar vieniem var runāt, bet ar citiem labāk nerunāt, jo viņš no mušas uzpūtīs ziloni. Es viņam pateikšu pāris vārdus, viņam iekšā visu laiku gruzdēs domas par slimību un viņš vilksies pie tās atpakaļ. Piemēram, modē ir runāt par ļaunu aci un lāstu uzlikšanu. Citi dziednieki sastāsta cilvēkam, ka viņam ir pieci lāsti, arī mirušajai vecmāmiņai un govij kūtī uzlikts lāsts… Tad jāiet pie viņa vairākas reizes visus tos lāstus noņemt, visu laiku maksājot.

Ja tiešam ir šī ļaunā acs, tad ne dziednieks, ne ārsts nevar slimību izārstēt, kamēr no tās ļaunās acs neatbrīvojas. Medicīnā arī ir zināmi nesaprotami gadījumi, kad visas analīzes un izmeklējumi rāda, ka cilvēks vesels, bet viņš nīkst laukā. Bieži vien es neko nesaku, lai psiholoģiski netraumētu, bet klusītēm noņemu visu nost, strādāju tālāk, un stāstu, kas pašam ir jādara, kā jāēd, kādas tējas jādzer.

I.D.: Parasti cilvēks grib zināt, kurš to viņam izdarījis, vai kaimiņiene Anna, vai darba kolēģis Jānis, vai viņa sieva… Ko jūs ar tiem lāstu uzlicējiem darāt?

Z.K.: Neko. Un nekad nemeklēju, no kurienes tas nāk, jo tās var būt liekas emocijas un liekas darbības. Ja arī mani izprašņā, es atsakos meklēt lāstu uzlicējus, jo labāk darīt visu, lai šādas lietas nepieķertos.

Te man ir viens piedzīvojums. Iepeld manā kabinetā kundzīte tā ap 40 un jautā, vai varu lāstus noņemt. Es skatos, ka tās lāstu enerģijas viņai nav, ir vienīgi mugurkaula problēmas. Kundzīte bijusi pie zīlnieces un viņai sastāstīts, ka uz trešā skriemeļa kaimiņiene uzlikusi lāstu, uz citu skriemeli lāstu uzlikusi Ņina, uz vēl citu - Vaļera. Mēģinu skaidrot, ka nav tur tā lāsta, kamēr viņa paliek nikna: „Vai tad jūs varat noņemt tos lāstus, vai nē?” Man tas uzsita bišķiņ dusmu, un solīju, ka noņemšu. Ir tāda jumeiko masāža, kad liek cilvēku uz grīdas uz tepiķīša un sāpīgi darbojas ar muguras skriemeļiem, pat ar kājām pa muguru bradā. Tā nu es forši pastrādāju ar kundzītes skriemelīšiem. Piecēlās kundze, pagrozījās un teica, ka būs labi, palicis vieglāk, bet vēl nākamreiz būs ko darīt. Nu tā es ar masāžu ņēmu nost it kā lāstu, bet muguru tai kundzītei tiešām sariktēju.

Tāpēc arī ir uzmanīgi par tādām lietām jārunā. Es saprotu, ka konkrētā zīlniece gribēja taisīt biznesu, stāstīja par daudzajiem lāstiem.

I.D.: Vai varat izskaidrot, ko lāsta uzlicējs ar cilvēku izdara?

Z.K.: Ap katru no mums ir aura jeb starojuma bumba. Lāsts ir tad, kad aurā tiek radīti caurumi, parasti tie ir pret noteikta līmeņa čakrām, atkarībā no tā, uz ko grib iedarboties. Caur šīm tukšajām vietām ieplūst graujoša enerģija. Lāsta noņemšana nav nekas cits, kā cilvēka enerģētiskā lauka sakārtošana un caurumu aizvēršana.

Starp citu, pīpmaņiem ir gauži bēdīga aura. Tiem, kuriem aura ir intensīvāka un lielāka, ir labāka imūnsistēma un labāka aizsardzība pret dažādām ārējām negatīvām iedarbēm, bet ja mēs redzētu, kā izskatās pīpējošs cilvēks… Kad no rīta pieceļas pīpmanis un pīpē pirmo cigareti, viņam aura smēķējot lēnām sarūk un saplok uz pusi mazāka. Pēc tam tā paaugas. Kad cilvēks ķeras pie nākamās cigaretes, aura atkal samazinās. Līdz vakaram viņam ir tik plāns lauks apkārt, ka jebkas viņu var pakļaut un ietekmēt, gan sliktas ziņas televīzijā, gan apkārtējie cilvēki.

