Es vēlu visiem Laimi! 

Kad cilvēka enerģētika ir sakārtota, viņš gandrīz vienmēr spēj būt mierīgs un optimistisks. Aktivizējot savu enerģiju un izmantojot visas tās daudzveidīgās iespējas, cilvēki iegūst ne tikai jaunas izjūtas, bet paplašina arī savu iespēju spektru, dzīve kļūst bagātāka un spilgtāka, paaugstinās labklājības līmenis. Dzīve tad nav vairs tikai fiziska eksistence, bet piepildās ar pārliecību un baudu pašā esības procesā. – Tā uzskata dziednieks, «Spēcīgāko dziednieku savienības» biedrs, Ainārs Betlers. Ainārs intervijā atklāj dziednieka darba specifiku, enerģiju nozīmi pasaulē, kā arī noslēpumus laimīgai dzīvei.

Dzirdēts, ka dziednieki strādā ar enerģijām. Varbūt varat pastāstīt par to vairāk?

Jā, problēma jau ir tā, ka daudzi nesaprot enerģijas ātrumu un būtību. Ja cilvēks dzīvo tikai neapzinātu iemeslu vadīts, pats neapzinoties, kam un kāpēc viņš dzīvo, teiksim tā – subdepresīvi, tad viņa stāvoklis bieži var pasliktināties vēl vairāk –
līdz depresijai. Savukārt, ja cilvēks cenšas dzīvot viegli, tā teikt, visam uzsmaidot, tad visas lietas iet no rokas, jo cilvēks ir un paliek kā maziņš magnēts, kas visu pievelk sev klāt. Tas ir svarīgākais, kas jāsaprot par enerģijas būtību, jo, piemēram, pagājušais un arī šis gads ir ļoti aktīvs ar dažādām jaunām enerģijām.

Kādā ziņā?

Reizēm pat nevar saprast, kas tā ir par enerģiju. Bet, protams, strādājot ar simboliem, tā enerģija izlien redzamā pozīcijā, līdz ar to daudzas lietas ir vienkāršāk izdarīt, saprotot jaunās enerģijas. Piemēram, kā sadedzināt garus, kosmiskos lāstus, kas mīl salīst cilvēkos, arī mirušo cilvēku garus, kas jauc prātus. Parasti mirušo cilvēku gari salien tādos cilvēkos, kuriem ir atkarības, tādā veidā vēl vairāk pasliktinot viņu pašapziņu un vadību pār savu ķermeni.

Kāpēc tā notiek?

Vienkārši ir brīva, neaizpildīta vieta, un viņiem ir viegli baroties no tās, jo, ielienot cilvēka ķermenī, viņš vienkārši uzņem sevī enerģiju.

Viņiem vajag tieši negatīvo enerģiju?

Jā, kā saka, pozitīvais ir jānopelna. Negatīvais vienmēr centīsies atrast vājās un slimās vietas. Dziedināšanas pirmā būtība ir tāda, ka jāsakārto viss enerģētiskais lauks un tikai tad jāsāk dziedināt konkrētu ķermeņa daļu vai orgānu. Daudzi cilvēki sāk par to aizdomāties, bet citi principā atsakās par to domāt. Paradoksāli, bet par veselību domā apmēram 80% sieviešu un tikai kādi 20% vīriešu. Varētu pat teikt, ka tas ir tāds kā ambīciju karš. Jo vīrietis domā, ka viņš ir visu varens un visu var, bet īstenībā vienkārši neprot uzticēties.

Nemāk atzīt, ka viņam ir vajadzīga palīdzība?

Jā! Ja vīrietis nonāk līdz kritiskai situācijai – ja neviens mediķis, psihiatrs vai vajadzības gadījumā narkologs vairs nevar palīdzēt, tad vīrietis izmisumā sāk meklēt citas iespējas un līdz ar to nonāk pie tā paša dziednieka. Savedis sevi kārtībā, viņš, protams, jūtas labi. Bet interesanti ir tas, ka pēc kāda laika vīrietis, atšķirībā no sievietes, negrib pieņemt, ka ir izdziedināts, tā vietā viņš uzskata, ka pats to visu ir panācis. Tas ir samērā ambiciozi, bet diemžēl mūsdienās tāds fakts pastāv.

Kādos gadījumos cilvēki visbiežāk vēršas pie dziednieka?

Šobrīd izplatītākā problēma ir depresīvie apstākļi, finansiālais stāvoklis –Latvijā visapkārt notiekošais. Protams, naudiņa nedara cilvēku laimīgu, bet tā nomierina, dod iespējas brīvi darboties, dzīvot. Jā, protams, bez šīs vienības jau arī var dzīvot, bet, jāsaka, visi Latvijas meži ir pārāk izcirsti, lai varētu iet un kaut kur mežā dzīvot zem egles.

