Vislabākie dziedinātāji ir austošas saules stari, tīras domas un sirds tiekšanās pēc cildeniem darbiem Esmu
ciemos pie sertificētas dziednieces BROŅISLAVAS PLŪMES. Pie
bezgaljaukas, labestīguma un miera pilnas sievietes, kura palīdz tiem,
kam ir grūti, kam varbūt reizēm pietiek tikai ar labu vārdu, lai dvēseli
mudinātu nostāties līdzsvarā...
Broņislava – kā jau norāda vārds,
dzimusi un augusi Rēzeknes pusē. Viņasprāt, gaišākajā Latvijas novadā,
kur bērna dzimšanas apliecībā ierakstīts ne vien gads un datums, bet pat
pasaulē nākšanas laiks. Vēlāk dzīves ceļš jauno sievieti – jau ar
bibliotekāres izglītību pūrā – atvedis uz Vidzemi, uz Trikātas pagastu.
Tur vietējā bibliotēkā pavadīts mūžs līdz pat pensijā aiziešanai. Tur
piedzimuši bērni, tur agri kapu kalniņā guldīts vīrs. Par šo sava laika
posmu Broņislava, pēc horoskopa Auns, nosaka spītīgi un īsi: "Vajadzēja
dzīvot un izdzīvot. Bet dēls un meita ir izaudzināti, un man prieks par
viņiem. Pati gan joprojām esmu viena..." – Laikam to, ko jūs sākāt
darīt pirms gadiem trīsdesmit, nemaz nevar par dziedniecību saukt.
Drīzāk tā bija izpratne par tautas medicīnas spēku? Broņislava: – Jā.
Toreiz slimoja mans mazais dēliņš un es izlēmu viņu ārstēt ar tiešām
netradicionālu metodi – liku staigāt pa akmentiņiem, ko laistīju ar
aukstu ūdeni. Dēls atveseļojās. Tā kā mans dzīves mērķis vienmēr ir
bijis aiz sevis atstāt kaut ko labu, sāku krāt praksē pārbaudītas dažādu
tautu dziednieku receptes un ieteikumus ar domu kādam kādreiz palīdzēt.
Izveidoju veselu kartotēku, jo toreiz – septiņdesmitajos gados –
strādāju bibliotēkā un tiku klāt īstiem šedevriem. Arī nepatikšanās
iekūlos. Uzdrošinājos cita rajona vietējai avīzei uzrakstīt rakstu ar
padomiem no tautas medicīnas. To, protams, izlasīja arī kompartijas
ideoloģiskās nodaļas darbinieki un pavēlēja publicēto atsaukt, pretējā
gadījumā draudēja atlaist no darba. Kamēr domāja, ko ar mani darīt,
rakstu bija pamanījusi žurnāliste Dzintra Šešo. Viņa atbrauca uz Trikātu
kopā ar docenti Preimani, apskatīja manu kartotēku un izveidoja
brīnišķīgu raidījumu programmā "Vita longa". Pēc tam mani mierā atstāja
arī partijas priekšniecība. – Jūsu krāšanas prieks ir attaisnojies –
esat jau vienpadsmit grāmatu autore. Pagājušajā sestdienā Valkas
bibliotēkā bija jaunākās – "Ceļš uz veselību" – prezentācija. – Dzīvē
pārbaudītas receptes sistematizēju aptuveni trīs gadus – un tad pietiek
vielas grāmatiņai. Tās nav dārgas, lai var atļauties nopirkt jebkurš.
Maldīgi domā tie, kas uzskata, ka esmu kļuvusi bagāta. Diemžēl Valmierā
ar divistabu dzīvokli pat finansiāli galā netiku un bija jāizvēlas
dzīvot vienā istabiņā. Taču man pietiek un ir labi. – Jūsu pirmā grāmata "Seno dziednieku noslēpumi" 1995. gadā ieguva ļoti lielu lasītāju atsaucību. –
Pirmajā brīdī tas bija pārsteigums. Pēc tam sapratu – Dieviņš man ir
ļāvis ieiet dziednieku pasaulē un darīt citiem labu. Vēlāk jau cik
naudiņu ieņēmu, tik ieguldīju nākamo grāmatu izdošanā. Un tā es turpinu.
Jo tikai darbs mūs uztur pie šīs dzīves. – Zilākalna Martai pat adresi nezināja, bet cilvēki brauca no malu malām. Kā atrod jūs? –
To man ir grūti pateikt, bet atrod gan, kaut arī reklāmām presē man
vienkārši nav naudas. Mani ir sameklējuši pat no Polijas un Norvēģijas.
