Roze ir viena no tauta izplatītākajam kaitēm, kuras dziedināšanā un
ārstēšanā, izvēloties atbilstošus paņēmienus, ārsts un dziednieks var
palīdzēt panākt pacientam pakāpenisku stāvokļa uzlabošanos un
izveseļošanos.
Protams, te jāpiebilst, ka pašārstēšanās ir bīstama, it sevišķi, ja
novērojama augsta ķermeņa temperatūra, drudzis, galvassāpes, vemšana!
Neaizmirsīsim, ka, parādoties rozes pirmajām izpausmēm - skaidri
norobežotam ādas apsārtumam un pārējiem slimības simptomiem,
nekavējoties jādodas pie ģimenes ārsta, kurš noteiks ārstēšanās kursu.
Praksē ir bijuši gadījumi, kad ārstēšana nav devusi pilnīgu
atveseļošanos. Varbūt pacients par vēlu griezies pie ārsta, laikus nav
ievērojis, apkopis dažādas vaļējas brūces, skrambas, savainojumus un
kāju sēnītes. Tieši caur šīm vietām baktērijas viegli var iekļūt
ķermenī! Kā zināms, roze pieder pie infekcijas saslimšanām, ko izraisa
streptokoki.
Rozes vārdi
Šī kaite nav tikai fiziskā ķermeņa, bet arī garīgā problēma.
Bieži vien pacients pats grib izrunāties un pastāstīt, kas ar viņu
noticis pirms šīs kaites rašanās, varbūt viņā mājo bailes,
pārdzīvojums, ilgstošas bēdas, stress. Efektīva ir nomierinošu,
dziedinošu vārdu pielietošana, piemēram, trīs reizes apvārdojot slimības
skarto laukumu: "Zila roze, zaļa roze, sarkana roze izput,
iznīkst kā rīta rasa salnā, tā kā vecs Mēness, kā saulītes ēna, tā lai
iznīkst šī kaite kā tās rozes. Lai tev nedzeltu, nepamptu, netvīktu,
nedurtu un arī nesāpētu!" Šeit rozes minētas kā slimības simbols.
Protams,
dziednieka iedarbība ir efektīvāka, ja līdztekus notiek darbs
enerģijām: domu koncentrācija, roku uzlikšana, zīmju simbolu lietošana.
Viss ap mums nepārtraukti kustas, vibrē. Arī katrai kaitei ir sava
vibrācija. Iespējams, ka tieši ar stipriem, pozitīviem vārdiem mēs varam
"ievibrēt", izmainīt slimības ritmu un raksturu.
Visbiežāk roze novērojama uz sejas, jostasvietas un kājām. Kaite var
sākties, parādoties mazam, sarkanam plankumiņam, kas nereti vēršas
plašumā, paliek sarkanāks, iegūst spīdumu, var mitrot, veidoties tādi kā
pūslīši.
Rozes vārdos ir precīzi nosauktas sajūtas, ko cilvēks var just pie šīs
vainas: sapampums, durošas sāpes, dzelšana, tvīkšana, karstuma sajūta,
nieze. Manā praksē bijuši gadījumi, kad roze kombinējas ar augoņiem.
Tautas novērojumos izkristalizējies pieņēmums, ka rozes dziedināšana
labāk veicas dilstošā Mēness fāzē. Tāpat rozi nedrīkst rādīt saulei un
pakļaut mitrumam. Dziedniekam stingri jāapzinās, ko viņš drīkst un ko
ne.
Pret rozi der arī šādi riņķi ar krustiem un ierakstiem. Vienu riņķi
velkot taisa tur 9 krustus un iekšā raksa priekšā taisītus vārdus, tad
šo rakstu pārrīvē ar sveces taukiem. Vispēdīgi pār šo papīru pārliek
melnu vilnu un piesaitē pie slimās vietas.
Kā rīkojās mūsu vecmāmiņas?
Mūsu vecmāmiņas līdztekus vārdiem izmantoja arī dažādus dabas līdzekļus:
piemēram, agri no rīta salasītas dārza rozes vainaglapiņas (sarkanās un
rozā krāsas), tās svaigas pielika pie rozes skartās vietas, ar sārtu
drānu piesaitēja klāt. Izmantoja sakaltētu rožu lapu pulveri, ko
uzkaisīja uz kaites. Tāpat izmantoja sasmalcinātas vai veselas māllēpju
lapas, ar "vēso" pusi; t.i. - virspuse uz sarkanuma, vai māllēpju lapu
pulveri. Uz rozes vainas lika arī svaigas ievu lapas, vai sakasītu mizu,
tāpat plūškoka zaļo kārtiņu, kas atrodas zem mizas. Arī ceriņkoka mizai
piemīt stafilokoku attīstību aizkavējošas spējas. Vārdotājas ņēma zilu
papīru un vilka uz tā īpašas zīmes, kas, pieliktas pie rozes, to
apstādinājušas, nesušas atvieglojumu jau pirmajā pielikšanas reizē. Tad
vēl uz zila vilnas auduma uzkaisīja smalki saberztu krītu vai rudzu
miltus un apsēja ar to slimo vietu. To atkārtoja vairākkārt, rītos līdz
saullēktam vai vakaros pēc saulrieta. Labi palīdz uzkaisīts krīts uz
ceļmallapām, dadža lapām - to uzliek uz rozes un piesaitē zilu vilnas
drānu.
Ko dara šodien?
Mūsdienas populāras ir ēteriskas eļļas. Jostas rozei ņem 15 ml olīveļļas
pievieno 3 pilienus koriandra ēteriskās eļļas, sajauc! Šo maisījumu var
pievienot cūku taukiem un smērēt slimības skartās vietas. Un tāpat der
tējaskoka, lavandas, bergamotes, citrona ēteriskās eļļas. Ņem 10 ml
jebkuras maigas augu eļļas, pievieno 3 pilienus no minētām ēteriskām
eļļām un samaisa ar to cūku taukus.
Esmu novērojusi, ka rozes kaites skartais cilvēks parasti kļūst
nemierīgs, nervozs, to veicina sliktā pašsajūta. Varētu ieteikt
uzturēties kādu laiku zem lieliem kokiem, piemēram, ziedošām liepām -
tas nomierina, dot spēku enerģiju. Labi rezultāti bijuši, izmantojot
aptiekā pirktos zilos mālus. Ar mālu pulverīti apkaisa rozes skartās
kontūras, tie uzsūc lieko limfas mitrumu un arī dezinficē.
Rozes slimajiem ieteicams izvairīties no trekniem ēdieniem, cukura,
baltajiem miltiem, gaļas. Tā vietā vairāk uzturā lietot augļus un
dārzeņus - it sevišķi sarkanas krāsas.
Ieteicams nedaudz pagavēt, dzerot tīru ūdeni ar burkānu sulu.
Ja paši laikā pieņemsit saprātīgus lēmumu, roze kā pēkšņi atnāca - tā aizies!