Ko cilvēki iegūst pie dziednieka? Viņi taču neiziet ārā, vārda tiešajā nozīmē kļuvuši bagātāki?

Viņi iziet ārā, kļuvuši garīgi bagātāki, jo cilvēkiem vismaz ir skaidrs virziens, ko darīt, kā darīt, kā sagatavoties tam, kas jādara turpmāk, kā pamainīt dzīves apstākļus un kā uzlabot dzīves kvalitāti. Cits aizdomājas par tiem pašiem pozitīvajiem muskulīšiem.

Ja cilvēks daudz ko ir sapratis un apzinājies savu būtību, tad viņam nevajag nākt pie manis vēlreiz. Vienīgi varbūt kādu reizi atnākt pārbaudīt, vai ar enerģētiku viss ir kārtībā. Un tie paši pozitīvie muskuļi uzdod dzīvesprieku. Dzīvesprieks ir zāles. Vienīgās zāles, kas spēj cilvēku atbrīvot, lai viņš spētu kaut ko radīt, jo, ja tā nav, cilvēks kā iebalzamēts var sēdēt un gaidīt to, kas nekad nenotiks. Tātad ir tikai jāpamaina attieksme.

Vai cilvēkam, šeit atnākot, pozitīvie muskuļi tiek iedarbināti?

Reizēm ir tā, ka cilvēkā šo pozitīvo muskulīšu vienkārši nav, viņam ir jāiemāca tos audzēt. Principā jebkurš darbs, ja pie tā pieliek roku, dod rezultātus. Tāpat ir arī ar sevi, proti, jāpieliek roka pie sevis, jo nav jau tādas brīnumnūjiņas, kuru pavicinot cilvēks taps vesels un būs ar visiem pozitīvajiem muskulīšiem. Tos cilvēkam ir vienkārši jāmāk nopelnīt.

Ikdienā apkārt ir daudz problēmu. Kā lai izdodas pārcirst to attieksmi un skatīties pozitīvi?

Principā ir vajadzīgas pastaigas. Kādam gribas pastaigāties gar mežu, citam – gar jūras krastu. Fiziskās kustības ir ļoti svarīgas, jo bez tām nav dzīvības, un, protams, cilvēka gars pielāgojas ķermenim. Savukārt ķermenis kaut kādā veidā sāk ietekmēt smadzenes, jo principā notiek tā, ka smadzenes bieži vien runā, dod kaut kādu vērtīgu informāciju, bet mēs to palaižam garām. Smadzenes mūsos ir kā vesels dators: jo vairāk tās aktivizējam, jo vairāk spējam izdarīt. Ir ļoti būtiski sakārtot visu smadzeņu darbību. Ja cilvēks ir nospiests tik tālu, ka nespēj atbrīvoties no šī smaguma, tad vienkārši vajag aiziet pie dziednieka, lai atsietu vaļā šo enerģētisko mezglu. Līdz ar to izzūd visa problēma.

Pastāv uzskats, ka ir jāpiedod visiem, kas tev darījuši pāri, un jāiet pret visiem ar mīlestību.

Jā, bet no sākuma jāpiedod pašam sev.

Par ko?

Kaut vai par to, ko šodien esi darījis nepareizi. Vai par kaut ko, kas jau ir iesīkstējis. Lai gan var šķist, ka problēma jau ir atrisināta, sirsniņā tā tomēr vēl turas, tādēļ principā palikusi neatrisināta, un tas viss tikai tādēļ, ka nav piedots sev līdz galam. Cilvēkam ir jāmāk piedot līdz galam, jo tad viņš vienkārši izjūt, ka kļūst brīvs. Tā ir svarīga lieta, kas cilvēkiem būtu jāsaprot. «Ja ieraudzīšu, noticēšu,» teica cilvēks. «Ja noticēsi, ieraudzīsi,» atbildēja Dievs.
Daudzi šodien darbojas ar vecām duālām enerģijām, kaut gan zina, ka drīz būs pāreja 4. līmenī.

Tās ir tās pašas izdaudzinātās pārmaiņas šī gada beigās?

Tā atliek noprast, ka tas notiks šogad. Man gribētos domāt, ka kaut kas izteikti notiks apmēram oktobrī. Bet Zeme jau vairākas reizes ir izglābta no bojāejas, tikai maz cilvēku to zina. Zemes iznīcība visu laiku tiek atlikta, varbūt drīz kaut kas krasi mainīsies, un tad arī jaunais gadu tūkstotis sāksies tā pa īstam.

Kā jūs ieteiktu cilvēkiem pārdzīvot šo laiku, noskaņot, sagatavot sevi?