I.D.: Vai jebkurš no mums var arī neapzinoties otra aurā kādus caurumiņus izurbināt?

Z.K.: Jā var, un recepte ir viena – nedari otram to, ko negribi, lai tev dara!

I.D.: Vai drīkst lūgt dziednieka palīdzību, lai kādās svarīgās biznesa sarunās vai līgumu slēdzot, otru labvēlīgi noskaņotu?

Z.K.: Tā ir drusku jaukšanās. Vienīgais, ko es drīkstu - harmonizēt situāciju jeb strādāt uz situācijas labvēlīgāko iznākumu. Kādreiz rezultāts var būt arī ne tāds, kā prasītājam gribētos.

I.D.: Bet, ja meitene ir noskatījusi puisi un gribētu viņu piesaistīt? Varbūt ne pieburt, bet kaut kā panākt, lai viņa iepatiktos puisim…

Z.K.: Tādā gadījumā varu strādāt tikai uz attiecību harmonizēšanu un tad redzēs, kas notiks - varbūt tieši notiks ātrāka pašķiršanās, nevis saies kopā.

Te noderēs stāsts par kādu studenti, kas pie manis risināja veselības problēmas. Reiz viņa man prasīja, lai pasaku, kura biļete matemātikā jāizvelk, jo bija trešais eksāmena piegājiens, un ja viņa izkristu, tad no augstskolas izlidotu. Es saku: „Varu pastrādāt, lai tu saņem labvēlīgāko biļeti, ko esi pelnījusi.” Pastrādāju. Nākamajā dienā man zvana telefons un atskan ar bļāviens: „Jūs taču man solījāt palīdzēt, bet es izkritu!!!” Saku: „Nāc šurpu aprunāties.” Izrādījās, ka viņa mācās to, ko vecāki izdomājuši, patiesībā viņai neinteresē šī specialitāte un viņa ne dienu tajā nestrādātu. Es prasu: „Ko tu bļauj? Tu pazaudēji pusotru gadu nevis piecus, rudenī sāc mācīties to, kas tev patīk.” Ne viss, ko šausmīgi gribam, mums ir vajadzīgs.


ZĪMES

„Ja pētītu astroloģiskos parametrus, tad mūsu nauda ir labā laikā
ieviesta, bet eiro galīgi dumjā laikā un līdz ar to enerģētiski ļoti vāja nauda.”

I.D.: Cilvēkiem šķiet, ka valdība un politiķi nav īsti godīgi. Vai jūs redzat, kas kuram ir prātā?

Z.K.: Ne tikai to, kas prātā, bet arī to, kas kabatā… Daudzi gribētu zināt to, ko es zinu. Man parasti pirms vēlēšanām prasa, par ko balsot, bet es īpaši neiedziļinos, lai netērētu velti savu enerģiju. Tajā rītā, kad jādodas balsot, nolieku visu partiju sarakstus priekšā un paskatos, kura partija ir vismazāk kaitīga normālai Latvijas attīstībai, un par to nobalsoju.

I.D.: Par ko balsojāt ārkārtas Saeimas vēlēšanās rudenī?

Z.K.: Nobalsoju par Zaļo un zemnieku savienību. Ka Zatlers tā izgāzīsies, to es uzreiz zināju, jo pie manis bija atnācis viens viņa pārstāvis un parādīja iecerēto partijas logo. Es viņam teicu: „Ja tu negribi, lai Zatlers aiziet pa burbuli, tad šis logo ir steidzīgi jāmaina.” Viņi nebija gatavi mainīt, un te nu viņi ir.

I.D.: Tagad partijai ir jauns logo, kāds tas jums izskatās?

Z.K.: Negribas man īpaši par politiku runāt un ar zīlēšanu nodarboties, bet nekā laba nav arī jaunajā logo.
Zīmju enerģētika ir tā, ko ikviens visur dzīvē var izmantot. Ne jau par velti mūsu senči tās tik daudz pielietoja gan lai nodotu informāciju nākošajām paaudzēm, gan arī dažādu enerģētisko procesu vadīšanai. Zīmes bija gan apģērbā, gan māju pakšos, gan stenderēs, gan pie griestiem, gan uz darbarīkiem un saimniecības traukiem. Viņi zināja, kā tās strādā un ko iespaido.

