– Agrāk bija normāls cilvēks, bet, kopš kļuva par dziednieci, kļuvusi dīvaina, – tā par dziednieci Birutu Fedotovu izsakoties vietējie ērglēnieši. Biruta pēc tautības ir lietuviete, dzimusi un augusi Mažeiķos. Viņa jau no bērnības atceras, ka māte un vectēvs paslepeni dziedināja vietējos ļaudis. Īpaši atmiņā palicis, ka tēvs ķēris un dūris melnos krupjus, kurus mamma pēc tam vārījusi pienā un devusi šo dziru dzert plaušu slimniekiem.

– Mūsu pļavās arī ir daudz krupju, bet neviens no ģimenes vīriešiem – ne vīrs, ne dēls, ne znots – nav spējīgs tos nobendēt. Krupis ir ļoti dziedniecisks, palīdz pret visām plaušu kaitēm, sākot no klepus līdz tuberkulozei. Atceros, kad man bērnībā piemetās garais klepus, mamma lika dzert pienu, kurā bija vārīts krupis. Tas bija šausmīgi rūgts dzēriens, rūgtāks vēl par vērmelēm, – atceras Biruta.

Sākumā viņa ķērās klāt dziedināšanai nenopietni, taču ar nopietniem iznākumiem. Tie bija nopietni viņai pašai. Biruta nepārzināja dziedināšanas metodiku. Viņa spēja darba biedrei noņemt galvassāpes, taču pēc laiciņa pašai sāka sāpēt galva. Biruta šīs sāpes pārnesa uz sevi.

– Lai dziedinātu citus, vispirms to jāiemācās pareizi darīt. Jāprot sevi aizsargāt un pareizi sazemēties, novadīt visu saņemto zemei vai aizvadīt uz nekurieni.Daži dziednieki, kuri apjautuši savas īpašās spējas, uzskata, ka viņiem nav nepieciešams mācīties, tāpat jau visu zina. Es gan domāju, ka dziedniekiem ik pa laikam ir jāpamācās, jo nemitīgi kas jauns ienāk arī šajā nozare, – uzskata Biruta.

Viņa spēja darba biedrei noņemt galvassāpes, taču pēc laiciņa pašai sāka sāpēt galva. Agrāk Biruta šīs sāpes pārnesa uz sevi.

Par profesionālu dziednieci viņa kļuva aizvadītā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā. Tas notika pēc autoavārijas. Viņu notrieca mašīna, un sekas bija tik smagas, ka nācās piedzīvot klīnisko nāvi. Biruta skaidri sajuta, kā atstāj savu sadragāto ķermeni un cik ļoti negribējās atgriezties tajā atpakaļ. Pusgadu pēc šā nelaimes gadījuma kādā naktī Birutai parādījās vīzija, kas vēstīja – tev  jāpilnveido savas zināšanas.

Biruta Fedotova nodarbojas ar cilvēku dziedināšanu, ņemot palīgā bioenerģiju, psihoenerģiju un domu spēku.

– Dziednieku akadēmijā mācīja – pirms uzsāc dziedināt citus, vispirms sakārto pats sevi. Un sevis sakārtošana sākas ar pareizu domu veidošanu. Katra doma un izteikts vārds darbojas divus gadus, to pierādījuši japāņu zinātnieki. Mūsu apziņa ir tā, kas domā, dod rīkojumus, bet to visu pilda zemapziņa. Cilvēks pie sevis nodomā – ka tikai es nesaslimtu, bet zemapziņa diemžēl nepazīst nolieguma priedēkli "ne". Zemapziņa šo raidīto domu uztver bez nolieguma un tad jau tā skan – ka tikai es saslimtu, un tas arī tiek iekodēts. Ja pie manis nāk klients, kas vēlas atbrīvoties no dzeršanas, es saku, lai sievu arī paņem līdzi. Un tad sievai stāstu, ka, gaidot vīru mājās, nedrīkst domāt – ka tikai viņš šodien nepiedzertos. Tad jau viņš tikai dzers un dzers. Var jau domas formulēt citādi, piemēram, kaut vīrs atnāktu mājās skaidrā prātā.