Maksimāli atbrīvot sevi no visādām liekām rūpēm. Tā, lai visi pozitīvie muskulīši ņem virsroku. Tad cilvēks vienkārši kļūs brīvs, nebūs tādas pieķeršanās. Būs kaut kādas vajadzības, bet tas, uz zemes dzīvojot, ir normāli.

Izklausās, ka pret daudz ko jākļūst vienaldzīgākam.

Principā, jā! Cilvēks ir pārāk emocionāls, un emocijas reizēm noliek priekšā tādu kā plīvuru patiesajam dievišķajam redzējumam, ko tev grib rādīt.

Tur jau tā lieta: ja sāksi iespringt par daudz, tad tas, uz ko iespringsi, tev taps atņemts. Ja tu pret lietām attieksies brīvi, tad tev taps dots.

Te nav ne aprēķinu, ne noteikumu, bet ir vārds «brīvība», un šī pati brīvība ir jānopelna. Tāpat arī visas cilvēkam vajadzīgās lietas ir jānopelna. To visu nopelnīt viņš var ar savu būtību. Tā jau saka, ka tas, kas dzīvē ne ar ko neriskē un neko nedara, riskē būt par neko. Diemžēl tas ir fakts.

Sāksim ar to, ko nozīmē mīlēt sevi. Ja tu mīli sevi, arī savu ķermeni, kas ir tavs personiskais darba instruments, tad ir jāgādā par ķermeni, lai tas arī justos omulīgi un spētu izpildīt funkcijas, ko prasa gars un liek darīt smadzenes. Kaut gan tā arī ir interesanta lieta: ja cilvēks sāk par daudz krenķēties, viņš nodara sev pāri. Tas jau vien nozīmē, ka vajag sakārtot šo lauciņu, lai lieta, kas tevi nomocīja, vairāk netraucētu. Tieši tāpēc lielākā daļa krenķu aiziet uz aknām, pēdējā laikā ir ļoti daudz aknu slimnieku. Un tas viss ir tikai tāpēc, ka ķermenis neiztur, imunitāte neizvelk. Ja ķermeni visu laiku moka, moka, moka, tad kādreiz tas sāk lūzt kopā. Tas ir tāpat kā, iekāpjot automašīnā, sākt speciāli braukāt pa visām bedrēm, pēc tam, protams, ir jāmaina visi amortizatori un viss cits. To var pielīdzināt cilvēkiem, tikai bieži viņi paši to neatzīs. Tas ir tāpat kā ar alkoholiķiem: vienmēr vainīgs ir kāds cits, tikai ne pats. Daudziem ir šis alkohola sindroms, no kura vajadzētu iekšēji atbrīvoties, kamēr tas nav pārgājis īstā būtībā.

Tu vienkārši pieņem to situāciju, ka viss notiks neatkarīgi no tevis un tā, vai tu par to domā vai nedomā. Protams, ja tev šis ceļš nav aizmezglots vai vēl kaut kādā veidā enerģija nav pārvērsta negatīvā, kas traucē tev, piemēram, apprecēties. Ja tev šis celiņš ir brīvs, tad tu agrāk vai vēlāk vienalga apprecēsies.

Kas, jūsuprāt, nosaka laimes hormonu daudzumu cilvēkā?

Ja cilvēkā darbojas visas enerģijas grupas, ja ķermenī viss strādā, tad viņš jutīsies labi. Tad cilvēkam arī miegs ir mazāk vajadzīgs, viņš ir izturīgāks, stiprāks, matrica pati par sevi ir cietāka.

Tas ir vairāk atkarīgs no fiziskā ķermeņa vai garīgā stāvokļa?

No fiziskā ķermeņa ir atkarīgi cilvēka garīgie ķermeņi, tāpēc arī savs ķermenis ir jāmīl. Ejot gulēt, vajag aprunāties ar katru sava ķermeņa orgānu, noskaidrot, vai viss ir kārtībā, vai viss ir labi, uzsmaidīt tiem. Un, kad pateikts paldies, droši var dusēt saldi, zinot, ka arī nākamā diena būs piepildīta. Arī no rīta pēc pamošanās vajag pateikt paldies, ka esi mierīgi un labi gulējis, un tad būs jauka diena. Ir vajadzīgs tikai viens vārdiņš – paldies. Un nav pat obligāti jādefinē, kam tu saki to paldies. Visiem gaismas spēkiem, dievišķajam, enerģijai, augstākajam saprātam – kā nu kurš to sauc. Var teikt paldies visām stihijām, debespušu gariem, jo tas viss ietekmē cilvēku.

Aināra tel.nr.: 26812514

Visu interviju ar dziednieku Aināru Betleru lasiet žurnāla «INTERVIJA» 3. numurā.