I.D.: Jūs savā mājas lapā citējat Konfūciju: „Pār pasauli valda zīmes un simboli, nevis cilvēki un likumi”…

Z.K.: Pat mūsu dzīve ir simbols Visuma attīstības bezgalīgajā spirālē, kurai nav sākuma un gala. Taču to, kas senatnē bija visiem pats par sevi saprotams un saskaņā ar ko cilvēki ir dzīvojuši, mūsdienās lielākā daļa ir pazaudējuši. Cilvēki paši sevī ir sasituši lauskās šo intuitīvo pasaules izpratni – saistību ar dabu, saistību ar visumu.

I.D.: Kā jūs nonācāt līdz zināšanām par zīmju un simbolu ietekmi?

Z.K.: Par zīmju enerģētisko iedarbību uz cilvēku pirmo reizi tā īsti aizdomājos, pētot seno Baltu rotaslietu ietekmi uz cilvēku. Lielākā daļa to ir rotātas ar dažādām zīmēm. Uzmanīgāk papētot, atklājās, ka vienādas rotas ar atšķirīgām zīmītēm dažādi ir spējīgas iedarboties uz cilvēku. Zīmes, kombinējoties ar rotu formu un materiālu, var dot cilvēkam gan papildus fizisko un garīgo enerģiju, gan dziedniecisku efektu, gan palielināt aizsardzību.

Sāku savā dziedniecības praksē ieteikt slimniekiem nēsāt  noteiktas rotas. Bet tiem, kas tās nevarēja atļauties, centos piemeklēt attiecīgu zīmju kombināciju no latviešu ornamentiem. Šādu zīmju iedarbība ir efektīvāka un daudz noturīgāka par enerģētiski uzlādēta sāls vai ūdens iedarbību.

Kāpēc tad mūsu lats ir tik spēcīgs? Tāpēc, ka tajā ir jaukas senās zīmes iestrādātas.

(Šai brīdī sameklēju naudas maku, atrodu latus ar zivtiņām, bet Ziedonis man iesaka sameklēt papīra naudu. Iedodu viņam pieclatnieku, Ziedonis to pēta un turpina.)

Z.K.: Te vidū ir sešstaru saulīte, kas pamatā tiek lietota ūdens enerģijas programmēšanai. Pieclatniekā ir arī Lielvārdes jostas gabals. Pat pieclatnieka ūdenszīmēs ir iestrādātas zīmes. Te ir Dieva zīmītes, tostarp Māras zīme… Tas, kurš naudas zīmju sižetus ir veidojis, ir bijis gudrs. Arī ozols ir garīgā spēka simbols. Labi, ka tas ir uz piecīša nevis uz simtnieka.

I.D.: Kāpēc? Pieclatnieks taču ir mazāk vērtīgs!

Z.K.: Pieclatnieks nemitīgi grozās cilvēku rokās – tāpēc. Ja pētītu astroloģiskos parametrus, tad mūsu nauda ir labā laikā ieviesta, bet eiro galīgi dumjā laikā un līdz ar to enerģētiski ļoti vāja nauda. Latvijas lats eiro pārdzīvos. Man šķiet, ka Eiropas Savienībai ir jāsabrūk, un tas ir tikai laika jautājums.

I.D.: Vai politiķi arī nāk pie jums runāties?

Z.K.: Nāk, bet, ja man viņu darbība ir nepieņemama, tad es ar viņiem nerunāju un negrasos palīdzēt. Ir tādi cilvēki, kurus es varētu brīdināt par viņu rīcību, ja viņi prasītu padomu. Nedrīkst palīdzēt, ja neprasa, tad viņa problēmas varu uzņemt uz sevi, bet man pietiek ar savējām.
Bet ir vēl viena lieta. Ja cilvēks nāk pēc palīdzības, tad jānoskaidro, vai no augšas atļauj viņam palīdzēt. Es prasu atļauju.

I.D.: Kā to var sajust, vai savas fiziskās sajūtas varat izstāstīt?

Z.K.: Varētu teikt, ka silti gaišs vai auksti tumšs ir tās sajūtas. Bet saviem skolniekiem es saku, lai paši mācās, katrs var just citādāk. Ir speciāla treniņu metodika, kā un ko var attīstīt.