Mēs jau visi esam tikai cilvēki, un skaidrs, ka reizēm galvā iešaujas arī sliktas domas. Bet tad ir jārīkojas ātri. Trīspadsmit sekunžu laikā sliktās domas ar iztēles palīdzību ir jāsadedzina un jāsūta prom uz nekurieni.

Cilvēks pie sevis nodomā – ka tikai es nesaslimtu, bet zemapziņa diemžēl nepazīst nolieguma priedēkli "ne". Zemapziņa šo raidīto domu uztver bez nolieguma un tad jau tā skan – ka tikai es saslimtu, un tas arī tiek iekodēts.

Neapšaubāmi rodas interese, ar kādām metodēm dziedniece izdzen klientiem to dzeršanas kāri. Dzirdēts, ka jāaplej ar šņabi beigta pele un tad jāmēģina šo dziru iedzert.

Biruta smejas un saka: – Esmu modernāka, peļu uzlējumu nelieku dzert. Es šādos gadījumos strādāju ar suģestiju, tādējādi iedarbojoties uz klienta zemapziņu.Bez atļaujas to nedrīkst darīt, bet, ja reiz cilvēks vēršas pie manis pēc palīdzības, tad viņš šo atļauju dod. Ja ķermenī kaut kas sāp, tas ir kliedziens pēc palīdzības. Tad cilvēks vai nu dodas pie ārsta vai dziednieka, vai arī cer, ka sāpes pāries pašas no sevis. Lielākoties tomēr vispirms vēršas pie ārsta un pie dziednieka ķeras kā pie pēdējā salmiņa. Pie manis nereti ierodas klienti, kuriem slimība ieperinājusies jau pirms gadiem divdesmit. Parasti jau viņi paši labi zina, kas par kaiti, bet grib, lai es to pasaku. Tā ir tāda kā manu spēju testēšana. Tas, vai es spēju vai nespēju izdziedināt klientu, nav atkarīgs no manis. Es uzskatu, ka tas ir Radītāja ziņā. Vienam veselība atgriežas jau pēc otrā dziedināšanas seansa, citam nepieciešami pieci seansi.

Viņa savas spējas liek lietā ne tikai dziedināšanā. Biruta sniedz savu padomu īpašumu iegādē, pēc numeroloģijas principa nosaka veiksmīgākās mašīnas numurzīmes, ievārdo mašīnu tehniskās pases, lai būtu droša braukšana.

Esmu modernāka, peļu uzlējumu nelieku dzert. Es šādos gadījumos strādāju ar suģestiju, tādējādi iedarbojoties uz klienta zemapziņu.

Viņai virtuvē uz plīts stāv skaisti sarindoti akmeņi. – Akmeņi man kalpo masāžas veikšanai. Masāža ar akmeņiem pie mums ir samērā jauna lieta. Tāpēc jau saku, ka visu laiku jāmācās un jāapgūst kas jauns. Vēl es veicu arī vakuummasāžu, kur izmantoju bankas, un enerģētisko masāžu ar ājurvēdas eļļām.

Birutai ir arī savs viedoklis par tik "populārajiem" lāstiem – vai tādi reāli eksistē vai mājo tikai cilvēku prātos.

– Es tos saucu par negatīviem noskatījumiem un nobrīnījumiem. Kāds pasaka – cik jums skaista gotiņa, un govs pēc tam norauj pienu. Tas nozīmē, ka gotiņas apjūsmotājam bijusi ļoti netīra aura un tā pielipusi arī lopiņam. Tāpēc nevajadzētu pavisam mazu bērnu līdz kādiem trim mēnešiem rādīt svešiniekiem. Bērnam līdz tam laikam vēl nav izveidojusies sava aura, un nekad jau nevar zināt, cik tīra vai netīra ir citu cilvēku aura. Taču katram vajadzētu rūpēties par savas auras tīrību – domāt labas domas, darīt labus darbus, izteikt citiem labus novēlējumus un ne jau formāli, bet no sirds.

Biruta Fedotova, dziedniece, bioenerģētiķe praktizē Rīgā, Ērgļos, Skrundā.

No grāmatas "100 dziednieki Latvijā"