Ir bijis piedāvājums sadarbībai Vācijā: es rakstīšu grāmatas, un
izdevējs kārtos tehnisko pusi, taču atteicos, jo nekur nav tik labi kā
mājās. – Jūsu Valmieras dzīvoklītī pavasara pēcpusdienas saule lejas
pa logu, puķes zied un zaļo uz palodzēm, vāzēs. Plaukti pilni ar
grāmatām. Ir tik mājīgi un jauki, nevis kā citviet, kur jākāpj uz telpu
patumšā pagrabā un kur dominē melnā krāsa, kaķis. – Pasaulē eksistē
trīs maģijas: baltā – labā, ar Dieva vārdu saistītā; sarkanā – mīlas un
melnā – ļaunā. Ar tām visām strādā un piekritēju netrūkst ne
padomdevēju, ne uzklausītāju lauciņā. Es personīgi atzīstu tikai
dziedniecību, un ne ar kādām maģijām tā kopā nesader. Manu dziedināšanas
metožu pamatā ir dabas līdzekļi un pašas enerģija. Lielā mērā cilvēka
atveseļošanās ir atkarīga arī no viņa ticības un domāšanas. – Kā sākat strādāt ar klientu? –
Vienmēr sāku ar lūgumu: "Nāc nu, Dieviņ, palīgā!" Saku arī tā: "Dod,
Dieviņ, (konkrētā cilvēka vārds) veselību un dvēseles mieru, lai (viņš,
viņa) nenervozē." Noteikti klusībā skaitu Tēvreizi. – Vai cilvēkam reizēm nepietiek tikai ar sarunu pie jums, lai atgrieztos ticība sev un dzīvei? –
Mans uzskats ir tāds – ja klientam pēc dziednieka apmeklējuma nekļūst
vieglāk tikai no sarunas, tad lai šis dziednieks meklē sev citu darbu. – Kā raugāties uz to, ka sludinājumos un reklāmās min vārdu "ārstēju"? –
Sevis pieteikšana lai paliek uz manu kolēģu sirdsapziņas, bet es
personīgi vienmēr uzsveru – dziedinu vai palīdzu atbrīvoties no dažādām
problēmām. Es nevaru izārstēt, es varu palīdzēt, kaut gan man ir arī
izglītība medicīnā. Tādēļ tiem, kuri pie manis brauc, lieku paņemt līdzi
asins analīzes vai kādu citu izmeklējumu datus. Tos apskatot, bieži ir
tā, ka ierosinu cilvēkam apmeklēt kāda noteikta profila speciālistu,
nevis piedāvāju tikai savu palīdzību un atrunāju no operācijas vai
ārstēšanās. Tikai vienai profesijai ir tiesības teikt "ārstēju", un tie
ir medicīnas darbinieki. – Darbs ar cilvēkiem tomēr atņem enerģiju. Kā spējat strādāt pati ar sevi, "sapurināties"? –
Es pati esmu tik smagiem brīžiem cauri gājusi, ka esmu iemācījusies
saņemties. Vēl esmu iemācījusies, otram dodot, saprast, ka tas vairs nav
mans, un negaidīt atpakaļ. Bieži lūdzu Dievu, skaitu Tēvreizi. – Ko jūs ieteiktu – pie kādām pamatvērtībām katram būtu jāturas? –
Mūsu pašu zemītes augi un viss, kas no tiem nācis. Mūsu Latvijā ražotie
pārtikas produkti. Ja tu vari kādam palīdzēt, tad dod un negaidi doto
atpakaļ. Vislabākie dziedinātāji ir austošas saules stari, tīras domas
un sirds tiekšanās pēc cildeniem darbiem. *** Dziednieces padomi
-
Māli uzsūc visu! Zilos liek pie slimās ķermeņa vietas. Liek uz
saslapinātas ādas un tur, kamēr māli sakalst. Pēc tam nomazgā ar siltu
ūdeni.
- Ja ir ādas slimības, jāatsakās no piena un cukura, jo tie
cilvēka asinīs paaugstina cukura līmeni. Skābpiena produktus var lietot.
Labas un noderīgas būs sulas: ķiploku, struteņu, sarkano biešu,
pīlādžu, bet dzeramā soda labi noņem niezi. Sulas ieteicams lietot vecā
mēnesī un vēl labāk – pēc saules rieta.
- Dziedināt vislabāk ir pirms
saullēkta un pēc saulrieta. Līdz ar saulīti mostas viss dzīvais un,
kamēr tā kaite vēl nav pamodusies, to var likvidēt, savukārt vakaros,
kad saule norietējusi, viss atkal ir pie miera, tad ir spēcīgāka
dziednieciskā iedarbība.
- Metālterapijai visbiežāk izmanto varu un
sudrabu. Tie izvelk no cilvēka organisma kaiti. Ja sāp mugura, ņem
piecas vai sešas vara monētas un vienkārši aizmet aiz krekla.
-
Vislabākais dopings ir citroni. No rīta siltā ūdenī ielej trīs
tējkarotes citrona sulas, pieliek tējkaroti medus. Karstā ūdenī var
iemaisīt kafijas dzirnaviņās samaltus valriekstus un radīsies milzīgs
spēka pieplūdums. Valrieksti ir vajadzīgi cilvēka smadzeņu darbībai.
-
Ja bērns čurā gultā, tad tās ir asaras, ko bērns nav dienā izraudājis,
un naktī viņš atbrīvojas no sasprindzinājuma. Protams, šādiem gadījumiem
ir tējas: augstiņa tēja un asinszāļu tēja vienādās daļās, bet problēma
ir jāmeklē ģimenes attiecībās!
- Daudzu slimību cēlonis ir
iznīcinošas domas un niknums. Nožēlot – tas nozīmē visus spēkus virzīt
uz sevis pārmainīšanu un nekad neatkārtot kļūdas.
- Cilvēka asins
analīzē var lasīt kā grāmatā. Ja, piemēram, ir zems hemoglobīna līmenis,
jālieto dzelzi saturoši preparāti vai augu valsts līdzekļi. Ja maz
leikocītu vai citas novirzes no normas, tiek ieteikti dabas līdzekļi un
noteikti ārsta speciālista apmeklējums.
Tautas gudrību mantiniece "Latvijas avīze" 12.04.2008.