I.D.: Vai parasts cilvēks var iemācīties sevi un savu auru aizsargāt?

Z.K.: Jā, ja viņš pats ir gatavs darboties. Es varu iedot makšķeri, lai tad mācās ar to apieties.

I.D.: Varbūt pietiek ar to, ko māca vecmāmiņas - pārmest krustu, pirms dodas laukā no mājas. Vai tas strādā?

Z.K.: Strādā, bet ir jautājums, kādu krustu met. Kristiešu krusts ir zobens, latviešu krusts ir vienādmalu. Lai sargātu, ir vajadzīgs statiskais, nevis dinamiskais krusts. Dinamiskais iekustina visus procesus, bet statiskais krusts bremzē procesus un sargā. Lietuvēna krusts ir vislabākā enerģētiskā aizsardzība, tikai to jāprot uzvilkt pareizi.


KUR RODAS SLIMĪBAS?

„Viens no noziegumiem pret cilvēku veselību ir mikroviļņu
krāsnis. Siltums krāsnī rada haosu pārtikas produkta molekulās.”

I.D.: Kāpēc cilvēki tik ļoti slimo?

Z.K.: (Nopūšas…) Šis jautājums nav viennozīmīgs. Slimība ir signāls, ka savā dzīves ceļā esi izvēlējies ko nepareizu, kaut kur esi apmaldījies, pārkāpjot augstākos harmonijas likumus sevī un ap sevi. Bez enerģētiskās problēmas vēl cilvēkus sagrauj dažādas ikdienā lietojamas ierīces, tāpat slimības izraisa pārtika, ko lietojam.

I.D.: Ko tad lietojam? Aizejam uz veikalu, nopērkam gurķus, tomātus, vistiņu…

Z.K.: Vistu, kas piedzīta ar hormoniem un ko grūtnieces nedrīkst ēst vispār ! Ja paskatās uz mums, sirmajiem, tad mums mugurkauli ir daudz labākā stāvoklī, nekā Latvijas padsmitgadniekiem. Pavisam nopietni! Muguras jauniešiem ir kri-mi-nā-las! Es nezinu, ko viņi darīs mūsu vecumā. Nav jau runa par kalciju, ko mēģina kaut kā vecāki iebarot, bet lielos daudzumos jaunieši saņem ārdošo ķīmiju caur pārtiku. Kaut vai caur spāņu un poļu tomātiem.

(Šai brīdī atgādinu dziedniekam, ka viņš solījis no saviem laukiem atvest kādus dabiskus zaļumus. Viņš pieiet pie skapja un izņem divus maisiņus – vienā ir nātres (!), otrā gārsa ar virzas piejaukumu…)

I.D.: Gārsa taču ir trušu zāle!

Z.K.: Vai tad trusītis nav pelnījis kaut ko labu!? Tā ir labs organisma tīrītājs. Tāpat kā veselīga ir trušu zāle, tā cilvēkiem laba ir arī ir cūku zāle.

I.D.: Vai tā ir pienene?

Z.K.: Nē, tā ir virza, kas ir maiga un sulīga. Parasti laukos, ravējot dārzu, to saimniece saliek grozos un iemet cūkas silē. Virza kolosāli nostiprina sirds muskulatūru. Rudenī, kad cūkas mirst vardarbīgā nāvē, tām visām sirsniņas ir pilnīgi veselas.

I.D.: Ja turpinām par pārtiku, ko jūs domājat par modificētās pārtikas ražošanu un lietošanu?

Z.K.: Nekā laba! Šo pārtiku mūsu organisms neatpazīst un nav spējīgs izvadīt kaitīgās vielas. Vēl jāatceras, ka ļoti daudziem produktiem klāt ir soja, bet 95% no pasaulē saražotās sojas ir modificētā soja.

Viens no noziegumiem pret cilvēku veselību ir mikroviļņu krāsnis. Siltums krāsnī rada haosu pārtikas produkta molekulās. Cilvēkos jau tā ir haoss, bet tas tiek uzņemts vēl papildus ar ēdienu. Uz katra soļa ir tādas ēstuves, kurās silda pārtiku dažādas kvalitātes mikroviļņu krāsnīs.

I.D.: Cik taisnības ir tajā, kas vislabāk ēst produktus, kas auguši pašu zemītē? Kā tas sasaucas ar jūsu zināšanām par enerģētiku?

Z.K.: Katram cilvēkam vislabāk noder tas, kas izaudzis 500 km rādiusā ap viņa mājām. Šis ir stāsts par zemes enerģiju, jo katrā zemeslodes vietā enerģētika ir tāda, kāda ir vajadzīga konkrētā reģionā dzīvojošajiem. Cilvēks aizbrauc uz Ameriku un pēc tam brīnās, ka paliek resns, kaut neēd hamburgerus un kūkas. Patiesībā tā ir tikai organisma reakcija uz pārtiku ar svešu enerģētiku. Tie, kas ilgāk dzīvo ārzemēs, sāk pierast pie tās enerģētikas, kas ir konkrētajā zemē, un vairs nejūtas Latvijā komfortabli.

Vēl viens slimību veicinošs faktors ir datori un mobilie telefoni. Ir tādas valstis, kurās grūtniecības laikā darbiniecei aizliedz sēdēt pie datora. Tas nebūs nekas jauns, ja teikšu, ka mobilo telefonu nevajag nēsāt pie jostas vai vienā krūšu kabatiņā.


REIKI, DIEVS UN ŠLESERS

„Nekad nevajag prasīt: „Dieviņ, iedod man 1000 latu!”, bet
var lūgt, lai dot iespēju nopelnīt šādu naudu.”

I.D.: Jūs esat populārs pirtnieks, pat pirts grāmatu esat uzrakstījis. Vai tajās pirtszinībās ir tiešām tik daudz kā, ka vesela grāmata sanāk?

Z.K.: Par pirtīm ir vispār bīstami mani pie vārda laist… Latviešiem pirtij ir divas skaistas definīcijas. Viena, ka tā ir svētnīca miesai, garam dvēselei un otra – tā ir vieta, kur parunāties ar Dieviņu. Tas vien norāda to, ka senie latvieši pirtī ir meditējuši un nodarbojušies ar, kā šodien teiktu, garīgi enerģētiskajām praksēm. Pirtī var izdarīt daudz ko tādu, ko nevar izdarīt ar citiem līdzekļiem. Pirts ir ļoti nopietna lieta, es pat uzskatu, ka mūsdienu apstākļos tā var būt viens no stūrakmeņiem, lai mūsu nācija kā tāda vispār izdzīvotu. Šajos dārgajos laikos tieši pirtī var rūpēties par veselību, jo mediķiem par cilvēku veselību rūpēties nav laika, viņi tikai ārstē.

I.D.: Vai jūs piekrītat tam, ko intervijā Puaro.lv teica ārsts Jānis Ozols, ka par ārstiem viņš ļautu strādāt tikai cilvēkiem, kuriem ir dziednieka spējas.

Z.K.: Es viņam pilnīgi piekrītu, jo mediķiem būtu jāzina elementāras lietas par cilvēka enerģētiku. Diemžēl viņiem nemāca par cilvēku čakrām, bet, ja ārsti to zinātu, tad, piemēram, ķirurgs nesabojātu čakru un savu skalpeļa griezienu veiktu kādu centimetru nost no čakras. Jo vairāk dakteriem būs netradicionālās medicīnas zināšanu, jo labāk. Patlaban arvien vairāk mediķu apgūst REIKI enerģētisko sistēmu.

I.D.: Ja runājam par REIKI, tad vai šī prakse Latvijā ir vajadzīga, vai tā nav mums sveša, tāpat kā ēdieni, kas audzēti citā zemes enerģētiskajā laukā? Esmu dzirdējusi apgalvojumus, ka varbūt pat japāņiem no tā ir kaut kāds labums, ka pie mums REIKI ir izplatījies.

Z.K.: Tādiem apgalvojumiem nebūs taisnība. Pirmkārt, REIKI sistēma nav radīta Japānā, bet tikai uz Latviju atnāca no Japānas. Bet japānis Mikao Usui, kuru jūs domājat, ir saņēmis iniciāciju Ķīnā. REIKI ir ļoti sena metode, kas bijusi izplatīta no Tālajiem Austrumiem līdz par Melnajai jūrai, man ir pat karte, kurā to var redzēt. Mēs iepriekš pieminējām zīmes – tās kā enerģijas nesēji tiek izmantotas arī REIKI dziedniecības metodēs, zīmju maģiskā nozīme ir daudz pētīta pasaulē un zinātāji tās pielieto.

I.D.: Kāpēc jūs nekūpināt istabā indiešu smaržkociņus, bet kaut kādas satītas lapas?

Z.K.: Šeit ir satīti kopā deviņi mūsu pašu attīrošie augi, to vidū ir vībotne, vērmele, kļava, apse, salvija, biškrēsliņš un citi.

I.D.: Darbojoties Holistiskās medicīnas un Naturopātijas asociācijā, jūs sertificējat REIKI praktiķus. Godīgi sakot, tas liekas kaut kas apšaubāms, jo kā gan jūs varat pateikt, kā iedarbojas cits cilvēks un vai pacientam no viņa dziedināšanas ir kāds labums.

Z.K.: Pastāv arī objektīvas novērtēšanas metodes. Piemēram, cilvēku, ar kuru būs jāstrādā sertificējamajam, vispirms testē ar folla diagnostiku, kas ir instrumentāla metode. Pēc tam var testēt otrreiz, lai redzētu, ko sertificējamais reikists ir spējis ar cilvēku izdarīt, kādas ir enerģētikas izmaiņas.

I.D.: Nesen bija presē bija liels raksts par Durgas templi un Noru Kalnmali, kura plaši reklamējas. Kā jūs vērtējat savu kolēģi?

Z.K.: Tai rakstā es jau pateicu savu viedokli: „Tuši svet i brosai granatu!” (Nodzēs gaismu un met granātu - krievu val.) Tas ir lielisks naudas pumpis, kurā, solot labu darīt, tiek manipulēts ar cilvēkiem. Pēc tam viņi nāk pie manis, lai es sakārtoju to, kas tajos rituālos ir sačakarēts.

I.D.: Vai tad pats neņemat naudu?

Z.K.: Katrs darbs prasa atalgojumu, bet saprātīgu. Jo manā vietā neviens cits rēķinus nemaksā.

I.D.: Tagad daudziem cilvēkiem klājas grūti, jo nav naudas un darba, un tad viņi apvainojas uz dzīvi, Dievu, valdību. Kā lai viņi dzīvo?

Z.K.: Jāatceras, ka Dievs ir skops un klāt neko nenesīs un nedāvinās, viņš tikai var iedot iespēju pašam nopelnīt. Tāpēc nekad nevajag prasīt: „Dieviņ, iedod man 1000 latu!”, bet var lūgt, lai dot iespēju nopelnīt šādu naudu.

Par valdību vispār nerunāsim, te būtu revolūcija vajadzīga.

I.D.: Kāpēc? Vai tad viņi tik slikti?

Z.K.: Naudiņa kabatas silda… Var jau būt, ka pēdējā Saeimā kāds pa vidu varētu būt, kurš nemeklē, ko varētu ielikt kabatā, bet es to neesmu pētījis.

(Dziednieks bikli ieminas, ka Šlesers ir viņa jaunības dienu kļūda. Tincinu, kur tad viņš šo jaunekli ir agrāk sastapis.)

Viņš mācījās Rīgas Valsts tehnikumā, kurā es tolaik strādāju. Padomju laikos nedrīkstēja izmest tādus, kas neprot teikumu ar teikumu kopā salikt – Šlesers bija aiz matiem jāizvelk. Tehnikumā es 16 gadus lasīju lekcijas un vadīju visām grupām ražošanas apmācību. Nebija neviena Rīgas rūpnīca, kurā es nebūtu bijis, jo tur mūsu audzēkņi strādāja.

I.D.: Vai tur sastapāt vēl kādus interesantus cilvēkus?

Z.K.: Bija man arī patīkamāki audzēkņi, tādi kā Fredis jeb Andris Freidenfelds no Radio SWH - viņš gan bija foršs, žiperīgs čalis tehnikumā. Tāpat pie mums mācījās aktieris Jānis Jarāns. Abi zēni beidza skaitļošanu.

I.D.: Un tagad iederētos kāds jūsu universāls novēlējums...

Z.K.: Cilvēks nav dabas pavēlnieks, bet gan dabas sastāvdaļa. Ja dzīvosit saskaņā ar šo atziņu, daba par jums kā par savu sastāvdaļu rūpēsies.